Ronalds Reigans
Vikipēdijas raksts
Ronalds Vilsons Reigans | |
40. ASV prezidents
|
|
Amatā 1981. gada 20. janvāris – 1989. gada 20. janvāris |
|
Viceprezidents (i) | Džordžs H. V. Bušs |
---|---|
Priekštecis | Džimijs Kārters |
Pēctecis | Džordžs H. V. Bušs |
|
|
Dzimš. dati | 1911. gada 6. februāris Tampiko, Ilinoisa, ASV |
Mirš. dati | 2004. gada 5. jūnijs Beleira, Kalifornija, ASV |
Politiskā partija | Republikāņi |
Dzīvesbiedrs (e) | Džeina Vaimena (1. sieva), Nensija Deivisa Reigana (2. sieva) |
Profesija | Aktieris |
Reliģija | Prezbiterānis |
Paraksts |
Ronalds Vilsons Reigans (angļu val. Ronald Wilson Reagan) (1911. gada 6. februāris - 2004. gada 5. jūnijs) bija ASV četrdesmitais prezidents. Viņš aizstāvēja konservatīvus uzskatus politikā un ekonomikā un galu galā panāca padomju impērijas sagrāvi. Viņa vecāki bija īru izcelsmes. Mācījās Diksonas skolā, pēc tam studēja ekonomiku un socioloģiju Eureka koledžā (1928 – 1932). Pēc koledžas absolvēšanas viņš sāka strādāt radio par sporta ziņu diktoru. Tie bija gadi, kad Reigans apguva saskarsmes prasmi; vēlāk viņu mēdza dēvēt par „lielo komunikatoru”.
1937. gadā Reigans dabūja kontraktu Holivudā un tā sākās viņa aktiera karjera, kas ilga nākamos 30 gadus. Nākamais ASV prezidents filmējās 53 filmās. Filmēšanās laukumā iegūtā pieredze Reiganam lieti noderēja, kad viņam bija jāuzrunā amerikāņu tauta - būdams profesionāls aktieris, Reigans lieliski tika galā ar sava tēla veidošanu. 1964. gadā televīzijā translēja Reigana runu prezidenta amata kandidāta Barija Goldvotera atbalstam un to var pamatoti uzskatīt par viņa pirmo politisko panākumu.
1966. gadā Reiganu pirmo reizi ievēlēja par Kalifornijas štata gubernatoru. Atkārtoti viņu ievēlēja šajā amatā 1970. gadā un tādēļ viņš saglabāja šo amatu līdz 1975. gadam. 1980. gadā Ronalds Reigans spraigā cīņā uzvarēja demokrātu ASV prezidenta amata kandidātu Džimiju Kārteru. Par Reiganu nobalsoja 50,7 % iedzīvotāju un viņš ieguva 489 elektorātu balsis. Reiganam bija jau 69 gadi un viņš bija vecākā par ASV prezidentu ievēlētā persona.
[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika
Prezidenta Ronalda Reigana neizsīkstošais optimisms un spēja izcelt amerikāņu panākumus un centienus nodrošināja viņa popularitāti visu prezidentūras laiku. Reigana valdīšanas sākuma periodu raksturo depresija, kas skāra gandrīz visas dzīves sfēras. 1982. gadā reālais nacionālais kopprodukts samazinājās par 2,5 %, bezdarbs pieauga līdz 10,7% un gandrīz viena trešdaļa Amerikas rūpnīcu pārtrauca darbību.
1983. gadā sākās ekonomikas uzplaukums atsevišķās sfērās un ekonomika veiksmīgi atveseļojās visu gadu.
1984. gadā ekonomika jau bija atguvusies un ASV iestājās viens no garākajiem ekonomikas augšupejas periodiem kopš Otrā pasaules kara. Šo izaugsmi sauc par "reiganomiku". Prezidenta Reigana ekonomiskā programma sakņojās pārliecībā, ka valsts uzplauks, ja privātajam ekonomikas sektoram dos brīvu vaļu. Viņš centās ievērojami samazināt nodokļus (par 25% trīs gadu laikā), lai veicinātu patēriņa preču pieaugumu, uzkrājumus un investīcijas. Viņa valdība uzskatīja, ka konkurence veicina saimnieciskās dzīves attīstību. Reigans cēla godā tradicionālo liberālo atziņu, saskaņā ar kuru tirgus likumi darbojās bez valsts iejaukšanas. Tomēr bija arī problēmas — milzīgs budžeta deficīts, daudzi cilvēki, kas nebija labi kvalificēti zaudēja darbu.
No 7, 4 miljardiem dolāru 1980. gadā deficīts pieauga līdz 22,1 miljardam dolāru 1987. gadā un biržas krīze 1987. gada 19. oktobrī un sāka apšaubīt Reigana ekonomiskās politikas pareizību. Tomēr valsts ātri atguvās un turpinājās ekonomiska augšupeja, kā piemēru var minēt, ka 1988. gadā bezdarba līmenis nokrita līdz 5,2 %, kas bija zemākais rādītājs pēdējo 14 gadu laikā.
[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika
Reigana administrācija aktīvi darbojās Centrālamerikā. Nikaragvā cīnījās, sniedzot militāru un humanitāru atbalstu sandinistu pretiniekiem cīņā pret tiem, kas 1979. gadā bija gāzuši represīvo labējo Samozas režīmu. Viņa laikā ASV arī iebruka Grenādā un bombardēja Lībiju. 1983. gada 23. martā Reigans ierosināja realizēt Stratēģiskās Aizsardzības iniciatīvas (SAI) programmu, pazīstamu arī ar nosaukumu „zvaigžņu kari”, kuras mērķis bija izmantot mūsdienu tehnikas sasniegumus, kā lāzeru un superenerģēnētiskos lādiņus, aizsardzībai pret Padomju Savienības starpkontinentālām ballistiskajām raķetēm. Šī programma paredzēja, ka tiks radīta jauna pretraķešu aizsardzības sistēma. Reigana administrācija bija spiesta ievērojami palielināt izdevumus aizsardzībai, lai realizētu šo it kā ļoti daudzsološo projektu. 1981. gadā militārajām vajadzībām tērēja 22,6 % no valsts budžeta, tad jau 1984. militārajām vajadzībām iztērēja 26,8 % no budžeta līdzekļiem.
1983. gadā Reigans Padomju Savienību nosauca par „ļaunuma impēriju”. Tik tiešu morālu izaicinājumu nebija iedrošinājies mest neviens no viņa priekštečiem. 1985. gadā sākušās pārmaiņas Padomju Savienībā, kuru rezultātā pie varas nāca Mihails Gorbačovs, kurš paziņoja, ka tiek pasludināta pārbūve un atklātība PSRS, lika mainīt Reigana domas un tas mazināja saspīlējumu, kas valdīja starp abām lielvarām. Līderi bija gatavi sākt sarunas, lai mazinātu saspīlējumu Pirmā ASV un PSRS līderu tikšanās notika 1985. gada 19. – 20. novembrī Ženēvā. Zināmā mērā par sarunu iniciatoru varēja uzskatīt tā laika Padomju Savienības līderi Mihailu Gorbačovu. Abu lielvalstu un nesamierināmu pretinieku tikšanas ievadīja Aukstā kara beigas. Amerika domāja, ka sāksies jauns konfliktu laikmets, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma sākuma sākās strauja attiecību uzlabošanās. 1987. gadā PSRS un ASV parakstīja vienošanos par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidēšanu.
1989. g. Reigans atstāj prezidenta amatu, ko pārņem viņa bijušais viceprezidents Dž. Bušs (vecākais). 2004. gadā Reigans deviņdesmit triju gadu vecumā mira no Alcheimera slimības.
ASV prezidenti | |
---|---|
Dž. Vašingtons - Dž. Adamss - T. Džefersons - Dž. Medisons - Dž. Monro - Dž. K. Adamss - E. Džeksons - M. Van Burens - V. Harisons Dž. Tailers - Dž. Polks - Z. Teilors - M. Filmors - F. Pīrss - Dž. Bjūkenens - A. Linkolns - E. Džonsons - U. Grānts - R. Heiss Dž. Gārfīlds - Č. Artūrs - G. Klīvlends - B. Harisons - V. Makinlijs - T. Rūzvelts - V. Tāfts - V. Vilsons - V. Hārdings - K. Kūlidžs H. Hūvers - F. Rūzvelts - H. Trūmens - D. Eizenhauers - Dž. Kenedijs - L. Džonsons - R. Niksons - Dž. Fords - Dž. Kārters - R. Reigans Dž. H. V. Bušs - B. Klintons - Dž. V. Bušs |