Cunami

Vikipēdijas raksts

Cunami, kas skāra Taizemi 2004. gada 26. decembrī.

Cunami (japāņu: 津波 - ostas vilnis) ir seismisks jūras vilnis, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi un noslīdeņi. Var gadīties, ka to izraisa arī liela meteorīta kritiens okeānā, kā arī kodolieroču izmēģinājumi.

Visvairāk cunami viļņi tiek reģistrēti Japānā. Japānas vēsturē tie ir bijuši vismaz 195 reizes.

[izmainīt šo sadaļu] Etimoloģija

Vārds cunami ir cēlies no japāņu valodas vārda 津波, kas nozīmē ostas vilnis (cu - osta, nami - vilnis). Šis vārds izsaka zvejnieku pieredzi, kuri, būdami jūrā, neko neparastu nepamana, bet, atgriežoties krastā, atrod savus ciemus milzīgu viļņu nopostītus.

[izmainīt šo sadaļu] Cunami raksturojums

Jo stāvāks krasts, jo augstāks cunami vilnis.

Jo lēzenāks krasts, jo zemāks cunami vilnis.

Cunami var sasniegt desmitiem un pat simtiem kilometru lielu platumu. Cunami ātrums ir atkarīgs no ūdens dziļuma. Ātrums mainās no 50 līdz 1000 kilometriem stundā. Sauszemes tuvumā tā kustība tiek strauji bremzēta. Samazinoties ātrumam, viļņa kopējā enerģija saglabājas, tādēļ strauji palielinās tā augstums. Atklātā jūrā cunami augstums sasniedz vienu centimetru līdz 5 metriem. Precīzus cunami izmērus atklātā jūrā gan neviens vēl nav noteicis, jo no kuģa ļoti lielus viļņus nav iespējams pamanīt - ūdens virsma paceļas un iegrimst ļoti lēni. Taču piekrastē šo viļņu augstums var sasniegt 10 metrus, bet šauros līčos un upju grīvās to augstums var pārsniegt pat 50 metrus. Tātad, cunami viļņa augstums ir atkarīgs no piekrastes veida. Jo stāvāks ir kontinentālais šelfs, jo straujāk pieaug viļņa augstums un jo stiprāks ir trieciens pret krastu. Savukārt, ja pāreja no okeāna uz sauszemi ir lēzena, viļņa augstums nav tik izteikti liels.

Cunami pārvietošanos ietekmē okeāna dibenā esošie paaugstinājumi un ieplakas - tie nosaka, vai vilnis izplatās vienā noteiktā virzienā, sadalās vairākos atsevišķos viļņos vai maina kustības virzienu.

Atkarībā no krastu formas cunami izpaužas kā spēcīgs paisums, milzīgs ūdens virpulis vai augsta ūdens siena.

[izmainīt šo sadaļu] Cunami brīdinājuma sistēmas

Galvenais raksts: Cunami brīdinājuma sistēma

Klusajā un Indijas okeānā ANO Starptautiskā Okeanogrāfijas komisijas vadībā zinātnieki ir izveidojuši cunami brīdinājuma sistēmas, kuru galvenais uzdevums ir savlaicīgi informēt piekrastē dzīvojošos iedzīvotājus.

Lai varētu sagatavot detalizētus brīdinājumus apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem, pētnieki sākuši izstādāt cunami datorsimulācijas. Datus par seismikajos mērījumos reģistrētu zemestrīci un par okeāna dibena topogrāfiju ievada datorā. Pēc šīs informācijas apstrādes dators izskaitļo cunami ātrumu un kustības virzienu. Agrāk cunami simulācijai atklātā ūdenstilpnē bija vajadzīgi vairāki mēneši, tagad tā paveicama dažu stundu laikā. Šādu pētījumu mērķis ir noteikt vietas, ko varētu skart cunami, tādējādi būtu iespējams novērst katastrofu. Vēl grūtāk ir prognozēt iespējamo cunami uzvedību, viļņiem sasniedzot krastu. Šajā jomā papildināt zināšanas palīdz Āzijas cunami nodarīto postījumu novērtējums. Izanalizējot situāciju, ir iespējams noteikt viļņu skaitu, augstumu un kustības ātrumu.^[1]

[izmainīt šo sadaļu] Postošākie cunami

cunami, kurš izcēlās Unimakā, Aļaskā un tas skāra arī Havaju salas (1946. gada 1. aprīlī, aptuveni 2000 upuri)
Aļaskas cunami (1964. gada 27. martā, aptuveni 100 upuri)
Āzijas cunami (2004. gada 26. decembrī, aptuveni 285 000 upuri)