Jēkabpils

Vikipēdijas raksts

Jēkabpils karte
Jēkabpils ieteiktais autoceļš no Rīgas

Jēkabpils
rajona centrs

Iedzīvotāji (2004)

26956

Citi nosaukumi

vācu - Jakobstadt
lietuviešu - Jekabpilis

Pilsēta

no 1670.g

Rajons

Jēkabpils rajons

Mājaslapa

www.jekabpils.lv

Jēkabpils – pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Daugavas krastā augšpus Salas, Jēkabpils rajona centrs. Patreizējā teritorija izveidota 1962. gadā apvienojot Jēkabpili Daugavas kreisajā krastā ar Krustpili labajā krastā. Jēkabpils ir astotā lielākā Latvijas pilsēta, 143 km. no Rīgas.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Kurzemes hercogistes laiks

Daugavas kreisajā krastā iepretim Krustpilij pie Salas muižas kroga jau 16. gadsimtenī sāka apmesties bēgļi - krievi, kas tur nodarbojās ar lāču dīdīšanu, ubagošanu un laupīšanu (krogs vēl 17. gs. pirmajā pusē atradās dziļi mežā). Hercoga Jēkaba laikā sūdzības par slabadas iemītniekiem nemitējās, neskatoties uz hercoga pūlēm organizēt šeit kārtību, pārceļot šurp arī tādus, kas ticības dēļ tika vajāti un bija izbēguši no Polijas, Krievijas un Vidzemes. Pamazām godīgo iedzīvotāju vairākums piespieda nemierīgos elementus no slabadas pazust, un tur nodibinājās kārtība un miers. Iedzīvotāji drīzā laikā kļuva pazīstami gar visu Daugavu kā droši plostnieki un laivinieki. Salasmuižas plostnieki pazina visas krāces, klintis u. t. t. Viņus sāka cienīt, un ar to viņu labklājība pieauga. Šī vieta izveidojās arī par strūdzinieku pārkraušanas punktu, jo te Daugavā sākas krāces un bija nepieciešams preces pārkraut no kuģiem vezumos un otrādi, jo Daugavas posms uz leju līdz Jaunjelgavai nebija kuģojams. Līdz ar to tur apgrozījās daudz ļaužu, kurus apkalpoja maizes cepēji, tirgotāji un krodzinieki. Pie šī Salas kroga, glābdamies no ticības vajāšanām savā tēvzemē, 17.gs. apmetās krievu vecticībnieki un nodibināja t.s. slabadu - brīvo ļaužu apmetni. Visas šīs rosības rezultātā ap Salas muižas krogu izveidojās Sloboda. Kad 1654.g. Dinaburgā (Daugavpilī) iebrūk krievi, Slobodā sarodas liels skaits kara bēgļu. Vēstures avotos kara bēgļu apmetne iepretim Krustpilij - Sloboda pirmo reizi minēta 1655.g.

1670.g. hercogs Jēkabs Slobodai piešķīra pilsētas tiesības un deva vārdu Jakobstadt (tautā - Jēkabmiests), kā arī tika noteikts ģērbonis. Jaunajai pilsētai hercogs dāvina apkārtnes zemes. Te drīkst apmesties krievi, poļi un lietuvieši, bet ne vācieši un latvieši. 6 gadus jaunatnācējiem tiek atlaisti nodokļi. Pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības (vienīgajai no Kurzemes hercogistes pilsētām), kad iedzīvotāji paši ievēl birģermeistaru un rāti, te drīkst celt baznīcas un skolas. Arī amatpersonas bija poļi un krievi. Pilsētas pārvalde tika sastādīta no diviem burgomistriem, četriem rātskungiem, tiesas pārziņa un rakstveža. Pastāvēja arī bāriņtiesa, bet apelācijas tiesa bija Sēlpils virskapitānāts. Jēkabmiestā nodibinājās krievu un poļu pastāvīgi amati, un tirgoņi apvienojās ģildē. Hercoga kase ievāc nodokli - spundes naudu, izsludina 3 gadatirgus un nedēļas tirgu - katrā ceturtdienā. Strauji uzplauka tirdzniecība. Strūgas veda no Krievijas labību, linsēklas, augu eļļas, medu, taukus, tabaku, degvīnu, audumus, amatnieku darbarīkus u.c. preces par 10-12 milj. rubļu gadā.

Arī Krustpils pusē norisinās tirgošanās un ir iespējams nolīgt loci, kas izved strūgas un plostus pāri garajai Pirkarižas krācei. Tāpēc pie Salas kroga mitekļus sev ceļ gan krāču zinātāji, gan preču pārkrāvēji. Kamēr Daugava vaļā, gar krastu, pret straumi iedami, strūgas velk burlaki (laivu vilcēji). Garām vijas hercoga pasta ceļš - no Jelgavas caur Fridrihštadti (tag. Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri maina zirgus un var atpūsties.

Biržu purvos tika atrasta purva rūda; to kausē Biržu dzelznamā (tagad Salas pag. "Kapeni"). Tur darbojās naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. Jēkabmiestā hercogs iekārtoja arī laivu ostu savu Biržu dzelzsiestādes ražojumu izvešanai.
1704. gada 26. jūlijā pie Sēlpils ceļa netālu no Jekabpils notiek liela kauja starp zviedriem un krieviem ("Kauja pie Jēkabpils"), kas bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā zviedru karaspēks Ādama Lēvenhaupta vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas kopš 1700. gada bija zviedru kontrolē.
1764. gadā tiek ierīkota pārceltuve uz Krustpili. Šajā pat gadā Jēkabpilī tiek dibināta pirmā aptieka.

Īpatnēja bija hercoga Jēkaba nacionālā politika: par Jēkabpils pilsoņiem uzņēma vienīgi godīgus krievu tautības iedzīvotājus. Tikai hercoga Pētera Bīrona laikā (18.gs.) - arī vāciešus. Ebrejiem bija aizliegts pat pārnakšņot. Šos noteikumus atcēla 1796.g., kad hercogvalsts un Jēkabpils tika pievienotas Krievijas impērijai.

[izmainīt šo sadaļu] 19. gadsimts

1826. gadā astronoms V. Strūve Jēkabpilī veic astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus.
1834.g, Jēkabmiestā atvērta pirmā slimnīca - lazarete. Tā ieiet medicīnas vēsturē ar to, ka šeit 1847.g. ārpus Rīgas tiek izdarīta pirmā amputācija ar narkozi. Šajā laikā pilsētā sāk darboties teātris un bibliotēka, iesākta ielu bruģēšana un apgaismošana.

1861.g. atklāja Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, un preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. Ienesīga nodarbošanās vēl arvien bija plostu pludināšana. 19.gs. vidū pa Daugavu gar Jēkabpili nopludināja pat 12 tk plostu gadā. 1857. gadā Jēkabpilī bija 82 loči. Jēkabmiesta tirgotāji un krodzinieki priecājas par to, ka Daugavas gultne joprojām nav padziļināta, kā bija iecerēts. Tādā veidā krāces viņiem gādā ienākumus, jo pilsētā apmetušies un dzīvo daudz garāmbraucēju. Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzer 8000 spaiņu degvīna. Turklāt jēkabpilieši pelnījās ar lāču dresēšanu - apkārtnes mežos netrūka mazo lācēnu, kurus varēja pieradināt.
1869. gadā Jēkabpilī atvērta jūrskola.

[izmainīt šo sadaļu] 20. gadsimts

20. gs. sākumā Jēkabpils kļūst par Jaunjelgavas apriņķa administratīvo centru. Darbojas banka un apdrošināšanas biedrība. Šajā laikā Jēkabpilī darbojas 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u.c. rūpnieciskie uzņēmumi.
1. pasaules kara laikā pie Jēkabpils notiek aktīva karadarbība. Šeit, Daugavas kreisajā krastā, krievu armija bija izveidojusi savu placdarmu. Pilsēta tika stipri cietusi, tika sagrauti 280 nami.
1919. gadā Jēkabpils kļūst par Jaunjelgavas administratīvo centru. Attīstās pārtikas un būvmateriālu rūpniecība.
1932. gadā tiek uzcelta Jēkabpils cukurfabrika.
1936. gadā Jēkabpilī tiek uzcelts tilts pāri Daugavai. Krustpili ar Jēkabpili savieno šaursliežu dzelzsceļa līnija, kas turpinās tālāk līdz Viesītei un Neretai.
2. pasaules kara laikā tilts tiek uzspridzināts.
Pēc kara tiek izveidota pārceltuve, līdz 1962. gadā tiek uzbūvēts jauns tilts.
Šajā pat gadā Jēkabpils un Krustpils tiek administratīvi apvienoti. Tiek izveidots Jēkabpils rajons. Attīstās rūpniecība: Šūšanas uzņēmums “Asote”, Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, Dolomīta šķembu ražotne “Dolomīts”, Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca,

Piena kombināts, Gaļas kombināts, Konservu ražotne, „Lauktehnika” u.c. Attīstās infrastruktūra (Skolas, poliklīnikas, kultūras nami, kinoteātri, bibliotēkas u.c.). Pēc neatkarības atgūšanas * 1991. gadā ražošana sašaurinās un daļa uzņēmumu tiek slēgti. Palielinās bezdarbs. Strauji attīstās veikalu tīkls un pakalpojumu sfēra. Attīstās sīkās ražotnes.

[izmainīt šo sadaļu] Apskates vietas

Vēsturiskā apbūve:

Krustpils vēsturiskais centrs
Krustpils pilsētas sarga mājiņa Raiņa ielā
Krustpils pils komplekss.
Vecpilsētas laukums
Bijusī apriņķa renteja (1820)
Jēkabpils apriņķa skolas ēka (1820., O Hūns, klasicisms)
Miertiesas ēka (1880) (eklektisms)
Valsts bankas ēka (1931)
19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81-87
Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 – 184
Kena muižas komplekss (19 gs.b. neogotika, eklektisms)
Krustpils ūdensdzirnavas ar dambi.
Mīlestības tiltiņš (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis)

Baznīcas:

Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774)
Bijusī uniātu baznīca (1783)
Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu baznīca (1807)
Krustpils luterāņu baznīca (1820)
Jēkabpils Vecticībnieku baznīca (1862)
Jēkabpils katoļu baznīca (1866)
Sv. Gara pareizticīgo baznīca (1887)
Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (1910)
Jēkabpils Baptistu draudzes baznīca (1930)

Memoriālās mājas:

Gleznotāju Oto un Ugas Skulmju māja
Ērģelnieka Pētera Sīpolnieka memoriālā māja
Ķeramiķa Andreja Pormaļa māja

Pieminekļi:

Brīvības piemineklis.
Piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem.
Piemiņas akmens Stūves parkā (Strūves astronomiskais punkts).
Jēkabpils 330. gadu piemiņas akmens
Piemineklis represiju upuriem
II pasaules kara memoriāls
Karavīru kapavieta ar piemiņas zīmi – lielgabalu

Parki:

Krustpils pils parks
Strūves parks un Strūves astronomiskais punkts. (Bijušais Kroņa dārzs).
Kena parks
Meža parks un Radžu dižakmens.
14. jūnija parks

Muzeji:

Jēkabpils vēstures muzejs (Krustpils pilī).
Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa - “Sēļu sēta”.
A.Pormaļa memoriālais muzejs.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Marta Skavronska jeb Katrīna I (*1684. gada 5. aprīlī (15. aprīlī pēc jaunā stila); †1727. gada 6. maijā Pēterburgā). Pēc vienas no versijām dzimusi Jēkabpilī, Kurzemes un Zemgales hercogistē, lietuviešu vai latgaliešu zemnieka Samuela Skavronska un vācietes Elizabetes Moricas ģimenē.
Aivars Lembergs (1953 - ) - politiķis