Marija Kirī
Vikipēdijas raksts
Marija Sklodovska-Kirī (Maria Skłodowska-Curie) (dzimusi 1867. gada 7. novembrī Varšavā, mirusi 1934. gada 4. jūlijā Savojā, Francijā) ir radioloģijas aizsācēja un divkārtēja Nobela prēmijas laureāte. Viņa dibināja Kirī institūtus Parīzē un Varšavā.
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Pēc dzimšanas Varšavā, Polijā, viņas pirmie dzīves gadi bija grūti, tajos mirst viņas māsa, un četrus gadus vēlāk - māte. Viņai bija apbrīnojama uzcītība, atstājot novārtā ēšanu un miegu, lai mācītos. Pēc vidusskolas pabeigšanas viņa nevarēja iestāties nevienā Polijas vai Krievijas universitātē, jo tajās neuzņēma sievietes. Viņa vairākus gadus strādāja par guvernanti, līdz beidzot ar vecākās māsas palīdzību pārvācās uz Parīzi, kur studēja ķīmiju un fiziku Sorbonnas universitātē, kur pēc tam kļuva par pirmo sievieti - pasniedzēju.
Sorbonnā viņa satika un apprecēja citu pasniedzēju - Pjēru Kirī. Kopā viņi pētīja radioaktīvos materiālus, it īpaši urāna rūdu uraninītu, kas nez kāpēc bija vairāk radioaktīva par no tās iegūto urānu. 1898. gadā viņi secināja, ka tajā jābūt vēl kādam elementam, kas ir vēl radioaktīvāks par urānu, un 26. decembrī Marija Kirī paziņoja par jaunā elementa eksistenci.
Turpmākajos gados viņi attīrīja vairākas tonnas uranīta, pamazām koncentrējot radioaktīvās sastāvdaļas, līdz beigās izolēja hlorīda sāļus un tad divus jaunus ķīmiskos elementus. Pirmo viņi nosauca par poloniju, par godu Marijas dzimtenei, un otro par rādiju, tā augstās radioaktivitātes dēļ.
Kopā ar Pjēru Kirī un Henriju Bekerelu 1903. gadā viņai piešķīra Nobela prēmiju fizikā. Viņa bija pirmā sieviete, kas ieguva Nobela prēmiju.
Astoņus gadus vēlāk, 1911. gadā, viņa ieguva Nobela prēmiju ķīmijā.
1. pasaules kara laikā viņa attīstīja mobilu radiogrāfijas iekārtu lietošanu ievainoto karavīru ārstēšanā.
1934. gadā viņa mira no leikēmijas, ko izraisīja viņas ilgā saskarsme ar radiāciju.
| Priekštecis: Henriks Lorencs Pīters Zēmans |
Nobela prēmija fizikā 1903 kopā ar Anrī Bekerelu un Pjēru Kirī |
Pēctecis: Džons Strats |
| Priekštecis: Otto Valahs |
Nobela prēmija ķīmijā 1911 |
Pēctecis: Viktors Grinjāns Pols Sabatjē |
