Krievu valoda
Vikipēdijas raksts
| Krievu valoda (русский язык) |
|
|---|---|
| Lieto | Krievijā, daudzās citās valstīs, it sevišķi bijušās PSRS teritorijā un Izraēlā. |
| Runātāju skaits | ap 280 miljonu (4.-7.vieta pasaulē) |
| Statuss | Valsts valoda - Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, oficiālā ANO valoda, lingua franca - NVS teritorijā. |
| Rakstība | kirilica |
| Literatūra | no 10.gs (senkrievu valodā) |
| Valodas kods | ISO 639 - ru, rus; SIL - RUS |
| Klasifikācija | |
| Saime | indoeiropiešu valodas |
| Grupa | slāvu valodas |
| Apakšgrupa | austrumslāvu valodas |
| Skatīt arī: | Valoda - Valodu saraksts |
Krievu valoda (русский язык; russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām. Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei. Slāvu valodu grupā krievu valoda ir viena no trim šobrīd dzīvajām austrumslāvu apakšgrupas valodām - pārējās divas ir baltkrievu un ukraiņu. Rakstu pieminekļi austrumslāvu valodās pastāv kopš 10. gadsimta. Krievu valoda saglabā austrumslāvu valodām raksturīgo sintētiski-fleksīvo struktūru un slāvu valodām kopīgu vārdu krājumu, tomēr mūsdienu krievu valodā ir liels daudzums aizgūtu vārdu un zinātnisku terminu. Krievu valoda ir viena no ANO darba valodām.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
|
|
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ANO oficiālās valodas |
|---|
| Slāvu valodas | |
|---|---|
| Rietumslāvu | Augšsorbu · Čehu · Knaaniešu† · Kašūbu · Lejassorbu · Panonijas rusīnu · Polābu† · Poļu · Pomerāniešu† · Slovāku · Slovīnu† |
| Austrumslāvu | Baltkrievu · Krievu · Rusīnu · Rutēņu† · Senaustrumslāvu† · Sennovgorodas dialekts† · Ukraiņu |
| Dienvidslāvu | Banatas bulgāru · Baznīcslāvu · Bosniešu · Bulgāru · Buņevciešu · Grieķijas slāvu · Horvātu · Maķedoniešu · Melnkalniešu · Senbaznīcslāvu† · Serbu · Šokaču · Slovēņu |
| Citas | Protoslāvu† · Krievnorvēģu† · Slāvserbu† |
| (†) apzīmē mirušās valodas | |
