Minhene
Vikipēdijas raksts
Minhene (vācu - München) - pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā (aiz Berlīnes un Hamburgas) pilsēta Vācijā. Bavārijas galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.
|
|||
Iedzīvotāji (2005) | 1 246 133 | ||
Dibināta | 1158.g | ||
Citi nosaukumi | Munich (angļu un franču) Mnichov (čehu) Monachium (latīņu un poļu) Monaco di Baviera (itāliešu) |
||
Federālā zeme | Bavārija | ||
Mājaslapa | www.muenchen.de |
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
Pilsētu 1158.gadā dibināja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180.gadā Bavāriju līdz ar Minheni iegūst Otto I fon Vittelsbahs. Vittelsbahi valda Bavārijā līdz 1918.gadam. 1255.gadā Minhene kļūst par Augšbavārijas galvaspilsētu.
1632.gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā, Minheni ieņem zviedri, bet 1705.gadā - Habsburgi. 1759.gadā Minhenē tiek nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija.
1806.gadā Minhene kļūst par Bavārijas karalistes galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārceļ Landshūtas universitāti. Bavārijas karaļi Ludvigs I un Miksimiliāns II būtiski pārbūvē pilsētu.
Pēc 1.pasaules kara Minhenē īsu laiku eksistē komunistu vadīta Bavārijas Padomju Republika (Münchner Räterepublik). Par spīti tam, starp pasaules kariem Minhene pamazām kļūst par nacionālsociālisma atbalsta centru. 1923.gadā Ādolfs Hitlers, kopā ar atbalstītājiem noorganizē t.s. Alus puču, neveiksmīgi mēģinot gāzt Veimāras republiku.
Minhenē atradās NSDAP galvenā mītne.
1938.gadā pilsētā tika noslēgtas Minhenes vienošanās par Čehoslovākijas sadalīšanu.
Pilsēta smagi cieta 2.pasaules kara laikā, tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu.
1972.gadā Minhenē tika rīkotas vasaras Olimpiskās spēles, kuru laikā palestīniešu teroristi no organizācijas Melnais Septembris sagrāba par ķīlniekiem Izraēlas sportistus, kuri tika nogalināti.
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika
Viens no Vācijas ekonomikas centriem. Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:
- Allianz AG - lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē finanšu kompānija.
- BMW - viens no pasaules vadošajiem auto un moto ražošanas uzņēmumiem.
- HypoVereinsbank - liela banka, Latvijā kā HVB banka.
- MAN - kravas auto u.c. iekārtu ražošana.
- Münchener Rück - pasaules lielākā pārapdrošināšanas kompānija.
- Siemens - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.
Minhene ir pasaulslavens alus darīšanas centrs. Lielākās alus darītavas ir Löwenbräu, Augustiner, Paulaner.
[izmainīt šo sadaļu] Kultūra
Minhenē ir vairāki ievērojami muzeji:
- Vecā Pinakotēka (Rubenss, Rafaels, Ticiāns, Tintoretto, Rembrants, Albrehts Dīrers utt.)
- Jaunā Pinakotēka
- Modernā Pinakotēka (Kandinskis, Klē, Pikaso, Dalī, Magrits, Varhols utt.)
- Zilā Jātnieka nams.
- Vācu muzejs
Minhenē ir Gētes instutūta galvenā mītne.
Viena no Minhenes tradīcijām ir ikgadējie alus svētki (kops 1810.gada) - Oktoberfest, kuri katru gadu notiek septembra beigās, oktobra sākumā un kurus apmeklē ap 6 miljonu cilvēku no visas pasaules.
Minhene ir vācu jaunatnes preses izdevumu galvaspilsēta. Minhenē top tādi jauniešu žurnāli kā BRAVO un POPCORN.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Minhenē dzimuši:
- Ludvigs II - Bavārijas karalis.
- Sisī - Austroungārijas ķēniņiene.
- Rihards Štrauss - komponists.
- Karls Haushofers - ģeopolitiķis.
- Makss Šēlers - filozofs.
- Francs Marks - gleznotājs.
- Lions Feihtvangers - rakstnieks.
- Ernsts Rems - SA vadītājs.
- Karls Orfs - komponists.
- Heinrihs Millers - gestapo vadītājs.
- Heinrihs Himlers - SS vadītājs.
- Karls Hartmans - komponists.
- Klauss Manns - rakstnieks.
- Eva Brauna - Hitlera sieva.
- Francs Jozefs Štrauss - politiķis.
- Verners Hercogs - filmu režisors.
- Andreass Bāders - RAF terorists.
- Francs Bekenbauers - futbolists.