Vroclava
Vikipēdijas raksts
Wrocław | |||
---|---|---|---|
|
|||
Valsts | Polija | ||
Vojevodiste | Lejassilēzijas vojevodiste | ||
Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
Citi nosaukumi | Wratislavia vai Vratislavia (latīņu) Breslau (vācu) Vratislav (čehu) |
||
Platība | 293 km² | ||
Iedzīvotāji | |||
- Kopā (2007) | 634 630 | ||
Pilsētas tiesības | 1262.g | ||
Koordinātes | |||
Mājaslapa | http://www.wroclaw.pl/ |
Vroclava (poļu: Wrocław) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos. Vēsturiski pazīstama arī pēc vācu nosaukuma - Breslava (Breslau). Sens tirdzniecības centrs. Silēzijas galvaspilsēta. Bijusi Hanzas pilsēta. Līdz 2.pasaules karam ievērojams vācu kultūras un zinātnes centrs. 2.pasaules kara laikā stipri nopostīta, jo 1945.gadā pilsētā notika sīvas kaujas. No 14.gadsimta līdz 1945.gadam vairākums Vroclavas iedzīvotaju bija vācieši, kuri pēc 2.pasaules kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, tika padzīti no pilsētas. Pēc kara vecpilsēta daļēji atjaunota.
[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija
- 10.gs. - rakstos minēta Vratislavia - apmetne pie Oderas. To nodibinājis Vratislavs I - Bohēmijas karalis.
- 990tie gadi - Polijas Polijas karalis Meško I sagrābj pilsētu.
- 1138.gads - Vroclava kļūst par Silēzijas galvaspilsētu.
- 1241.gads - pilsētai uzbrūk mongoļi. Iedzīvotāji evakuējas, bet pils iztur aplenkumu.
- 1262.gads - Vroclavai piešķir Magdeburgas tiesības.
- no 1335.gada - ietilpst Bohēmijā.
- no 1526.gada - ietilpst Habsburgu imperijā.
- 1740tie gadi - Austrijas mantojuma kara laikā Vroclavu anektē Prūsija.
- 1871.gads - Vroclava kļūst par Vācijas impērijas daļu.
- 19.gs beigas - pilsēta attīstas par lielu tekstilrūpniecības centru.
- 1945.gads - tuvojoties Padomju armijai, Vroclava tiek pasludināta par cietoksni, lielu daļu iedzīvotāju evakuē. Kauja par Vroclavu ilgst trīs mēnešus.
- 1945.gada 6.maijs - Vroclava kapitulē.
- 1946.gads - atlikušos vācu iedzīvotājus deportē uz Vāciju, bet pilsētā iemitina iedzīvotājus no Polijas centrālajiem, kā arī austrumu apgabaliem, ko savukārt anektējusi PSRS.
[izmainīt šo sadaļu] Vroclavā (Breslavā) dzimuši
- Vilibalds Aleksiss (Willibald Alexis, 1798 - 1871) - vācu rakstnieks
- Angels Silēzijs (Angelus Silesius, 1624 - 1677) - vācu dzejnieks
- Ādolfs Andersens (Adolf Anderssen, 1818 - 1879) - vācu šahists
- Ginters Anderss (Günther Anders, 1902 - 1992) - vācu filozofs
- Natālija Avelona (Natalia Avelon, 1980 - ) - vācu aktrise
- Frīdrihs Bergiuss (Friedrich Bergius, 1884 - 1949) - vācu ķīmiķis
- Dītrihs Bonhēfers (Dietrich Bonhoeffer, 1906 - 1945) - vācu teologs
- Makss Borns (Max Born, 1882 - 1970) - vācu fiziķis
- Norberts Eliass (Norbert Elias, 1897 - 1990) - vācu sociologs
- Frīdrihs fon Gencs (Friedrich von Gentz, 1764 - 1832) - vācu politiķis
- Peters Hakss (Peter Hacks, 1928 - ) - vācu dramaturgs
- Fēlikss Hausdorfs (Felix Hausdorff, 1868 - 1942) - vācu matemātiķis
- Frics Hābers (Fritz Haber, 1868 - 1934) - vācu ķīmiķis
- Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer, 1874 - 1945) - vācu filozofs
- Otto Klemperers (Otto Klemperer, 1885 - 1973) - vācu diriģents
- Kārlis Ferdinands Langhāns (Carl Ferdinand Langhans, 1781 - 1869) - vācu arhitekts
- Ferdinands Lasalls (Ferdinand Lassalle, 1825 - 1864) - vācu politiķis
- Kurds Lasvics (Kurd Lasswitz, 1848 - 1910) - vācu rakstnieks
- Valters Lekuērs (Walter Laqueur, 1921 - ) - amerikāņu vēsturnieks
- Frics Londons (Fritz London, 1900 - 1954) - vācu/amerikāņu fiziķis
- Emīls Ludvigs (Emil Ludwig, 1881 - 1948) - vācu rakstnieks
- Joahims Meisners (Joachim Meisner, 1933 - ) - arhibīskaps
- Ādolfs Mencels (Adolph Menzel, 1815 - 1905) - vācu mākslinieks
- Zeps Pionteks (Sepp Piontek, 1940 - ) - vācu futbola darbinieks
- Lotārs fon Rihthofens (Lothar von Richthofen, 1894 - 1922) - kara aviācijas pilots
- Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen, 1892 - 1918) - kara aviācijas pilots
- Jūliuss Sahss (Julius Sachs, 1832 - 1897) - vācu botāniķis
- Valerijs Salovs (Валерий Салов, 1964 - ) - krievu šahists
- Frīdrihs Šleiermahers (Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher, 1768 - 1834) - vācu filosofs
- Edīte Šteina (Edith Stein, 1891 - 1942) - vācu filozofe, katoļu svētā
- Frics Šterns (Fritz Stern, 1926 - ) - vācu/amerikāņu vēsturnieks
- Zahārijs Ursīns (Zacharias Ursinus, 1534 - 1583) - vācu teologs
- Ervīns fon Viclēbens (Erwin von Witzleben, 1881 - 1944) - vācu karavīrs
- Kristiāns Volfs (Christian Wolff, 1679 - 1754) - vācu filozofs
- Reinhards Zeltens (Reinhard Selten, 1930 - ) - vācu ekonomists