Varšava

Vikipēdijas raksts

Warszawa
valsts galvaspilsēta
vojevodistes centrs

Iedzīvotāji (2005)	1 651 676 2 400 000 (aglom.)
Pilsēta	no ? gada
Vojevodiste	Mazovijas
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Mājaslapa	um.warszawa.pl
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā	no 1980.gada

Varšava (Warszawa) - Polijas galvaspilsēta (no 1596.gada), lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

Satura rādītājs 1 Hronoloģija 2 Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā 3 Cilvēki 4 Iedzīvotāji

[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija

• 13.gs - Varšava ir mazs zvejnieku ciematiņš.

• 14.gs - viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām.

• 1572.g - Varšavas konfederācija - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci.

• 1596.g - karalis Sigismunds III Vāsa pārceļ galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu.

• 1794.g - Pragas slaktiņš.

• 1795.g - Varšavu anektē Prūsija un tā kļūst par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu.

• 1807.g - Napoleons ieņem Varšavu un tā kļūst par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.

• no 1815.gada - Varšava ir Kongresa Polijas galvaspilsēta.

• 1830.gads - Varšavā sākas Novembra sacelšanās.

• 1918.gads - Varšava kļūst par neatkarīgās Polijas galvaspilsētu.

• 1920.gads - Kauja par Varšavu 1920.gadā.

• 1939.gada 1.septembris - sākas 2.pasaules karš. Luftwaffe bombardē Varšavu.

• 1939.gada 8. līdz 28.septembris - Kauja par Varšavu 1939.gadā.

• no 1939.gada - Varšava ir ģenerālgubernatūras sastāvā.

• no 1943.gada 18.janvāra līdz 16.maijam - Varšavas geto sacelšanās.

• no 1944.gada 1.augusta līdz 2.oktobrim - Varšavas sacelšanās.

• 1944.gads oktobris - Padomju armija ienāk gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā.

• 1945.gads - notiek diskusijas par to, ka Varšava ir tā nopostīta, ka to nav vērts atjaunot.

• pēckara gadi - pilsēta tiek atjaunota. Neliela daļa no Varšavas vecpilsētas tiek restaurēta, tomēr lielu daļu no pilsētas apbūvē ar neizteiksmīgām celtnēm.

• 1995.gads - atklāj Varšavas metro.

[izmainīt šo sadaļu] Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā

1980.gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Varšava iekļauta sarakstā, jo:

1944.gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII.gs līdz XX.gs) rekonstrukcijai no drupām.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Varšavā dzimuši:

• Kšistofs Kamils Bačiņskis (Krzysztof Kamil Baczyński, 1921 - 1944) - dzejnieks
• Vladislavs Bartoševskis (Władysław Bartoszewski, 1922 - ) - politiķis un vēsturnieks
• Zbigņevs Bžezinskis (Zbigniew Brzezinski, 1928 - ) - ASV valstsvīrs un politologs.
• Juliāns Fontana (Julian Fontana, 1810 - 1869) - pianists
• Agneška Holanda (Agnieszka Holland, 1948 - ) - kinorežisore
• Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
• Lech Kačiņskis (Lech Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
• Jaceks Kačmarskis (Jacek Kaczmarski, 1957 - 2004) - dziedātājs
• Kšištofs Kesļovskis (Krzysztof Kieślowski, 1941 - 1996) - kinorežisors
• Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie, 1867 - 1934) - fiziķe
• Janušs Korčaks (Janusz Korczak, 1878 - 1942) - pedagogs
• Milica Korjusa (Miliza Korjus, 1909 - 1980) - dziedātāja un aktrise
• Rišards Kukliņskis (Ryszard Kukliński, 1930 - 2004) - CIP spiegs
• Vitolds Lutoslavskis (Witold Lutosławski, 1913 - 1994) - komponists
• Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам, 1891 - 1938) - krievu dzejnieks
• Adams Mihniks (Adam Michnik, 1946 - ) - publicists un politiķis
• Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński, 1882 - 1969) - matemātiķis
• Šimons Vinavers (Szymon Winawer, 1838 - 1919) - šahists
• Staņislavs Ignācs Vitkevičs (Stanisław Ignacy Witkiewicz, 1885 - 1939) - rakstnieks
• Mihals Ževlakovs (Michał Żewłakow, 1976 - ) - futbolists

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700.gada līdz mūsdienām

• 1700: 30,000
• 1792: 120,000
• 1800: 63,400
• 1830: 139,700
• 1850: 163,600
• 1882: 383,000
• 1900: 686,000
• 1925: 1,003,000
• 1939: 1,300,000
• 1945: 422,000 (septembrī)
• 1956: 1,000,000
• 1960: 1,139,200
• 1970: 1,315,600
• 1975: 1,436,100
• 1980: 1,596,100
• 1990: 1,611,800
• 2002: 1,707,100 (Pēc Vesolas rajona pievienošanas)
• 2004: 1,676,600 (2,760,000 aglomerācija)
• 2005: 1,694,825 (2,880,000 aglomerācija)
• 2006: 1,700,536 (2,870,000 aglomerācija)