Ainaži

Vikipēdijas raksts

Ainaži karte
Ainaži ieteiktais autoceļš no Rīgas

Ainaži
Limbažu rajons

Iedzīvotāji (2004)

1811

Citi nosaukumi

igauņu - Heinaste
vācu - Hainasch

Miests

no 1869.g.

Pilsēta

no 1926.g.

Rajons

Limbažu rajons

Mājaslapa

www.ainazi.lv

Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu rajonā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Vidzemes piekrastes krastā. 116 km no Rīgas. Platība 145,3 km ². 1,8 tūkst. iedzīvotāju (2004).

[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums

Ainažu nosaukums cēlies no igauņu vārda - hain - siens - vai hainastee - ceļš, kas iebraukts vedot sienu no jūrmalas pļavām. Taču iespējams, ka pilsēta savu vārdu ieguvusi no lībiešu vārda - ainagi, kas nozīmē - vientuļš.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pilsēta izveidojusies sena lībiešu zvejnieku ciemata vietā. Oficiālos dokumentos Ainažu vārds pirmoreiz parādās 1564. gadā kā kroņa īpašums. Vēlāk tas nonāk Svētciema muižas pārvaldē. 1800. gadā Ainažu ciemu ar zemi atdala no ieķīlātās Svētciema muižas un tas nonāk Mazstraupes īpašnieku baronu Meiendorfu īpašumā.

19. gadsimta otrajā pusē Kurzemes un Vidzemes zvejnieku ciemos bija daudz lēta darbaspēka. Tuvējie meži, kuros auga daudz mastu priedes, deva materiālu kuģu būvei. Tādēļ šeit attīstījās kuģu būvniecība un rosīga tirdzniecība.

Ainažos tika nodibināta pirmā jūrskola Latvijā, kuru 1864. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristians Dāls. Mācības bija bezmaksas un notika latviešu, igauņu un vēlāk arī krievu valodās. Izvērsās kuģu būvniecība. Jūrskola pastāvēja 50 gadus, līdz Pirmajam pasaules karam.

Ainažu miests dibināts 1869. gadā. 1900.-1905. g. Ainažos uzbūvēja tirdzniecības ostu. Kā patstāvīga pašvaldības vienība Ainažu miests tika apstiprināts 1920. gadā, bet 1926. gadā Ainažiem piešķīra pilsētas tiesības.

Ar jūrskolas atklāšanu Ainažos sākās saimnieciskais uzplaukums. XIX gs. 80.-90. gados ikgadu skolu beidza 20-30 tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu. Arī ostā bija rosība, caur to Vidzemes zemnieku saimniecības eksportēja graudus, linus un citas preces. Pilsētas budžetu papildināja arī nodokļi no kuģu un dzelzceļa kravām.

Jūrskola pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Kara laikā krievu armija saspridzināja un nodedzināja ostu, sagrāva tās infrastruktūru, tika iznīcināta arī burukuģi, kuri tajā brīdī atradās ostā. Pēc kara jūrskolas ēkā novietojās ostas valde un pamatskola.

Lai gan XX gs. 20.-30. gados tika veikti darbi, lai Ainažu ostu atdzīvinātu (atjaunots viļņlauzis, ostas akvatorija tika atbrīvota no nogrimušo kuģu vrakiem un padziļināta, uzcelta bāka u.c.), to izdevās tikai daļēji. Kuģi ostā joprojām nevarēja piestāt pie piestātnes, to kravas nācās pārkraut uz baržām ar velkoņu palīdzību. Piemēram, tādā veidā Staiceles papīra fabrikai tika piegādātas akmeņogles.

Lielus postījumus Ainažiem nodarīja arī Otrais pasaules karš - atkal tika nodedzināta jūrskola, izpostīta osta un labības noliktavas. Lai gan pēc kara osta tika daļēji atjaunota, uzplaukumu pilsēta vairs nepiedzīvoja. Tam bija arī citi iemesli. Līdz ar Pērnavas ostas izbūvi un Smiltenes Ainažu šaursliežu dzelzceļa izbūvi 1912. gadā, Ainažu osta savu ekonomisko nozīmi sāka zaudēt.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Ainažiem pakļautās teritorija reljefu veido Piejūras zemiene. Savdabīga ir Ainažu jūrmala - posmā starp Ainažiem un Kulvižiem gar jūras krastu plešas 100 līdz 300 metrus plata pļavu josla.