Kijeva

Vikipēdijas raksts

Kijeva (ukraiņu - Київ) - pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras (Dnipro) upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Liels ekonomikas un kultūras centrs.

Київ

Iedzīvotāji (2005)

2 514 227

Dibināta

ap V.gs

Apgabals (область)

atsevišķa municipalitāte

Mājaslapa

www.kmr.gov.ua

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Kiev

Neatkarības laukums (Майдан Незалежності)

[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture

Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā. Austrumslāvu civilizācijas "šūpulis".

Dibināta ap V.gs kā tirdzniecības apmetne austrumslāvu apdzīvotos apvidos, kur tirdzniecība notika starp Skandināviju un Bizantiju. VII. un VIII.gs Kijeva bija Hazārijas pakļautībā.

988.gadā Kijevā lielkņazs Sv.Vladimirs sāk Krievzemes kristianizāciju. 1037.gadā sākas Sv.Sofijas katedrāles (galvenā austrumslāvu - kristiešu svētvieta) celtniecība. No 1196.gada Kijeva kļūst par Kijevas Krievzemes galveno centru. 1238.gadā Kijevu gandrīz pilnīgi noposta mongoļi-tatāri, un sākas Kijevas kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijeva saglabā reliģiskā centra funkcijas.

No 1362.gada ietilpst vispirms Lietuvas dižkunigaištē, vēlāk apvienotajā Polijas-Lietuvas valstī, bet 1667.gadā iekļauta Krievijas impērijā.

Jaunu uzplaukumu Kijeva piedzīvo XIX.gs beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijeva ir ukraiņu nacionālistu galvaspilsēta, pretstatā Harkivai, kas ir boļševiku centrs.

Kad nodibinas Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta ir Harkiva, bet 1934.gadā par galvaspilsētu kļūst Kijeva.

2.pasaules kara laikā Kijeva tiek gandrīz pilnīgi nopostīta. 1991.gadā Kijeva kļūst par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu.

2004.gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijeva ir galvenā t.s. Oranžās revolūcijas arēna.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Kijevā dzimuši:

Nikolajs Berdjajevs (Николай Александрович Бердяев) - krievu filozofs
Oļegs Blohins (Олег Блохін) - futbolists
Mihails Bulgakovs (Михаил Афанасьевич Булгаков) - krievu rakstnieks
Maija Derena (Maya Deren) - ASV kinorežisore
Iļja Ērenburgs (Илья Григорьевич Эренбург) - rakstnieks un publicists
Reinholds Gliērs (Рейнгольд Морицевич Глиэр) - komponists
Vladimirs Horovics (Vladimir Horowitz) - pianists
Mila Jovoviča (Milla Jovovich) - kinoaktrise
Efraims Kacirs (Ephraim Katzir) - Izraēlas prezidents (1973‑1978)
Valērijs Lobanovskis (Валерій Васильович Лобановський) - futbola treneris
Kazimirs Maļevičs (Казимир Северинович Малевич) - gleznotājs (Чёрный квадрат, 1913)
Golda Meira (Golda Meir) - Izraēlas politiķe
Jevgēņijs Primakovs (Евгений Максимович Примаков) - Krievijas politiķis
Igors Sikorskis (Igor Sikorsky) - ASV helikopteru konstruktors
Ļevs Šestovs (Лев Исаакович Шестов) - filozofs