1983

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par 1983. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1983 nozīmēm.

Gadsimti:	19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts
Dekādes:	1970-1979 1980-1989 1990-1999
Gadi:	1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986

1983. gada citi notikumi:

1983. (MCMLXXXIII) bija parastais gads, kas sākās sestdienā.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

[izmainīt šo sadaļu] Janvāris

• 19. janvāris - Apple Inc izlaiž personālo datoru Apple Lisa.
• 22. janvāris - Bjerns Borgs aiziet no tenisa pēc 5 uzvarām pēc kārtas Vimbldonā.
• 26. janvāris - IBM-PC savietojamiem datoriem tiek izlaists Lotus 1-2-3.
• 26. janvāris - Lielbritānijā nolīst sarkans lietus, kas satur smiltis no Sahāras tuksneša.
• 31. janvāris - Lielbritānijā obligāta kļūst drošības josta automašīnu vadītajiem un priekšējiem pasažieriem.

[izmainīt šo sadaļu] Februāris

• 7. februāris - Irāna veic invāziju dienvidaustrumu Irākā.
• 13. februāris - ASV prezidents Ronalds Reigans pasludina 1983. par Bībeles gadu.
• 16. februāris - Pelnu trešdienas krūmu ugunsgrēki Viktorijā un Dienvidaustrālijā paņem 76 cilvēku dzīvību. Tas ir viens no lielākajiem ugunsgrēkiem Austrālijas vēsturē.

[izmainīt šo sadaļu] Marts

• 1. marts - Baleāru salas un Madride kļūst par autonomiem apgabaliem Spānijā.
• 1. marts - Swatch piedāvā savus pirmos rokas pulksteņu modeļus.
• 5. marts - Bobs Hauke tiek ievēlēts par Austrālijas premjerministru.
• 8. marts - IBM laiž pārdošanā IBM PC XT.
• 8. marts - ASV prezidents Ronalds Reigans nosauc Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju".
• 23. marts - Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņo par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauc par "Zvaigžņu kariem".

[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis

• 7. aprīlis - STS-6: Space Shuttle Challenger astronauti Storijs Masgreivs un Donalds H. Petersons veic pirmo pastaigu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes).
• 11. aprīlis - Kanberā notiek Nacionālais ekonomikas samits.
• 12. aprīlis - Britu filma Gandi iegūst 8 Oskarus.
• 12. aprīlis - Harolds Vašingtons kā pirmais melnādainais tiek ievēlēts par Čikāgas mēru.
• 18. aprīlis - Beirutā tiek uzspridzināta ASV vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus.

[izmainīt šo sadaļu] Maijs

• 6. maijs - Žurnāls Stern publicē "Hitlera dienasgrāmatu", kas vēlāk izrādās viltojums.
• 9. maijs - Pāvests Jānis Pāvils II atceļ Galileo Galileja izraidījumu no baznīcas.
• 11. maijs - Aberdeen FC iegūst Eiropas kausu ieguvēju kausu, finālā uzvarot Real Madrid ar 2-1.
• 16. maijs - Londonas policija sāk lietot riteņu saslēgus neatļautā vietā atstātām automašīnām.
• 17. maijs - Libāna, Izraēla un ASV paraksta līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas.
• 26. maijs - Japānā, ziemeļu Honsju notiek spēcīga zemestrīce un cunami, nogalinot 104 un savainojot 163 iedzīvotājus.
• 28. maijs - Viljamsburgā sākas 9. G7 samits.

[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs

• 9. jūnijs - Margareta Tečere, Lielbritānijas premjerministre kopš 1979. gada, atkārtoti uzvar vēlēšanās, savācot 42% balsu.
• 13. jūnijs - Pioneer 10 kļūst par pirmo cilvēka radīto objektu, kas pamet Saules sistēmu.
• 18. jūnijs - STS-7: Salija Raida kļūst par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi Challenger.

[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs

• 1. jūlijs - Austrālijas augstākā tiesa aptur Franklina aizsprosta celtniecību Tasmānijā.
• 15. jūlijs - Japānā sāk Nintendo Entertainment System pārdošanu.
• 20. jūlijs - Polijas valdība atceļ karastāvokli un amnestē politiski ieslodzītos.
• 22. jūlijs - austrālietis Diks Smits pabeidz lidojumu apkārt pasaulē vienatnē ar helikopteru.
• 23. jūlijs - Šrilankā notiek Melnais Jūlijs - sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas tamiliem un ievadīja Šrilankas pilsoņu karu.
• 23. jūlijs - Lietus un dubļi izraisa dabas katastrofu Simanes prefektūrā, Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus.

[izmainīt šo sadaļu] Augusts

• 4. augusts - Tomass Sankara kļūst par Augšvoltas prezidentu.
• 18. augusts - Viesuļvētra Alīsija posta Teksasas krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā.
• 21. augusts - Manilā neilgi pēc atgriešanās no trimdas tiek noslepkavots Filipīnu opozīcijas līderis Benigno Akvino (jaunākais).
• 30. augusts - STS-8: Džions S. Blafords kosmosa kuģī Challenger kļūst par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā.

[izmainīt šo sadaļu] Septembris

• 1. septembris - Aukstais karš: Korejas pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notriec Padomju Savienības iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki iet bojā.
• 4. septembris - Seši vīri šķērso 48 stundās kājām zem ūdens šķērso Sidnejas ostu, veicot 82,9 km.
• 6. septembris - Padomju Savienība atzīst Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna.
• 16. septembris - Donna Grifitsa Pīršorā, Anglijā beidz šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš 1981. gada 13. janvāra).
• 23. septembris - Jaunkaledonijā izceļas nemieri starp vietējiem kanakiem un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauc neatkarības solījumus.
• 25. septembris - Labirinta cietuma bēgšana. 38 īru republikāņu cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm nolaupa pārtikas piegādes auto un izbēg no Labirinta cietuma. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš 2. pasaules kara.
• 25. septembris - 26. septembris - Padomju militārais virsnieks Staņislavs Petrovs novērš vispasaules kodolkaru.
• 27. septembris - Interešu kopās net.unix-wizards un net.usoft tiek oficiāli paziņots par GNU projektu.

[izmainīt šo sadaļu] Oktobris

• 4. oktobris - Ričards Noubls uzstāda jaunu ātruma rekordu uz zemes - 1019,47 km/h, braucot ar Thrust 2 Melnās klints tuksnesī, Nevadā.
• 9. oktobris - Rangūnas spridzināšanas laikā tiek nogalināts Dienvidkorejas Ārlietu ministrs Lī Bum Suks un vēl 21 cilvēks.
• 19. oktobris - Grenādas premjerministram Morisam Bišopam un 40 viņa līdzcilvēkiem tiek izpildīts nāvessods nošaujot.
• 21. oktrobris - 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tiek definēts metrs kā attālums, ko gaisma vakuumā veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to gaismas ātrumam.
• 22. oktobris - Bonnā, Rietumvācijā notiek demonstrācija par atteikšanos no kodolieročiem.
• 23. oktobris - Vienlaicīgi pašnāvnieku uzbrukumi iznīcina Francijas un ASV armijas barakas Beirutā, nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus.
• 25. oktobris - ASV spēki iebrūk Grenādā pēc Dominikas premjerministres Jevgēņijas Čārlzas lūguma.
• 25. oktobris - Tiek izlaista Microsoft Word pirmā versija.
• 27. oktobris - Pāvests Jānis Pāvils II cietumā apmeklē Memetu Ali Agdžu - cilvēku, kas viņu sašāva, lai piedotu viņam.
• 30. oktobris - Argentīnā notiek pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes.

[izmainīt šo sadaļu] Novembris

• 2. novembris - Sākās Able Archer 83, NATO mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi Aukstā kara laikā.
• 11. novembris - Ronalds Reigans kļūst par pirmo ASV prezidentu, kurš vēršas pie Japānas parlamenta.
• 15. novembris - Kipras turku daļa deklarē savu neatkarību.
• 17. novembris - Tiek dibināta Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija.

[izmainīt šo sadaļu] Decembris

• 10. decembris - Argentīnā tiek atjaunota demokrātija pēc militāras pārvaldes.
• 31. decembris - Bruneja iegūst neatkarību no Lielbritānijas.

1983. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1983 MCMLXXXIII
Ab urbe condita	2736
Armēņu kalendārs	1432 ԹՎ ՌՆԼԲ
Ķīniešu kalendārs	4679 – 4680 壬戌 – 癸亥
Etiopu kalendārs	1975 – 1976
Ebreju kalendārs	5743 – 5744
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2038 – 2039
- Shaka Samvat	1905 – 1906
- Kali Yuga	5084 – 5085
Irānas kalendārs	1361 – 1362
Islāma kalendārs	1404 – 1405
Japāņu kalendārs	nezināms

[izmainīt šo sadaļu] Visa gada garumā

• Čadas pilsoņu karš (1965-1993)
• Aukstais karš
• Namībijas neatkarības karš (1966-1988)
• Otrā Malaizijas krīze (1967-1989)
• Dienvidāfrikas robežu karš (1965-1989)
• Ziemeļīrijas konflikts (1969-1994)

[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši

• 11. janvāris – Adrians Zutils (Adrian Sutil), vācu autosportists
• 18. janvāris – Ance Priede, latviešu aktrise
• 24. janvāris – Skots Spīds (Scott Speed), amerikāņu autosportists
• 2. februāris – Karolīna Klufta (Carolina Klüft), zviedru vieglatlēte
• 7. februāris – Kristians Klīns (Christian Klien), austriešu autosportists
• 4. marts – Imants Legzda, latviešu hokejists
• 12. aprīlis – Lūks Kibets (Luke Kibet), kenijiešu vieglatlēts
• 13. jūlijs – Lū Sjans (劉翔), ķīniešu vieglatlēts
• 21. jūlijs – Jānis Pozņaks, latviešu basketbolists
• 8. augusts – Oskars Kļava, latviešu futbolists
• 3. septembris – Intars Dambis, latviešu bobslejists
• 15. oktobris – Bruno Senna, brazīliešu autosportists
• 17. novembris – Edijs Brahmanis, latviešu hokejists
• 28. novembris – Jesenija Volžankina, Latvijas vieglatlēte
• 27. decembris – Armands Bērziņš, latviešu hokejists

[izmainīt šo sadaļu] Miruši

• 7. februāris – Arvīds Pelše (dzimis 1899.), Latvijas un padomju politiķis
• 25. februāris – Tenesijs Viljamss (dzimis 1911.), Amerikāņu rakstnieks
• 17. marts – Haldans Kefers Hartlains (dzimis 1903.), Amerikāņu psihologs, Nobela prēmijas laureāts
• 4. aprīlis – Kārlis Šteins (dzimis 1911.), latviešu astronoms
• 22. maijs – Alberts Klods (dzimis 1899.), beļģu biologs, Nobela prēmijas laureāts
• 10. septembris
  • Fēlikss Blohs (dzimis 1905.), Šveicē dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts
  • Džons Brovers Minočs (dzimis 1941.), smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis
• 25. septembris – Beļģijas karalisLeopolds III (dzimis 1901.)
• 28. novembris – Ojārs Vācietis (dzimis 1933.), latviešu dzejnieks

[izmainīt šo sadaļu] Nobela prēmijas

• Ekonomikā – Žerārs Debro
• Fizikā – Subrahmanjans Čandrasekars un Viljams Alfrēds Faulers
• Fizioloģijā vai medicīnā – Barbara Makklintoka
• Ķīmijā – Henrijs Taube
• Literatūrā – Viljams Goldings
• Miera veicināšanā – Lehs Valensa