Ludza

Vikipēdijas raksts

Ludza karte
Ludza ieteiktais autoceļš no Rīgas

Ludza
rajona centrs

Iedzīvotāji (2004)

10247

Citi nosaukumi

krievu - Люцин (Ļucin)
vācu - Lutsen
igauņu - Lutsi

Pilsēta

no 1777.g

Rajons

Ludzas rajons

Mājaslapa

www.ludza.lv

Ludza ir sena Latgales pilsēta un novada centrs gleznainā apvidū Latvijas austrumu daļā.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Ludzā dzimuši:

Jakovs Kuļņevs (Яков Петрович Кульнев, 1763 — 1812) - krievu pulkvedis, Napoleona karu dalībnieks
Jesenija Volžankina (1983- ) - latviešu vieglatlēte
Aleksandrs Žirkevičs (Александр Владимирович Жиркевич, 1875 — 1927) - krievu dzejnieks

Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā (8.-5. gt. pr. Kristus), par to liecina Lielā Ludzas ezera krastos atrastie kaula priekšmeti. Neolīta (5.-2. gt. vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, ko 1959. gadā pētījis R. Snore, tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Selupinku vai Jersovkas pilskalnu) un kapulauks, ko pētījusi E. Snore, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ka apdzīvotība bijusi intensīva, liecina krievu arheologu N. Sizova un J. Romanova pētījumi (1890.-1891. g.) Odukalna senkapos, kur izpētīti 338 apbedījumi. Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts sudraba kaklariņķīs (sver 173,2 g). Glabājas Rīgā, Latvijas Vēstures muzejā.

[izmainīt šo sadaļu] Ludza 12. gadsimtā

Ludza pirmoreiz minēta 1177. gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne.

[izmainīt šo sadaļu] Livonijas ordeņa valsts pakļautībā

Livonijas ordenis 1399. gada agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla Ludzas pili (tagad saglabājušās tikai drupas). Ludzas pils bija Rēzeknes fogtejas blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. Pilij bija seši torņi, trīs vārti un divas priekšpilis. Spriežot pēc pils paliekām, gan iekšējās priekšpils, gan galvenā pils sienas bijušas celtas no laukakmeņiem un apliktas ar ķieģeļiem.
Pils atradās pie pašas Pleskavas kņazistes robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni Krasnij Gorodok.
1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja ari Ludzu.
1525. gadā pils bija atkal atjaunota.

[izmainīt šo sadaļu] Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā

Pēc Livonijas kara (1558-1583) Ludza ietilpa Pārdaugavas hercogistē.
Pēc Polijas-Zviedrija kara (1600-1629) Ludza ar pārējo Latgali tika pievienota Polijai-Lietuvai.
1654. gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva.
18. gs. par pili rakstīja, ka no tas atlikušas tikai drupas. Pēc šā karagājiena Ludza tomēr palika Polijai.
1765. gadā apmetne pie pils nosaukta par miestu.

[izmainīt šo sadaļu] Krievijas impērijas sastāvā

Pēc Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas (1772. g.) Latgali un līdz ar to arī Ludzu pievienoja Krievijai.
1777. gadā Latgali sadalīja Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķos. Ludza kļuva par apriņķa pilsētu.
1778. gadā Ludzu pievienoja Polockas guberņai.
1796. gadā Ludzas apriņķi un pilsētu iekļāva Baltkrievijas guberņā.
1802. gadā Baltkrievijas guberņu sadalīja Mogiļovas un Vitebskas guberņā un Ludzu ar apriņķi un pārējo Latgali iekļāva Vitebskas guberņā.

19. gs. 1. ceturksnī Ludzā stipri pieauga tirdzniecības nozīme. Pilsētā notika seši gadatirgi, galvenā tirdzniecības prece bija lini.
1896. gadā Ludzā bija 242 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi.
20. gs. sākumā Ludzā dzīvoja gk. sīktirgotāji un amatnieki.
1902. gadā darbojas divas dzirnavas, divi kaļķu cepļi, ādu miecētava, ķieģeļu ceplis.

[izmainīt šo sadaļu] Pilsoņu karš un Brīvības cīņas

1917. g. decembrī Latgales padomju kongresā nolēma Ludzas rajona teritoriju pievienot Latvijai.
Lielinieku vara Ludzā pastāvēja no 1917. g. novembra līdz 1918. g. februārim un no 1918. g. decembra līdz 1920. g. janvārim.
1920. g. 26. janvāra rītā Latvijas Brīvības cīņu laikā Ludzu no lieliniekiem atbrīvoja Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulks.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas brīvvalsts periods un Otrais pasaules karš

1929. gadā Ludzā jau notika astoņi gadatirgi.
1935. gadā bija 356 tirdzniecības uzņēmumi ar 543 nodarbinātajiem un 238 ar rūpniecisko ražošanu saistīti uzņēmumi ar 344 strādājošajiem.
1941. g. 3. jūlijā Ludzu okupēja Vācijas armija, bet 1944. g. 23. jūlijā - Sarkanā armija. PSRS okupācijas varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta arī Ludzas iedzīvotāji.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas PSR periods

Kopš 1949. gada Ludza ir rajona centrs.
Pēc 2. pasaules kara Ludza sāka celt daudz rūpniecības uzņēmumu. Lielākie bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi.
- Metālapstrādes rūpnīca "Metālists" ražoja 67 produkcijas veidus, gk. plaša patēriņa preces. Uzņēmumā izgatavotos cinkotos traukus eksportēja uz deviņām valstīm.
- 1952. gadā uzceltā linu fabrika apstrādāja arī Pleskavas apgabalā izaudzētos linus.
- Ludzā darbojās putnu kombināts, maizes ceptuve. Rēzeknes piena kombināta Ludzas pienotava (uzcelta 1972. g.) ražoja sviestu, krējumu, biezpienu.
- Bija arī bezalkoholisko dzērienu cehs, skuju miltu fabrika, r/a "Daiļrade" filiāle, remonta un celtniecības pārvalde, Latgales meliorācijas sistēmu pārvalde, mežrūpniecības saimniecība, rajona sadzīves pakalpojumu kombināts, r/a „Komutators” filiāle.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Ludza atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājuma daļā, mitrā, ezeriem un upēm bagātā vietā. Pie pilsētas atrodas Lielais Ludzas ezers (846,4 ha), Mazais Ludzas ezers (36,5 ha), Dunakļu ezers (82,7 ha), Zvirgzdenes ezers (134,2 ha), Runtortas ezers. Arī apkaimē ir daudz ezeru: Cirma ezers (1261,2 ha), Pildas ezeru grupa, no kuriem lielākais ir Pildas ezers (294,6 ha), Soidu un Dukānu ezers. No Lielā Ludzas ezera iztek Ludzas upe (Veļikajas labā pieteka), ietek Pilda ar kreiso pieteku Kivdolicu un Istalsnu. Plītnīca savieno Zvirgzdenes un Mazo Ludzas ezeru. Pie pilsētas robežas tek Garbarupe.

Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā laikā (8.-5.gt.pr. Kristus). Neolīta (5.-2.gt.vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Šelupinku vai Jeršovkas pilskalnu) un kapulauks, liecina par Ludzas apkārtnes nepārtrauktu apdzīvotību. Ludza pirmoreiz minēta 1177.gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne.

Plašs skats uz pilsētu paveras no Odukalna, kur ir 7.-12.gs. latgaļu kapulauks. Netālu no tā atrodas Baznīckalns ar katoļu baznīcu. Tuvumā atrodas Dievmātes - Māras zemes karalienes - skulptūra un Sv. Tadeuša kapela. Ludzas pilsdrupas un Sv. Tadeuša kapela ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Pareizticīgo katedrāle atrodas Latgales ielā 121, pilsētas centrā. Netālu no tās ir sinagoga. No sabiedriskajām ēkām ievērojamākā ir pasta ēka Latgales ielā 110 (1929.g., arhit. D.Zariņš). Tuvumā ir lut. baznīca (1866.g.). Mūzikas skolas tuvumā pilsētas parkā ir memoriālā siena (1974.g.) un Mātes skulptūra –piemineklis (1963.g.) 2.pasaules karā kritušajiem karavīriem.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Jurizdikas pilskalnā atrodas 14.gs. Livonijas ordeņa pils drupas. Lielā Ludzas ezera krastā Budjankas pussalā kādreiz atradusies Budjankas apmetne; pie Šelupinkiem ir seno latgaļu pilskalns - Ķīšukalns, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pirms Cirma ezera atrodas 18.gs. sākumā celtais krogs.

Dabas liegums – Gulbinkas purvs. Liegums ir arī Zvirgzdenes salas. Cirma ezera krastā dabas liegums – Gaiļukalns ar kadiķu audzēm. Netālu no Sedzera ezera krastā arhitektūras piemineklis - Sarkaņu katoļu baznīca (1830.g.). Ņukšos Pildas katoļu baznīca (1926.g.) ar 18.gs. altāriem. Netālu dabas liegums Pildas ezers un Silovas pilskalns. Istalsnā katoļu baznīca (celta 1800.g., pārbūvēta 1938.g.). Ciblā Eversmuižas katoļu baznīca (1771., 1871.g.), 1 km tālāk Degteru pilskalns (Silene), Ludzas upes krastā 32 m augstumā Ciblas Kapu kalns (Kazlavas pilskalns).