Valka
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 6547 | ||
Citi nosaukumi | igauņu - Läti-Valga vācu - Walk |
||
Pilsēta | no 1584.g | ||
Rajons | Valkas rajons | ||
Mājaslapa | www.valka.lv |
Valka ir pilsēta Valkas rajonā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Latvijas robežpilsēta ar Igauniju valsts ziemeļos izvietojusies Pedeles upes krastos. Platība 14,36 km2. Attālums līdz Rīgai 160 km, attālums līdz Taru (Igaunija) 90 km.
[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums
Valkas vārds saistīts ar "vilkt", "valkāt". Sākumā tas varēja apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu, kad laivas vai kravu pārvilka uz Pedeles upīti, pa kuru varēja nokļūt Emajegi upē un Igaunijas ezeros. Tomēr "valks" apzīmē arī strautu, staignāju, purvu, muklāju, kādu nav trūcis Valkas tuvumā.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada Rīgas parādu grāmatās. Viduslaikos Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veicināa tās attīstību. 1582. gadā tā nonāca Polijas varā, savukārt pilsētas tiesības tai piešķirtas 1584. gadā.
1627. gadā Zviedrijas - Polijas kara laikā Valku tā nopostīja, ka dzīvi palika tikai četri iedzīvotāji. Valkas pilsētā redzams plašs un lēzens pacēlums, kurā uzcelts ūdenstornis, kādreiz tas bija Karātavu kalns. Nosaukums saglabājies no zviedru laikiem, kad paugurā stāvēja karātavas.
1919. gadā lielinieku pārņemto Valku ieņēma somu un igauņu nacionālais karaspēks, tāpēc igauņi sev pieprasīja visu Valku. SArunās par vidutāju piedalījās angļu pulkvedis Talents. Valsts robežu nosprauda pa Varžupīti. Igauņu Valgai palika dzelzceļa stacija, vēsturiskais un saimnieciskais centrs ar sabiedriskajām ēkām, Latvijas pusei - galvenokārt Lugažu pagasta smilšu laukums. Pēc pārdalīšanas Valkā palika 142 pārsvārā vienstāvu mājas, taču no Igaunijas pārcēlās 2500 latviešu, kas cēla sev mājokļus.
1922. gadā Valka atguva pilsētas tiesības.
[izmainīt šo sadaļu] Izglītība
Valka jau vēsturiski 19. un 20.gs. mijā ir bijusi īsta skolu pilsēta. Te darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas, reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar 2-gad. pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas, privāta sieviešu proģimnāzija. Kā pazīstamākais jāmin Latvijas un Igaunijas skolotāju skolotāja J.Cimzes dibinātais un vadītais Vidzemes draudzes skolotāju seminārs 1849.g. – 1890.g. (Cimzes seminārs), bet nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs 1871.-1887.g.. (direktors Ādams Tērauds).
Jau kopš 1999. gada, kad pēc Latvijas Universitātes un Tartu universitātes ierosinājuma Valkā tika dibināts „Latvijas – Igaunijas institūts” un 2005. gadā atklāta LU Valkas filiāle ir izveidojusies Valkas pilsētas un Latvijas Universitātes veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.
Pilsētā izglītība mūža garumā tiek realizēta šādās izglītības iestādes:
- Pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaciņa”;
- Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde „Pumpuriņš”;
- Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde „Gaismiņa”;
- Valkas pamatskola;
- Valkas ģimnāzija;
- J. Cimzes Valkas mūzikas skola;
- Valkas mākslas skola;
- Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs;
- Valkas rajona Bērnu – jaunatnes sporta skola;
- Latvijas Universitātes Valkas filiāle;
- Biedrība „Latvijas – Igaunijas institūts”;
- Mācību centrs „Buts”.
[izmainīt šo sadaļu] Sports
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija Valkas sporta biedrība. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas – futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. gada līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. – 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās Sporta biedrība „Vārpa”. „Vārpa” bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība „Vārpa” nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā. Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas spora zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006.g.) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta viediem, vieglatlētiku, futbolu, šahu, basketbolu, volejbolu, florbolu u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs „FK Valka” un Valgas sporta iestādes.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Valkā dzimuši:
- Teodors Celms - filozofs
- Pāvels Loskutovs - (1969 - ) - sportists
- Einārs Tupurītis - (1973 - ) - sportists
- Aigars Fadejevs (1975 - ) - soļotājs
Valkā darbojušies:
- Jānis Cimze (1814 - 1881) - skolotāju skolotājs
- Arturs Goba (1932 - ) - publicists, dzejnieks
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
Latvijas pilsētas |
---|
Ainaži | Aizkraukle | Aizpute | Aknīste | Aloja | Alūksne | Ape | Auce | Baldone | Baloži | Balvi | Bauska | Brocēni | Cesvaine | Cēsis | Dagda | Daugavpils | Dobele | Durbe | Grobiņa | Gulbene | Ikšķile | Ilūkste | Jaunjelgava | Jelgava | Jēkabpils | Jūrmala | Kalnciems | Kandava | Kārsava | Krāslava | Kuldīga | Ķegums | Lielvārde | Liepāja | Limbaži | Līgatne | Līvāni | Lubāna | Ludza | Madona | Mazsalaca | Ogre | Olaine | Pāvilosta | Piltene | Pļaviņas | Preiļi | Priekule | Rēzekne | Rīga | Rūjiena | Sabile | Salacgrīva | Salaspils | Saldus | Saulkrasti | Sigulda | Seda | Skrunda | Smiltene | Staicele | Stende | Strenči | Subate | Talsi | Tukums | Valdemārpils | Valka | Valmiera | Vangaži | Varakļāni | Ventspils | Viesīte | Viļaka | Viļāni | Zilupe |