Rēzekne

Vikipēdijas raksts

Rēzekne karte
Rēzekne ieteiktais autoceļš no Rīgas

Rēzekne
republikas pilsēta

Iedzīvotāji (2004)

37223

Citi nosaukumi

latgaliešu - Rēzne
poļu - Rzeżyca
krievu - Режица (Režica)
vācu - Rositten
lietuviešu - Rėzeknė, Rėzytė

Pilsēta

no 1773.g

Rajons

Mājaslapa

www.rezekne.lv

Rēzekne - pilsēta Rēzeknes upes ielejā. Visticamāk, ka nosaukumu (krieviski Peжицa (Režica), vāciski Rositten) pilsēta ieguvusi no upes.

Satura rādītājs

1 Vēsture Livonijas, Polijas-Lietuvas, Krievijas sastāvā
2 20. gadsimtā
3 Rēzekne šodien
4 Rēzeknē dzimušie

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture Livonijas, Polijas-Lietuvas, Krievijas sastāvā

Vēsturnieki apgalvo, ka paugurainas apvidus upes līkumā bija apdzīvots jau sirmā senatnē. No 13. līdz 16. gs. pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas valsts pils novada centrs. Pirmo reizi rakstos pilsēta minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”.

No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu, un sākotnēji bija Pleskavas guberņas sastāvā. Apriņķa pilsētas tiesības piešķirtas 1773. gadā, bet 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā. 1778. gadā Krievijas imperatore Katrīna II apstiprināja pilsētas ģerboni un ģenerālplānu, ko dzīvē īstenot tomēr neizdevās. 1802. gadā Rēzekne kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem.

Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā šosejas Sanktpēterburga – Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Ventspils – Ribinska būvniecība.

[izmainīt šo sadaļu] 20. gadsimtā

Rēzeknes ordeņa pilsdrupas pilskalnā ar katoļu baznīcu fonā

1917. gadā Latgales kongresā pieņemts vēsturisks lēmums par atdalīšanos no Vitebskas guberņas, lai pēc 300 gadus ilgas šķirtības Latgales latvieši būtu viena tauta ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem un lai kopīgi izveidotu neatkarīgu Latvijas valsti.

Brīvvalsts laikā Rēzekne bija apriņķa pilsēta, un 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus. Rēzeknieši galvenokārt strādāja nelielos rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumos, kā arī dzelzceļa transporta jomā. Šajā laikā Rēzekne kļuva par Latgales novada kultūras centru.

Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas , jeb 2/3 Pilsetas , tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Tomēr vienā no vecākajām Rēzeknes ielām – Latgales ielā – līdz šim saglabājusies daļa vēsturisko celtņu. Līdzās katedrālei atrodas 1780. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder Rēzeknes–Aglonas diecēzei un tajā atrodas Rēzeknes Katoļu pamatskola.

19.–20. gs. mijā Rēzeknei senatnē raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies pat pēc 20. gs. vētrainajiem notikumiem, piemēram, pilsētas senākā aptieka „Ērgļa aptieka”, kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta 1882. gadā); divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums); mājas Atbrīvošanas alejā 92 un 94, kā arī dažas citas.

Otrajā Pasaules karā 2/3 no Rēzeknes tika nobombardēta. Pēc Otrā pasaules kara beigām Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecības centru. 1957. gadā uzbūvēts "Rēzeknes piena konservu kombināts", pēc pieciem gadiem ekspluatācijā nodota "Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca", 1971. gadā ar pirmo veikumu iepriecināja "Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca".

[izmainīt šo sadaļu] Rēzekne šodien

Rēzekne var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un kokapstrāde. Tā ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, vārti starp Austrumiem un Rietumiem.

Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji. Rēzekne ir pilsēta, kurā cilvēki dzīvo ar ticību sirdī un, iespējams, tāpēc Rēzeknei raksturīgas dzidrās baznīcas zvanu skaņas…

Rēzekne ir pilsēta, kurai nepārspējamu šarmu sniedz sirmā senatnīguma un progresīvās šodienas mijiedarbība. Rēzekne ir pilsēta Latgales sirdī!

[izmainīt šo sadaļu] Rēzeknē dzimušie

Ebers Landaus (Eber Landau, 1878-1959) - patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs
Frīdrihs Ermlers (Фридрих Маркович Эрмлер, 1898 - 1967) - padomju kinorežisors
Aiga Grabuste (1988) - latviešu vieglatlēte - septiņcīniete
Jurijs Tiņanovs (Юрий Николаевич Тынянов, 1894 - 1943) - krievu rakstnieks
Iveta Apkalna (1976) - latviešu ērģelniece