Salaspils

Vikipēdijas raksts

Salaspils
Rīgas rajons

Iedzīvotāji (2004)	20987
Citi nosaukumi	vācu - Kirchholm
Pilsēta	no 1993.g
Rajons	Rīgas rajons
Mājaslapa	www.salaspils.lv

Salaspils (latīņu: Holme; vācu: Kirchholm) ir pilsēta Latvijā, Rīgas rajonā, Rīgas HES tuvumā. Pilsētas tiesības kopš 1993. gada. Atrodas apmēram 18 km no Rīgas un apmēram 16 km no Ogres. Salaspils teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils, autoceļš A6, Rīgas apvedceļš A4, autoceļš P5 Ulbroka - Ogre.

Salaspils atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Salaspils ir viena no jaunākajām Latvijas pilsētām, tā ir 13. lielākā pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā. Pilsētu aptver lauku teritorija, kā atrodas lielas apdzīvotas vietas - Saulkalne (1385 iedz.), Acone (672. iedz.) u.c. No kopējās Salaspils platības 15.8% aizņem Rīgas HES, 30.5% - meži, 32.5% - lauksimniecībā izmantojamā zeme.

[izmainīt šo sadaļu] Vēstures hronoloģija

• 9 gadu tūkstotī p.m.ē. tagadējās Salaspils Laukskolas tuvumā atradās senākā zināmā paleolīta apmetne Latvijā, kurā veikti arheoloģiskie izrakumi (1964-1975).
• 12. gs. beigās - 13. gs. sākumā Daugavas sala Holma (lat. Holme) bija ievērojams Daugavas lībiešu centrs. Nosaukuma pamatā ir sens vikingu dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. Holm gård - Novgoroda, Stock holm - Stokholma, Dun holm - Darema u.tml. ).
• 1186. gadā tirgotāju kuģu priesteris, vēlāk bīskaps Meinards ar Gotlandes mūrnieku palīdzību Salā uzcēla mūra pili. Te norisinājās "Indriķa hronikā" aprakstītie notikumi - vietējo lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana.
• 1206.gadā Salas lībiešu vadonis Ako, “kas bija uzkūdījis Polockas kņazu uz karu pret rīdziniekiem, kas bija savācis lietuvjus, sasaucis turaidiešus un visu Līvzemi cīņai”, organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret krustnešiem. Kritušā Ako galvu bīskaps Alberts Rīgā saņēma kā uzvaras zīmi pār Salas lībiešiem.
• 13. gs. pēc baznīcas uzcelšanas sala tika dēvēta par Kirchholm ("Baznīcas sala"),
• 1298. gadā Salaspilī esošo Rīgas arhibīskapa pili nopostīja Livonijas ordenis.
• 1380. gadā pirmo reizi minēta jaunā Livonijas ordeņa pils Neu-Kirchholm un Sv.Jura baznīca, kuras drupas Daugavas krastmalā atrodamas vēl tagad.
• 1452. gadā Salaspilī tika noslēgts līgums par to, ka Rīgai ir divi feodālie senjori - Rīgas arhibīskaps un Livonijas ordenis.
• 1561.gadā, sabrūkot Livonijas ordeņa valstij, Salaspils tiek iekļauta Polijas – Lietuvas valsts sastāvā esošajā Pārdaugavas hercogistē.
• 1577. gadā Livonijas kara laikā pils tika uzspridzināta, lai cara Ivana IV karaspēkam, tuvojoties Rīgai, nebūtu kur apmesties. Pec tam pils vairs netika atjaunota.

Salaspils kauja (Peter Snayers, 1630). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca.

• 1597. gadā slavenais dāņu astronoms Tiho Brahe esot iecerējis netāli no Salaspils esošajā Doles salā būvēt observatoriju, taču nav guvis atbalstu un savu observatoriju uzcēlis Prāgā.
• No 17. gs. Salaspils saukta par "Mārtiņsalu (Martinsholm). Rīgas mūra ēku pamatu būvei tika plaši izmantots Salaspils dolomīts, pie Saulkalnes bija kaļķu un ķieģeļu cepļi.
• 1603.gadā Salaspils muižu Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds II Augusts nodod Rīgas pilsētai apsaimniekošanā “par labu uzvešanos pret varu”. Salaspils kļuva par Rīgas pilsētas muižu uz ilgiem gadsimtiem.

• 1605. gada 27. septembrī pie Salaspils skaitā daudz mazāks Lietuvas dižkunigaitijas un Kurzemes hercogistes karaspēks J. K. Hodkeviča vadībā sakāva 14 000 vīru lielo zviedru armiju ("Salaspils kauja"). Zviedru karalis Kārlis IX esot knapi izglābies no drošas nāves.
• 17.gs. vidū zviedri Salaspilī izbūvēja milzīgus nocietinājumus Rīgas aizsardzībai no austrumiem (t.s. "Zviedru skanstis").
• no 1721. gada Salaspils atradās Krievijas impērijas sastāvā.
• 1753.gadā Salaspilī uzcelta draudzes skola.
• 1771.gada pavasarī notika milzu plūdi Daugavā. No Salaspils ūdens platā straumē traucies uz Ulbroku (Stubbensee), no turienes uz Juglas un Ķīšezeriem un ar Daugavu savienojies lejpus Rīgai.
• 1786.gadā atklāta Salaspils zirgu pasta stacija uz Daugavas lielceļa.
• 1826.gadā Salaspils zemniekiem tika doti uzvārdi.
• 1861.gadā sāka darboties Rīgas - Daugavpils dzelzceļš.
• 1866.gadā iesvētīta Salaspils pagasta skola.
• 1898.gadā Salaspils dzelzceļa stacijas rajonā izveidota K.Šoha (dib.1836.) dārzniecība (Nacionālā Botāniskā dārza priekštece).
• 1915.-1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā divus gadus Salaspils atradās piefrontes joslā, tika nopostītas daudzas celtnes, arī abas baznīcas.
• 1941.-1944. gadā Otrā pasaules kara laikā agrāko karaspēka vasaras nometņu vietā nacisti ierīkoja karagūstekņu nometni un Salaspils koncentrācijas nometni civiliedzīvotājiem, kurā tagad atrodas Salaspils memoriāls (1967., tēln. Ļ.Bukovskis, O. Skarainis, J.Zariņš, arh. G.Asaris, O.Ostenbergs, O.Zakamennijs).
• 1974.-1975. gadā Salaspils vēsturiskā daļa ar Mārtiņsalu tika appludināta Rīgas HES celtniecības laikā.
• 1979.gadā Salaspils ieguva lauku ciemata statusu un bija lielākā lauku apdzīvotā vieta LPSR ar 14 tūkstošiem iedzīvotāju.
• 1993.gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Salaspils ieguva pilsētas ar lauku teritoriju statusu.
• 2004.gada 23.novembrī Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju kļuva par Salaspils novadu.

[izmainīt šo sadaļu] Livonijas Indriķis par Salaspils celšanu (1186)

"Kaimiņi salieši (holmenses) maldināja Meinardu ar līdzīgu solījumu un no sava viltus guva labumu, jo viņiem tika uzcelta pils. Sākumā, vienalga ar kādu nodomu, kristījās seši. Viņu vārdi ir Viliendi, Uldenago, Vade, Valdeko, Gerveders, Vieco. Abu minēto piļu celšanas laikā Brēmenes metropolīts iesvētīja Meinardu par bīskapu. Taču pēc otrās pils pabeigšanas ļaunums, aizmirsis zvērestu, lauza solījumu, un vairs nebija neviena, kas pieņemtu ticību. Nav brīnums, ka sludinātāja sirds bija satraukta, īpaši tad, kad līvi, pakāpeniski izlaupījuši viņa mantu un piekāvuši viņa saimi, nolēma pašu padzīt no savas zemes; viņi iedomājās, ka atbrīvojas no ūdenī saņemtās kristības, nomazgājoties Daugavā un nosūtot kristību atpakaļ uz Vāciju (1)".

[izmainīt šo sadaļu] Salaspils līvi atsakās pieņemt kristīgo ticību no bīskapa Bertolda (1198)

"Tātad bīskaps, savācis vīrus ieradās ar karaspēku Līvzemē un devās uz Salas pili, kas atrodas upes vidū. Te viņš aizsūtīja ziņnesi pāri upei, jautādams, vai viņi ir ar mieru pieņemt ticību un, to pieņēmuši, arī glabāt. Viņi kliedza, ka negribot ticību ne atzīt, ne glabāt. Bet bīskaps, kas kuģus neapdomīgi bija atstājis iepakaļ, viņiem neko nevarēja padarīt Tāpēc viņš ar karaspēku atgriezās Rīgas vietā un apspriedās ar savējiem, kas būtu darāms" (2).

[izmainīt šo sadaļu] Polockas kņaza sakāve pie Salaspils (1203)

"Tai pašā vasarā Polockas kņazs (lat. Woldemaro de Poloceke) ar karaspēku negaidot ielauzās Līvzemē un uzbruka Ikšķiles pilij. Līvi, nebūdami bruņoti, neuzdrošinājās viņam pretoties un piesolīja naudu. Kņazs to pieņēma un aplenkumu izbeidza. Nu daži vācieši, kurus pa tam bija atsūtījis bīskaps ar stopiem un bruņojumu, pasteidzās ieņemt Salas pili un, kad pienāca kņazs, gribēdams ieņemt pili, ievainoja lielu skaitu zirgu un krievus, kas bultu dēļ neuzdrošinājās pārcelties pār Daugavu, piespieda bēgt" (3).

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas veidošanās

20. gs. 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā dažādi, savstarpēji nesaistīti padomju resori uzsāka nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, iestāžu un dzīvojamo rajonu strauju celtniecību. Salaspils dažu desmitu gadu laikā no klusas lauku apdzīvotas pilsētas izauga par pašreizējo pilsētu ar vairākiem atdalītiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, ZA ciemats, Silava). Salaspils izveidojās par ievērojamu Latvijas enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecības centru.

Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā 2004, gada novembrī tika izveidots Salaspils novads, un Salaspils pilsēta ir tā centrs.