Zināšanas

Vikipēdijas raksts

Zināšanas ir informācijas kopums, kas veido kāda jautājuma, priekšmeta, problēmas utt. aprakstu un atbilst kādam saprašanas līmenim par to. Saistībā ar datiem un informāciju, zināšanas ir šīs piramīdas virsotnē.

Zināšanas parasti iegūst apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes. Zināšanas tiek izmantotas noteiktai darbībai kāda mērķa sasniegšanā.

Zināšanas ir zinātniskās teorijas - epistomoloģijas priekšmets. Vairums epistomologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir pamatotas, patiesas un ticamas.

Zināšanas – adekvāts īstenības procesu, lietu un parādību atspoguļojums priekšstatos, jēdzienos un aksiomās.

[izmainīt šo sadaļu] Zināšanu veidi pēc satura

• jēdzieni (dod objekta aprakstu);
• konstruktīvās zināšanas (zināšanas par objektu struktūru un savstarpējām sakarībām);
• procedūru vai darbību zināšanas;
• objektu raksturojošās zināšanas;
• verbālās zināšanas iedalās kvantitatīvajās un kvalitatīvajās (Zadē izplūdušo kopu teorija) zināšanās;