Priekule

Vikipēdijas raksts

Priekule karte
Priekule ieteiktais autoceļš no Rīgas

Priekule
Liepājas rajons

Iedzīvotāji (2007)

2462^[1]

Citi nosaukumi

vācu - Preekuln

Pilsēta

no 1928.g

Rajons

Liepājas rajons

Mājaslapa

www.priekule.lv

Priekule ir mazpilsēta Kurzemes dienvidrietumos. Attālums līdz Rīgai 200 km, līdz Liepājai 40 km.; 65m. virs jūras līmeņa. Kopējā platība 538,2 ha.^[2]

[izmainīt šo sadaļu] Priekules vēsture

Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483.gadā, kad šeit zemi ieguvusi baronu Korfu dinastija. Par lielāku apdzīvotu vietu Priekule veidojas tikai pēc 1871.gada, kad cauri muižas zemei uzbūvēja dzelzceļu Liepāja - Viļņa. Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688.gads, vārtu celtniecība reāli varētu būt notikusi 17.gs. pirmajā pusē vai vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi - 1688.gadā. Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīgam akmens sargzaldātam. Vairāk kā 2 metrus augstās skulptūras bijušas krāsotas, piešķirot jau tā amizanti neveiklajai tēlniecībai vēl kādu laikmetīgas bravūras niansi. Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to plastiskā apdare un akmens cilnis – valsts mākslas piemineklis. Zviedru vārtu simbols ir attēlots pilsētas ģerbonī. Nelielā pakalnā lielceļa malā, kas veda uz Priekules muižu un tālāk uz Lietuvu, ap 1680.gadu tika uzcelta neliela mūra baznīciņa. Ar šo nelielo baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. Priekules kalējs Zviedris–Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī baznīcas torņa izdarījis Latvijā pirmo lidojuma mēģinājumu. Toreiz lidojumu pasludināja par nepiedodamu Dieva zaimošanu. Vietējo Ikaru rādīja cilvēkiem kā paša sātana iemiesojumu, un Grobiņā uz sārta sadedzināja. Taču tautas atmiņā saglabājies nostāsts par varoni, kas gribēja jau toreiz sākt piepildīt cilvēces mūžseno sapni. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta. Līdz Trešās atmodas gadiem pilsētas centrā pacēlās apdrupušie dievnama un tā torņa mūri, kuros svētelis bija uzdrošinājies uzbūvēt savu ligzdu. Laika posmā no 1994. līdz 1997.gadam baznīca tika atjaunota. 2.Pasaules karš pilsētu gandrīz noposta, atstājot lielākos Brāļu kapus Latvijā ar vairāk kā 23 000 apbedījumiem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis veidots pēc tēlnieces Pārslas Zaļkalnes, arhitekta Artūra Zoldnera un dendrologa Aivara Laša projekta.^[3]

[izmainīt šo sadaļu] Tūrisms Priekulē

Luterāņu baznīca- uzbūvēta ap 1680.gadu. 1792.gadā tā pārbūvēta. Lieli remonti veikti 1852. gadā, kad no jauna apgleznoja un apzeltīja altāri un kanceli. 1895. gadā Priekules baznīcai iebūvētas jaunas Rīgas meistara Mārtiņa darinātas ērģeles. Visus atjaunošanas izdevumus apmaksājis Priekules barons Nikolajs Korfs. Zviedrijas karaliene Kristīne tolaik baznīcai bija uzdāvinājusi vecu 1649. gadā iespiestu altāra Bībeli, kas bija viena no pirmajām Gūtenberga Bībelēm vācu valodā. Turpat glabājās arī pirmā Ernsta Glika tulkotā Bībele. No 1846. – 1860. Priekules mācītājs bijis vecā Stendera pēctecis – dzejnieks Kārlis Hugenbergers jeb „sirmais latviešu skolotājs” kā viņš pats sevi nosaucis. Pirmā pasaules kara beigās vācieši atkāpjoties aizveda sev līdzi gan baznīcas zvanus, gan sudraba traukus un citas vērtības. 1938. gadā baznīca ar visu iebūvēto iekārtu iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Otrā pasaules kara laikā tā praktiski tika sagrauta. Bojā aizgāja arī savdabīgā baznīcas iekārta. 1994.gadā sākās baznīcas atjaunošana. Tika atjaunots baznīcas tornis un pārējā ēka. Tornis, salīdzinājumā ar savu pirmskara veidolu, tagad ir nedaudz garāks. 1996.gada vasarā torņa smailē tika novietots kalēja G. Andersona kaltais vara gailis. Baznīcas altāri rotā Latvijas Mākslas akadēmijas studentes K. Taivanes darinātā glezna “Kristus pie krusta”. Priekules baznīcas iekārtas priekšmetus izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas Kokapstrādes nodaļas 5.kursa audzēkņi. 1998.gada 6.jūnijā Latvijas ev.-lut. Baznīcas arhibīskaps J. Vanags iesvētīja atjaunoto dievnamu.

Zviedru Vārti- Ēka ar caurbraucamiem vārtiem, kuri veda uz Priekules muižas saimniecības pagalmu. Tautā saukti par "Zviedru vārtiem". Celti 17.gs sākumdaļā. 1688. gadā veikti daži dekoratīvās apdares darbi.

Zviedru vārti

Priekules Zviedru vārti atzīti par valsts arhitektūras pieminekli, to plastiskā apdare un akmens cilnis – par valsts mākslas pieminekli. Ģerboņu cilnis kalts no pelēcīgā smalkgraudainā Gotlandes smilšakmens. Akmens Cilnī iekalts gada skaitlis 1688 un divu dzimtu ģērboņi: fon Korfu (von Korff) un fon Rēdernu (von Redern). Zviedru vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa akmens sargzaldāta figūrai. Otrā pasaules kara laikā akmens sargzaldāti tika iznīcināti. Patreiz to vietu godam ieņēmuši kokā darināti sargzaldāti.

Priekules muižas pils- 1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borhs piešķīra zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam. Tā izveidojās Priekules muiža, un tika uzcelta tā saucamā vecā pils, kura vairs nav saglabājusies. Muiža atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Izdevīgā atrašanās vieta nākotnē te veicināja labas un izdevīgas tirdzniecības vietas izaugsmi, radās Priekules miests, pēc tam pilsēta. Rokot 20 gs. 60. gados ūdensvadu, skolas darbinieki atraka šīs vecās pils paliekas.^[4] 19. gs. otrajā pusē Rietumeiropas ietekmē muižnieki steidza modernizēt savas necilākās muižu ēkas. Pārveidojumi skāra arī Priekules pili. M. Berči projektētās Priekules muižas pils no sarkaniem ķieģeļiem celto trīsstāvu ēku papildina balkons, kuram ir izeja no zāles un plašas parādes kāpnes, kas turpinās upes krasta nogāzē un aizved parkā. Kādreiz pāri skaistajam gājēju tiltiņam varēja nokļūt pils parkā. Priekules pilī bija zāle, ēdamistaba, ieroču istaba, naudas glabātuve, baznīcas telpa, viesu istabas, barona, viņa piederīgo un kalpotāju istabas. Pie ieejas vestibilā atradies liels kamīns, zem pils plašs velvēts pagrabs. Kara laikā pils stipri cietusi, taču tā tika atjaunota, un patreiz tajā atrodas Priekules vidusskola.^[5]

Pils skatu tornis- uzbūvēts reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gs. beigās. Otrā pasaules kara laikā tas bija stipri cietis.

Priekules pils skatu tornis

Latvijas tautas frontes biedri to atjaunoja 90-to gadu beigās. Kopš tā laika tajā plīvo valsts karogs. Katra gada 18.novembrī šeit sapulcējas Priekules iedzīvotāji.