Auce

Vikipēdijas raksts

Auce karte
Auce ieteiktais autoceļš no Rīgas

Auce
Dobeles rajons

Iedzīvotāji (2004)

4112

Citi nosaukumi

vācu - Alt-Autz

Pilsēta

no 1924.g

Rajons

Dobeles rajons

Mājaslapa

www.auce.lv

Auce ir pilsēta Latvijā, Dobeles rajonā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Vēstures avotos pirmoreiz minēta Dobeles pēdējā komtura Tīsa Renes līgumā ar pirmo Kurzemes hercogu Gothardu 1576. gadā. 1616. gadā rakstos pirmoreiz parādās Vecauces muiža, un vēlākā Auces attīstība ir cieši saistīta ar to.

1920. gadā Vecauces muižā tiek ierīkota Latvijas Universitātes mācību saimniecība lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē tiek izveidota patstāvīga pašvaldība, bet 1924. gada 11. septembrī tā saņem pilsētas tiesības. 1925. gada 31. oktobrī tiek aptiprināts Auces ģērbonis.

AUCE (AUTZ) Auces pilsēta atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no Dobeles. Tā izveidojusies uz bijušās Vecauces muižas zemes un pilsētas tiesības ieguvusi 1924. gadā. Tūristus uz šejieni vilina Vecauces pils (1839-1843) - viens no populārākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. To cēluši grāfi Mēdemi, kuru dzimtas īpašumā Vecauces muiža atradusies no 1760. gada līdz pat 20. gs. sākumam. Pils projekta autors ir vācu arhitekts Augusts Frīdrihs Štīlers (1800 - 1865). Celtnes kompozīcijā un apdarē pasvītrotas fon Mēdemu dzimtas ģenētiskās saites ar vācu bruņniecību: tā veidota, izmantojot viduslaiku vēsturisko stilu, galvenokārt gotikas, paraugus. Kopš 20. gs. 20-tajiem gadiem teicami iekoptā Vecauces muižas saimniecība tiek ekspluatēta kā mācību bāze topošajiem lauksaimniecības speciālistiem. Auce īsos faktos Pilsētas tiesības kopš 1924. gada. Auces pašvaldības administratīvā teritorija ( Auces pilsētas un lauku teritorija ) aizņem 4371,7 ha lielu platību, tai skaitā: Auces pilsēta – 366,0 ha lauku teritorija – 4005,7 ha. No lauku teritorijas kopplatības: lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 2469,5 ha jeb 61,6 % meži – 1114,1 ha jeb 27,7 % Vēstures avotos pirmoreiz minēta Dobeles pēdējā komtura Tīsa Renes līgumā ar pirmo Kurzemes hercogu Gothardu 1576. gadā. 1616. gadā rakstos pirmoreiz parādās Vecauces muiža, un vēlākā Auces attīstība ir cieši saistīta ar to. 1920. gadā Vecauces muižā tiek ierīkota Latvijas Universitātes mācību saimniecība lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē tiek izveidota patstāvīga pašvaldība, bet 1924. gada 11. septembrī tā saņem pilsētas tiesības. 1925. gada 31. oktobrī tiek aptiprināts Auces ģērbonis. Ievērojamas vietas •Luterāņu baznīca •Karaļa avoti •Vecauces muiža •Vecauces pils

Apskates objekti

Interesantākais apskates objekts Aucē ir Vecauces pils. ( Akadēmijas ielā 11a, tālr.: 3745302 ).

Vecauces pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils celta laikā no 1842. – 1845.g angļu – sakšu jeb pseidogotiskā stilā pēc Berlīnes arhitekta Fr. Štīlera meta.

Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem dīķiem, pieminekļiem – pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi.

Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko Latvijas Lauksaimniecības Universitātes mācību un pētījumu saimniecība “ Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes.

Apskates vērta ir Vecauces luterāņu baznīca ( Auces lauku teritorijas Akadēmijas ielā 1 ), celta 1866. gadā. Pirmā bijusi koka būve, celta 1667. gadā. Vecauces baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

1990. gadā arheoloģiskajos izrakumos Auces kapu laukā – augļu dārzā ( Jelgavas ielas malā , iepretim 13. un 15. namam) tika atrastas 45 senlietas – darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas zemgaļiem 5 – 13. gs. Šie Auces senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Auces pilsētas galvenā iela ir Raiņa iela, kuras nozīmīgākajā ēkā nr. 19 ir bijusi pamatskola, kur mācījusies rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte. Karaļa avoti Karaļa avoti atrodas Dobeles rajonā 4 km uz ziemeļrietumiem no Vecauces pils. Karaļa avoti ir grava ar deviņiem avotiem, no kuriem pirmie septiņi ir atdalīti ar mūra sienu, pār kuru uz pretējo krastu ir pāraugusi 15 cm resna egles sakne. Tas apliecina šīs vietas enerģētisko jaudu un norāda uz šo avotu lielo dziedinošo spēku.. Karaļa avota ūdeni apkārtnes iedzīvotāji, kopš seniem laikiem izmantojuši dziedniecībai visai plaši un dažādos veidos – gan slimo vietu apmazgāšanai, gan acu gaišumam, gan nedzīstošu brūču ārstēšanai. Visi Karaļa avota apmeklētāji, kam ir dabas dots talants sajust smalkas enerģijas ir cieši pārliecināti gan par šo avotu, gan tās apkārtne lielo enerģētisko starojumu. Karaļa avotu ūdeni ļoti augsti novērtējusi Latvijas Dziednieku asociācija. Karaļa avotu ūdens enerģētika tiešā veidā un ļoti spēcīgi iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu, palielinot tās spēku.

[izmainīt šo sadaļu] Galērija

Vecauces pils	Vecauces pils
Vecauces luterāņu baznīca	Auce

Dobeles rajons
Dobele \| Auce \| Tērvetes novads \| Annenieku pagasts \| Auces pilsētas lauku teritorija \| Auru pagasts \| Bēnes pagasts \| Bērzes pagasts \| Bikstu pagasts \| Dobeles pagasts \| Īles pagasts \| Jaunbērzes pagasts \| Krimūnu pagasts \| Lielauces pagasts \| Naudītes pagasts \| Penkules pagasts \| Ukru pagasts \| Vītiņu pagasts \| Zebrenes pagasts