Valmiera

Vikipēdijas raksts

Valmiera karte
Valmiera ieteiktais autoceļš no Rīgas

Valmiera
rajona centrs

Iedzīvotāji (2004)

27515

Citi nosaukumi

vācu - Wolmar
igauņu - Volmari

Pilsēta

no 1323.g

Rajons

Mājaslapa

Pilsētas portāls

Ziņu lapa

Valmiera ir viena no senākajām Latvijās pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Pilsēta Latvijā, lielākā pilsēta Vidzemē, Valmieras rajona centrs. Platība 18,1 km². Valmiera atrodas 107 km no Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. Valmiera robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Valmieras pagastu, rietumos ar Kocēnu pagastu, bet dienvidos un austrumos ar Kauguru pagastu. Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm - Gauja.

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

2006. gada beigās Valmierā dzīvoja 26861 iedzīvotāji (pēc citiem datiem 27515 iedzīvotāji). No tiem 21746 latvieši, 3560 krievi, 530 baltkrievi, 279 poļi un 749 citu tautību pārstāvji. No 2000. gada sākuma dzimstība Valmierā pārsniedz mirstību.

Lielākais iedzīvotāju skaits Valmierā bija 1989. gadā, kad tas sasniedza gandrīz 30 tūkstošus. Salīdzinājumam: 1939. gadā pilsētā bija 8300 iedzīvotāji, bet 1959. gadā 11452 iedzīvotāji ^[1].

[izmainīt šo sadaļu] Vēstures hronoloģija

Valmieras novads ir viens no vissenāk apdzīvotajiem Latvijas reģioniem. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki te ir dzīvojuši jau pirms 9000 gadiem.
Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu.

1214.gadā to pakļāva vācu krustneši. Rīgas bīskaps par pārvaldnieku šeit iecēla no Pleskavas padzīto kņazu Vladimiru (ar viņa vārdu saistīta Valmieras nosaukuma izcelsme).
Kaut gan Valmieru 13.gs. ieguva bīskaps, vēlāk to pakļāva Livonijas ordenis, kas 1224. gadā šeit lika pamatus ordeņa pilij.
1283. gadā uzbūvēta sv. Sīmaņa baznīca.
1323. gadā Valmiera pirmo reizi kā pilsēta minēta hronikās, bet, iespējams, faktiskā pilsētas dibināšana bijusi vismaz 40 gadu pirms tam, ap 1283. gadu , kad Livonijas ordeņa mestrs dibināja Valmieras pili (Wolmar) un uzsāka katoļu baznīcas celtniecību Gaujas krastos.
14.gs. tā kļuva par Hanzas savienības locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību.
14.-16. gs. te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces.
Valmiera bija Hanzas pilsēta no 14. līdz 16. gadsimtam, un tas pilsētas dzīvē ienesa būtisku tirdzniecības pieaugumu un pilsētas attīstības uzplaukumu.

1622. gadā pēc vairākiem kariem Valmiera nonāca Zviedrijas valsts kanclera Akseļa Uksenšterna pārvaldījumā, viņa dzimtas ģērboņa vērša piere joprojām rotā pilsētas ģērboni. Sekoja vairāki kari, mēra epidēmija un pilsēta panīka.
1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības.
Saimniecisko uzplaukumu veicināja pirmais koka tilts pār Gauju 1865. gadā un Rīgas-Pēterburgas dzelzceļš 1899. gadā. Tika dibinātas pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas.

XIX. gs. beigās un XX. gs. sākumā Valmierā tika nodibinātas vairākas mācību iestādes, piemēram, Valkas-Valmieras skolotāju seminārs, sieviešu ģimnāzija, tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.
Starpkaru periodā lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Darbojās Ziemeļlatvijas teātris, notika dažādi kultūras un sporta pasākumi, arī soļošanas sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā Jānis Daliņš.

Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā 1/3 pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to būvēja no jauna. Ir saglabājusies vecākā koka ēka Valmierā - Vecā aptieka.

[izmainīt šo sadaļu] Vēstures pieminekļi

Livonijas ordeņa pils (1224) drupas. Pils sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā (1702).
Gotiskā sv. Sīmaņa baznīca (1283).
Vecākā Vidzemes aptieka (18. gs.).

[izmainīt šo sadaļu] Izglītība

Valmierā ir 8 vispārējās izglītības skolas, no tām viena ar mazākumtautību izglītības programmu un viena ar izglītības programmu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Ir vairākas interešu un profesionālās izglītības iestādes: Valmieras Mūzikas skola, Valmieras Mākslas vidusskola, jaunatnes centrs "Vinda", Valmieras bērnu un jaunatnes sporta skola. Ir divas arodizglītības vidusskolas. No 1996. gada darbojas Vidzemes Augstskola, kur iespējams iegūt bakalaura un maģistra grādu vairākās studiju programmās.

Statistika 2006.gadā:

Bērnu skaits pirmskolas iglītības iestādēs uz 1. septembri - 1345
Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs uz 1.septembri - 5152
Studējošo skaits Vidzemes Augstskolā - 1344 ^[2].

[izmainīt šo sadaļu] Kultūra

Valmiera tiek uzskatīta par rajona kultūras centru. Regulāri kultūras pasākumi tiek rīkoti Valmieras Kultūras centrā. Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes: Valmieras teātris, Valmieras integrētā bibliotēka, Valmieras Novadpētniecības muzejs, mākslas galerija "Laipa", kinoteātris "Gaisma". Klasiskās mūzikas koncerti notiek arī Sv.Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5.vidusskolas zālē. Lieli pasākumi notiek arī Vidzemes Olimpiskajā centrā, vasarā tiek rīkoti brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur.

Pilsētā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas.

Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā:

Senās mūzikas festivāls
Koru un deju kolektīvu konkursi
Jauno mūzikas grupu konkurss "Stage Number One"
Baltijas Viduslaiku festivāls
Pilsētas svētki un Ziedu svētki
Starptautiskais mākslas simpozijs
Simjūda gadatirgus
Rokmūzikas festivāls

Valmiera vairākus gadus ir bijusi Starptautiskā gaisa balonu festivāla uzņemošo pilsētu skaitā.

[izmainīt šo sadaļu] Sports

Kopumā pilsētā ir 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 500 audzēkņu. Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un rajonā ir Vidzemes Olimpiskajam centram, kas savu darbību sāka 2005.gadā ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā basketbols (basketbola klubs "Valmiera", dibināts 2001. gadā), volejbols, florbols, hokejs un futbols (Valmieras futbola klubs, dibināts 1996. gadā). Iecienīts ir arī orientēšanās sports. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir BMX sporta klubs, airēšanas klubs "Straume", Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs "Spēka Pasaule". Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā SCO centra BMX velotrasē.

Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir Jāņa Daliņa stadions. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē "Krācītes.

Valmierā populāri sporta pasākumi:

Latvijas čempionāts ielu basketbolā
Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena
Velomaratons Cēsis-Valmiera
Starptautiskās vieglatlētikas sacensības jauniešiem
Valsts Prezidentes balvas izcīņa vieglatlētikā
Tautas slēpojums "Baiļu apļi"
Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles
Vidzemes atklātais čempionāts hokejā
Starptautiskā BMX čempionāta posms

Ārpus Valmieras, tomēr ciešā saistībā ar pilsētu atrodas sporta komplekss "Baiļi" un tā kalnu slēpošanas trase.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

2002.gadā Valmiera bija 2. vietā aiz Rīgas ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā. Gandrīz pusi no Valmieras uzņēmumiem veido vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, transporta līdzekļu un iekārtu, sadzīves tehnikas remonta jomā strādājošie uzņēmumi. Apmēram trešdaļu veido valsts un pašvaldību iestādes, izglītības un medicīnas iestādes, dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, gaļas produktus, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi.

Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes.

Bezdarba līmenis 2006. gadā pilsētā bija zem 5%. Lielākie darba devēji: Valmieras pilsētas pašvaldība (tai skaitā arī izglītības iestādes), AS "Valmieras stikla šķiedra", Valmieras slimnīca.

Valmieras pilsētai ir 7 oficiālas sadraudzības pilsētas un sadarbība ar Novgorodu un Sibīriju, Norvēģiju.

[izmainīt šo sadaļu] Tūrisms

Gan vietējie, gan ārvalstu tūristi Valmierā pārsvarā ierodas vienas dienas ekskursijās. No ārvalstu tūristiem pārstāvētākās valstis ir Vācija, Somija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija. Liela daļa pilsētas apmeklētāju ierodas saistībā ar kādu Valmieras uzņēmumu vai iestādi.

Pilsētā trūkst centrālu tūristus piesaistošu objektu, bet attīstās darījumu un sporta tūrisms. Populārākie tūrisma objekti ir Valmieras vecpilsēta, Sv.Sīmaņa baznīca, Valmieras Novadpētniecības muzejs, Valmieras teātris, ziemā - "Baiļu" kalns.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Valmierā dzimuši:

Johans Eduards Erdmanis (Johann Eduard Erdmann, 1805 - 1892) - vācu filozofs
Georgs fon Petersens (Georg von Petersenn, 1849 - 1930) - vācu mūzikas teorētiķis
Andris Piebalgs (1957 - ) - politiķis
Johans Heinrihs Rozenplenters (Johann Heinrich Rosenplänter, 1798 - 1846) - vācu / igauņu literāts
Jāzeps Vītols (1863 - 1948) - komponists
Jānis Daliņš (1904 - 1978) - soļotājs, pasaules rekordists soļošanā
Ruta Birgere (1924 - ) - aktrise