Trīsdesmitgadu karš
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Trīsdesmit gadu karš bija karš par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzeniem - katolicismu un protestantismu. Protestantu savienība izveidojās 1608.gadā, pēc tam, kad par Bohēmijas karali tika ievēlēts Ferdinants II, kas bija kaismīgs katolicisma aizstāvis. Nemieri sākās Prāgā, un pamazām pārsviedās uz Vāciju, bet pēc tam arī uz lielāko daļu Eiropas. Laika periodā no 1608. līdz 1648.gadam karā tika ierautas tādas valstis kā Dānija, Spānija, Zviedrija un Francija. Kara gaitā visvairāk cieta tieši Vācija. Tika izpostītas un izlaupītas pilsētas. Precīzu ziņu par bojā gājušajiem nav, tomēr pēc atsevišķu hroniķu domām tikai Augsburgā bojā gāja vairāk kā 30 000 cilvēku. Galu galā 1648. gadā tika noslēgts Vestfālenes miera līgums, kura rezultātā Vācija zaudēja lielas teritorijas ziemeļos. Vācijā izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un Romas pāvesta vara samazinājās, un nonāca Vācu Kūrfirstu rokās.
