Sabile
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 1601 | ||
Iedzīvotāju blīvums | 373,0 iedz./ 1km² | ||
Citi nosaukumi | vācu - Zabbeln | ||
Pilsēta | no 1917.g | ||
Teritorija | 4.3km² | ||
Teritorija(kopā ar lauku teritoriju) | 66km² | ||
Novads | Sabiles novads | ||
Rajons | Talsu rajons | ||
Mājaslapa | www.sabile.lv | ||
Koordinātes |
Sabile - neliela pilsētiņa, kas atrodas Talsu rajona D daļā Abavas krastos, 25 km no Talsiem. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā. Robežojas ar Abavas ielejas pašvaldībām - Ģibuļu pagastu, Kandavas novadu, Rendas pagastu, Ietilpst Sabiles novadā kurš tika izveidots 2000. gadā, kad apvieno Sabiles pilsētu un Abavas pagastu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Ir zināms ka Sabilē atradās nocietināta kuršu pils ar senpilsētu, taču Sabile pirmo reizi pieminēta rakstos 1253. gadā, kad Livonijas ordenis ar Romas pāvestu dala kuršu zemes.
13.-14. gs. mijā, vācu feodāļi Sabilē uzceļ ordeņa pili, pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests.
Hercoga Jēkaba laikā (17.gs.) Sabile ietilpa Kurzemes hercogistes teritorijā un bija ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs.
1917.gadā Sabile iegūst pilsētas tiesības.
[izmainīt šo sadaļu] Arhitektūra un tūrisma objekti
[izmainīt šo sadaļu] Sabiles baznīca
Sabiles Luterāņu baznīcā atrodas visvecākais zvans Latvijā un viens no vecākajiem Eiropā - liets 1450.g., līdz šai dienai atrodas Sabiles baznīcā, kā arī visvecākā kacele(en) Latvijā.
[izmainīt šo sadaļu] Sabiles sinagoga
Sabiles sinagoga tika celta 1890. gadā. Tajā laikā 73% Sabiles iedzīvotāju bija ebreji. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Tagad telpās izveidota izstāžu un konferenču zāle.
[izmainīt šo sadaļu] Vīna kalns
Sabiles Vīnkalns ir Sabiles simbols, tādēļ arī Sabiles ģērbonī ir attēlots vīnogu ķekars.
Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1.5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas minēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz Ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa.
Par godu Sabiles Vīna kalnam katru gadu tiek rīkoti Vīna svētki. Tie notiek jūlija pēdējās nedēļās.
[izmainīt šo sadaļu] Sabiles Pilskalns
Sabiles pilskalns atrodas Sabilē uz Abavas senlejas austrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110m virs jūras līmeņa.Zināms ka pilskalnu no 10-13. gadsimtam apdzīvojuši lībieši.
[izmainīt šo sadaļu] Abavas senleja
Abavas senleja izveidojusies noplūstot ledus laikmeta ledāja ūdeņiem no Austrumkurzemes augstienes. Lai aizsargātu ielejas teritoriju ir izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja"
[izmainīt šo sadaļu] Firksu Pedvāle
Firksu Pedvāle (Fircks – Pedwahlen) līdz ar Brinķu Pedvāles (Brinken-Pedwahlen) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras.
[izmainīt šo sadaļu] Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs
Pedvāles muižas teritorijā , kur tēlnieks Ojārs Feldbergs izveidojis Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā.
[izmainīt šo sadaļu] Brinkenu kapliča
Kapliča celta 1780.gadā par godu baronam Brinkenam un viņa sievai.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
- Ivars Heinrihsons - gleznotājs
- Frīdrihs Vilhelms Kupfers - medicīnas doktors
[izmainīt šo sadaļu] Teikas
[izmainīt šo sadaļu] Par Abavu
Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds. Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši.
Autors: 1840.g. Lizete Zemture dzīv. Tukuma Matkulē 72.g. v., pier. V. Birzenberga 1948.g
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Sabiles vidusskolas mājas lapa
- Sabiles pilsētas mājas lapa
- Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs
- Talsu rajona mājas lapa
Talsu rajons |
---|
Talsi | Sabile | Stende | Valdemārpils | Sabiles novads | Balgales pagasts | Dundagas pagasts | Ģibuļu pagasts | Īves pagasts | Kolkas pagasts | Ķūļciema pagasts | Laidzes pagasts | Laucienes pagasts | Lībagu pagasts | Lubes pagasts | Mērsraga pagasts | Rojas pagasts | Strazdes pagasts | Valdemārpils pilsētas lauku teritorija | Valdgales pagasts | Vandzenes pagasts | Virbu pagasts |
Latvijas pilsētas |
---|
Ainaži | Aizkraukle | Aizpute | Aknīste | Aloja | Alūksne | Ape | Auce | Baldone | Baloži | Balvi | Bauska | Brocēni | Cesvaine | Cēsis | Dagda | Daugavpils | Dobele | Durbe | Grobiņa | Gulbene | Ikšķile | Ilūkste | Jaunjelgava | Jelgava | Jēkabpils | Jūrmala | Kalnciems | Kandava | Kārsava | Krāslava | Kuldīga | Ķegums | Lielvārde | Liepāja | Limbaži | Līgatne | Līvāni | Lubāna | Ludza | Madona | Mazsalaca | Ogre | Olaine | Pāvilosta | Piltene | Pļaviņas | Preiļi | Priekule | Rēzekne | Rīga | Rūjiena | Sabile | Salacgrīva | Salaspils | Saldus | Saulkrasti | Sigulda | Seda | Skrunda | Smiltene | Staicele | Stende | Strenči | Subate | Talsi | Tukums | Valdemārpils | Valka | Valmiera | Vangaži | Varakļāni | Ventspils | Viesīte | Viļaka | Viļāni | Zilupe |