Vācbaltieši

Vikipēdijas raksts

Vācbaltieši (baltvācieši, baltvāci, vācbalti, līdz XX gs. pirmajai pusei arī baltieši) - Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, pārvācoto latviešu un igauņu pēcteči, kas kā autonoma grupa sāka veidoties pēc Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un XX gs. pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru un mentalitāti.

Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar 12. gadsimta beigām, izveidojot savas valstis. Asimilēja izglītotos latviešus un igauņus - izglītots cilvēks automātiski runāja vāciski un pārvācojās, - un līdz 1. Pasaules karam bija valdošais slānis Baltijas iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā (veidoja visu urbāno kultūrvidi). 1871. gadā 74% Krievijas impērijas armijas virsnieku bija vācbaltieši.

2. pasaules kara priekšvakarā, 1939. gadā, pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas, kas paredzēja Baltijas valstu nonākšanu PSRS interešu sfērā, Ādolfs Hitlers izsludināja vācbaltiešu pārvietošanu (Umsiedlung), kas paredzēja Latvijā un Igaunijā dzīvojošos vāciešus izmitināt uz dzīvi Vācijas kontrolētajā Polijas teritorijas daļā, kuru Vērmahts bija ieņēmis dažus mēnešus agrāk. Tādējādi līdz 1940. gada sākumam Latviju pameta aptuveni 51 000, bet Igauniju 13 700 vācbaltiešu. Šobrīd lielākā daļa vācbaltiešu dzīvo Vācijā, mentalitātes, valodas un kultūras ziņā vēl joprojām atšķiroties no vāciešiem.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojami vācbaltieši

Mihails Barklajs de Tolli (Michael Andreas Barclay de Tolly) - karavadonis, kara ministrs, vadījis krievu armijas cīņas pret Napoleonu I
Fabiāns fon Belingshauzens (Fabian Gottlieb von Bellingshausen) - krievu flotes admirālis, ceļotājs, Antarktīdas atklājējs
Aleksandrs fon Benkendorfs (Alexander von Benckendorff) - krievu ģenerālis Napoleona karu laikā, Krievijas žandarmērijas dibinātājs
Konstantīns fon Benkendforfs (Konstantin von Benckendorff) - krievu ģenerālis un diplomāts
Ernests fon Bergmanis (Ernst von Bergmann) - ķirurgs, aseptikas principu ieviesējs, lepras pētnieks
Kārlis Ernests fon Bērs (Karl Ernst von Baer) - biologs, embrioloģijas pamatlicējs
Augusts Bīlenšteins (August Johann Gottfried Bielenstein) - folklorists, valodnieks, teologs
Vilhelms Bokslafs - arhitekts
Johans Kristaps Broce (Johann Christoph Brotze) - etnogrāfs, mākslinieks, vēsturnieks
Frīdrihs Canders (Friedrich Zander) - raķešu izgudrotājs, kosmonautikas aizsācējs
Valters Caps (Walter Zapp) - Minox fotokameras izgudrotājs
Mihails Eizenšteins - arhitekts
Sergejs Eizenšteins - kinorežisors
Heincs Erhards (Heinz Erhardt) - vācu komediants
Johans Frīdrihs fon Eššolcs (Johann Friedrich von Eschscholtz) - dabas pētnieks
Niklāvs Hartmanis (Nicolai Hartmann) - filozofs
Augusts Hipels (August Wilhelm Hupel) - kolekcionārs, ārsts
Kārlis Hūns - gleznotājs
Jēkabs fon Ikšķils (Jakob von Uexküll) - biologs, semiotiķis
Aleksandrs Keizerlings (Alexander Keyserling) - ģeologs, paleontologs
Eduards fon Keizerlings (Eduard von Keyserling) - rakstnieks
Hermanis Keizerlings (Hermann Keyserling) - filozofs
Voldemārs Kernigs (Vladimir Kernig) - ārsts internists, neirologs
Lionels Kizerickis (Lionel Kieseritzky) - šaha meistars
Otto fon Kocebū (Otto von Kotzebue) - ceļotājs
Ādams fon Krūzenšterns (Adam Johann von Krusenstern) - admirālis, ceļotājs
Eižens Laube - arhitekts
Heinrihs Lencs (Heinrich Lenz) - fiziķis
Ernests Gideons fon Laudons (Ernst Gideon Freiherr von Laudon) - karavadonis, Austrijas armijas virspavēlnieks
Verners Zēge fon Manteifels (Werner Zoege von Manteuffel) - ķirurgs, pirmais ieviesis operācijas lauka sterilizāciju
Garlībs Merķelis (Garlieb Hellwig Merkel) - publicists, cīnītājs pret dzimtbūšanu
Aleksandrs fon Midendorfs (Alexander von Middendorff) - zoologs
Eižens Millers (Eugene Miller) - karavadonis, kontrrevolucionārs
Burkhards Kristofs fon Minnihs (Burkhard Christoph von Munnich) - krievu feldmaršals un politiķis
Vilhelms Munters - Latvijas ārlietu ministrs (1936.-1940.)
Vladimirs Nabokovs - rakstnieks, māte vācbaltiete
Vilhelms Neimanis - arhitekts, mākslas vēsturnieks
Vilhelms Ostvalds (Wilhelm Ostwald) - ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts
Johans Reinholds fon Patkuls (Johann Reinhold von Patkul) - Livonijas politiķis, spējīgs diplomāts, viens no Ziemeļu kara izraisītājiem
Ādolfs Pilārs fon Pilhavs (Adolf Pilar von Pilchau) - politiķis, Livonijas landmaršals, Baltijas hercogistes reģents (1918)
Georgs Vilhelms Rihmans (Georg Wilhelm Richmann) - fiziķis
Aleksejs Rīdigers (Aleksey Ridiger) - Krievijas ortodoksās baznīcas patriarhs Aleksijs II
Alfrēds Rozenbergs (Alfred Rosenberg) - politiķis, nacionālsociālistu ideologs
Gothards Frīdrihs Stenders - luterāņu mācītājs, apgaismības popularizētājs
Pauls Šīmanis (Paul Schiemann) - politiķis, Saeimas deputāts
Maksis Šeibners-Rihters - nacionālsociālistu partijas darbonis, alus puča iedvesmotājs Minhenē (1923)
Frīdrihs fon Strūve (Friedrich Georg Wilhelm von Struve) - astronoms
Franks Tīss (Frank Thiess) - vācu rakstnieks
Eduards fon Totlēbens - kara inženieris, cietokšņu būves speciālists
Romāns Ungerns fon Šternbergs (Roman Ungern von Sternberg) - Baltās armijas komandieris
Edgars de Vāls (Edgar de Wahl) - mākslīgās valodas Interlingue radītājs
Anna Ģertrūde Vērmane - mecenāte. Dārzu, kas nosaukts viņas vārdā, Rīgai uzdāvināja 1817.gadā.^[1]
Ferdinands fon Vrangelis (Ferdinand von Wrangel) - admirālis, ceļotājs
Pēteris fon Vrangelis (Peter von Wrangel) - Baltās armijas ģenerālis
Tomass Johans Zēbeks (Thomas Johann Seebeck) - fiziķis