1980

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 1980. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1980 nozīmēm.

Gadsimti:	19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts
Dekādes:	1970-1979 1980-1989 1990-1999
Gadi:	1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983

1980. gada citi notikumi:

1980. (MCMLXXX) bija garais gads, kas sākās otrdienā.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 22. janvāris - Padomju zinātnieks un cilvēktiesību aktīvists Andrejs Saharovs tiek arestēts Maskavā.
• 26. janvāris - Izraēla un Ēģipte nodibina diplomātiskās attiecības.
• 31. janvāris - Gvatemalā grupa indiāņu ieņēma un aizdedzināja Spānijas vēstniecību, protestējot pret armijas zvērībām; tika nogalināti 36 cilvēki; Spānija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Gvatemalu.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 13. februāris - Tiek atklātas XIII Ziemas Olimpiskās spēles Leikplesidā, ASV.
• 19. februāris - Londonā no akūtas alkohola saindēšanās mirst AC/DC solists Bons Skots.
• 22. februāris - ASV Olimpiskā hokeja komanda uzvar Padomju Savienības komandu. Notikums kļuva slavens ar nosaukumu "Brīnums uz ledus".

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 1. marts - dati no starpplanētu zondes Voyager 1 apstiprināja Saturna pavadoņa Jānusa eksistenci.
• 14. marts - Avārijas nosēšanās laikā lidmašīnas katastrofā Varšavā, Polijā bojā iet 87 cilvēki, tostarp 14 cilvēku liela ASV boksa komanda.
• 18. marts - Pļesetskas kosmodromā PSRS degvielas uzpildes laikā ekspluadēja nesējraķete Vostok-2M, bojā gāja 48 cilvēki
• 21. marts - ASV prezidents Džimmijs Kārters paziņo, ka ASV Olimpiskā komanda boikotēs 1980. gada 22. Vasaras Olimpiskās spēles, Maskavā.
• 27. marts - Ziemeļjūrā sabrūk Norvēģijas naftas platforma Alexander Kielland. Bojā iet 123 no 212 platformas darbiniekiem.

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 10. aprīlis - Spānija un Lielbritānija vienojas par Gibraltāra robežas atvēršanu. Tā tika slēgta 1969. gadā.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 4. maijs - Mirst Dienvidslāvijas toreizējais prezidents Josifs Brozs Tito. Bēru ceremonija vēlāk kļūst par pasaules lielāko diplomātisko sanāksmi, vairāk nekā 140 valstu delegācijas ierodas atvadīties no Tito. Tikai pāvesta Jāņa Pāvila II bēres 2005. gadā ir pārspējušas šo rekordu.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 3. jūnijs - Nāvējošu tornado sērija izposta Grandailendas pilsētu Nebraskas štatā nogalinot 5 un ievainojot vairāk kā 250 cilvēkus.
• 22. jūnijs - Vācijas futbola komanda ar rezultātu 2-1 uzvar Beļģijas izlasi un kļūst par 1980. gada Eiropas čempioniem futbolā.
• 23. jūnijs - 6. septembris - Karstuma vilnis ASV.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 9. jūlijs - Pāvests Jānis Pāvils II ierodas vizītē Brazīlijā. Pūlī, kas sagaida pāvestu, līdz nāvei tiek saspiesti 7 cilvēki.
• 15. jūlijs - Bargi un postoši negaisi brāžas pāri 4 apgabaliem Viskonsinas štatā. Postījumi sasniedz 250 miljonus ASV dolāru, bojā iet 1 cilvēks.
• 19. jūlijs - 3. augusts - Maskavā notiek 22. Vasaras Olimpiskās spēles.
• 30. jūlijs - Vanuatu pasludina neatkarību.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 2. augusts - Teroristu sarīkotā sprādzienā Boloņas dzelzsceļa stacijā Itālijā bojā iet 85 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 17. septembris - Tiek nodibināta poļu arodbiedrība "Solidaritāte".

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

• 31. oktobris - Polijas valdība atļauj "Solidaritātes" dibināšanu.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 4. novembris - ASV prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvar Ronalds Reigans pārspējot līdzšinējo prezidentu Džimiju Kārteru, precīzi gadu kopš Irānas ķīlnieku krīzes sākuma.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 8. decembris - Marks Deivids Čepmens nošauj eksbītlu Džonu Lenonu netālu no viņa mājas Ņujorkā.

1980. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1980 MCMLXXX
Ab urbe condita	2733
Armēņu kalendārs	1429 ԹՎ ՌՆԻԹ
Ķīniešu kalendārs	4676 – 4677 己未 – 庚申
Etiopu kalendārs	1972 – 1973
Ebreju kalendārs	5740 – 5741
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2035 – 2036
- Shaka Samvat	1902 – 1903
- Kali Yuga	5081 – 5082
Irānas kalendārs	1358 – 1359
Islāma kalendārs	1400 – 1401
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

• 19. janvāris:
  • Džensons Batons – britu autosportists
  • Matics Osovnikars – Slovēnijas sprinteris
  • Dmitrijs Žabotinskis – Latvijas hokejists
• 12. februāris – Riko Fata, Kanādas hokejists
• 4. marts – Sergejs Zinovjevs (Сергей Олегович Зиновьев), krievu hokejists
• 21. marts – Ronaldinjo, Brazīlijas futbolists
• 31. marts – Edgars Masaļskis, Latvijas hokejists
• 21. aprīlis – Vinsents Lekavaljē, Kanādas hokejists
• 27. aprīlis – Aigars Sukurs, Latvijas ētera personība
• 30. aprīlis – Andris Vaņins, Latvijas futbolists
• 4. maijs – Vladimirs Koļesņičenko, Latvijas futbolists
• 13. jūnijs – Markuss Vinkelhoks, vācu autosportists
• 30. jūlijs – Viktors Morozs, Latvijas futbolists
• 3. augusts – Genādijs Soloņicins, Latvijas futbolists
• 12. augusts – Aleksejs Soleičuks, Latvijas futbolists
• 15. augusts – Jānis Miņins, latviešu bobslejists
• 11. septembris:
  • Maiks Komrijs – Kanādas hokejists
  • Antoniu Piconija – Brazīlijas autosportists
• 12. septembris – Jao Miņs, Ķīnas basketbolists
• 15. septembris – Faizs bin Halīds, Malaizijas militārais zobārsts, kosmonauta dublieris
• 20. septembris – Patriks Frīzahers, Nīderlandes autosportists
• 30. septembris – Martina Hingisa, Šveices tenisiste
• 9. oktobris – Pāvels Doroševs, Latvijas futbolists
• 12. oktobris – Nadzeja Astapčuka, baltkrievu lodes grūdēja
• 29. novembris – Mārtiņš Cipulis, latviešu hokejists
• 1. decembris – Mubaraks Šami, Kataras garo distanču skrējējs
• 13. decembris – Kristaps Grebis, latviešu futbolists
• 30. decembris – Pāvels Davidovs, Latvijas futbolists

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 19. februāris - Bons Skots, Austrālijas mūziķis (dz. 1946.)
• 15. aprīlis - Žans Pols Sartrs, franču rakstnieks (dz. 1905.)
• 27. jūnijs - Valters Dornbergers, Vācijas armijas virsnieks (dz. 1895.)
• 25. septembris - Džons Bonhems, Lielbritānijas mūziķis (dz. 1948.)
• 8. decembris - Džons Lenons, Lielbritānijas mūziķis (dz. 1940.)