See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Lībeka - Vikipēdija

Lībeka

Vikipēdijas raksts

Iedzīvotāji (2006) 211,213
Dibināta 1159.g
Federālā zeme Šlēzviga-Holšteina
Koordinātes 53°52′″N 10°41′″E / <span class="geo-dec geo" title="Maps, aerial photos, and other data for Expression error: Unexpected / operator Expression error: Unexpected / operator">Expression error: Unexpected / operator, Expression error: Unexpected / operator
Mājaslapa http://www.luebeck.de

Lībeka (vācu: Lübeck) ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām. Tā atrodas Trāves upes krastos 17 km no tās ietekas Baltijas jūrā. Lībeka kādreiz dēvēta par "Hanzas Savienības un Baltijas jūras karalieni". No 1226. līdz 1937. gadam tā saglabāja Hanzas brīvpilsētas statusu, bet Hitlera valdīšanas laikā tā tika iekļauta Šlēzvigas-Holšteinas federālajā zemē. Pēc 2. Pasaules kara un Vācijas sadalīšanas, VDR robeža gāja netālu no pilsētas. Lībekas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Holstentor vārti un viens no septiņiem Lībekas torņiem  Pēterbaznīcas tornis pie ieejas vecpilsētā
Holstentor vārti un viens no septiņiem Lībekas torņiem Pēterbaznīcas tornis pie ieejas vecpilsētā


[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

  • Vācu karaļa Lotāra III (1125-1137) laikā tika kolonizētas vagru un abodrītu zemes (tag. Holšteina un Meklenburga).
  • 1143. gadā Holšteinas grāfs Ādolfs II dibināja apmetni uzkalnā starp Trāves un Vakenicas upītēm, tagadējās Lībekas pilsētas vietā, paverot vāciešiem lielākas tirgošanās iespējas Baltijas jūras reģionā.
  • Pēc tam, kad apmetne tika iznīcināta 1157. gada ugunsgrēkā, hercogs Heinrihs jeb Indriķis Lauva 1159. gadā nodibināja Lībekas pilsētu. Viņš piešķīra tai pilsētas tiesības un konstitūciju. Pilsētai tika dotas naudas kalšanas, muitas un tirgus turēšanas tiesības.
  • 1161. gadā Indriķis Lauva noslēdza līgumu ar gotlandiešiem, kuri līdz tam bija dominējošie tirgotāji Baltijas jūrā. Vācieši pamazām pārņem Visbijas skandināvu vikingu tirdzniecības ceļus un dominējošo stāvokli.
  • Pēc Lībekas Arnolda ziņām Meinards no Zēgebergas (atrodas netālu no Lībekas) klostera 1186. gadā ieradās Lībjzemē.
  • 1203. - 1224. gadā Lībeka formāli atradās Dānijas pakļautībā, tomēr tas neietekmēja Lībekas tirdzniecības aktivitātes, tai bija sava rāte, kas kārtoja saimnieciskās un administratīvās lietas.
  • 1226. gadā imperators Frīdrihs II piešķīra Lībekai brīvpilsētas statusu.
  • 1241. gadā Lībeka noslēdza līgumu ar Hamburgu, kas garantēja brīvu tirdzniecību starp Trāves (kur atrodas Lībeka) un Elbas (kur atrodas Hamburga) upi. Dažkārt šo 1241. gada līgumu uzskata par Hanzas sākumu, lai gan tikai 1367. gadā Lībeka noslēdza t.s. Ķelnes kofederāciju, kas noteica Hanzas organizāciju.
  • 14. un 15. gadsimts bija Hanzas savienības uzplaukuma laiks un Lībeka bija Hanzas Savienības vadībā. Lībeka bija otrā lielākā pilsēta aiz Ķelnes.
  • 1630. gadā Lībekā notika pēdējais Hanzas pilsētu saiets tradicionālajā formā - turpmāk tikai Hamburga, Lībeka un Brēmene turpina saukties par "Hanzas pilsētām".
  • 1937. gadā Lielais Hamburgas Edikts atcēla Lībekai brīvpilsētas tiesības, kuras tai piederēja jau 711 gadus, un tā tika pievienota Prūsijas provincei Šlēzvigai-Holšteinai.
  • 1942. gada 29. martā notika angļu un amerikāņu aviācijas uzlidojums, un apmēram viena piektā daļa no vecpilsētas tika sagrauta. Kara beigās pilsēta uzņēma aptuveni 90.000 bēgļus.
  • Neskatoties uz nedaudzām kļūmēm, pilsēta pēc Otrā pasaules kara ir tikusi lieliski restaurēta. Tika atjaunots Lībekas slavenais siluets ar septiņām smailēm debesīs.


aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -