Francis Jozefs I
Vikipēdijas raksts
Francis Jozefs I (vāciski Franz Joseph, ungāriski Ferenc József) (* 1839. gada 18. augustā, † 1916. gada 21. novembrī) bija Habsburgu dinastijas Austroungārijas imperators.
1848. gada revolūcijas radītās nestabilitātes dēļ, impērijas valdošās aprindas izlēma, ka jaunajam princim jākļūst par valdnieku. 1848. gada 2. decembrī viņa onkulis Ferdinands atteicās no troņa, arī Franča Jozefa tēvs Francis Kārlis, kurš bija nākošais mantošanas kārtībā, atteicās no troņa, un jaunais Francis Jozefs kļuva par Austrijas imperatoru. Impērijas armijai izdevās sakaut itāļus un ungārus, kuri radīja vislielākos draudus.
Taču 1850-tajos gados Austrija cieta vairākas neveiksmes ārpolitikā - Krimas karu un attiecību saraušanu ar Krieviju, Austriešu-sardīniešu karš.
Neveiksmes turpinājās arī 1860-tajos: meksikāņi ar nāvi sodīja imperatora brāli Maksimiliānu, kuru Napoleons III bija pierunājis kļūt par Meksikas imperatoru. 1866. gadā Prūsija sakāva austriešus. Viens no šīs sakāves rezultātiem bija atkārtota ungāru sacelšanās, kas noveda pie Austroungārijas impērijas izveidošanas, kurā Austrijas vācieši un ungāri bija valdošās nācijas, bet impērijas, pārsvarā slāvu, tautas turpināja būt pakļautas.
1914. gadā tika nogalināts impērijas troņmantinieks Francis Ferdinands, sākās Pirmais pasaules karš. Francis Jozefs mira 1916. gadā, un tikai divus gadus vēlāk kara neveiksmju un pakļauto tautu neatkarības centienu rezultātā viņa impērija beidza pastāvēt.
