Vikipēdijas raksts
Ogre (iedz. skaits 2006. gadā: 26 148) - pilsēta Latvijā, Ogres rajonā, vietā, kur Ogres upe ietek Daugavā. Pilsētas platība ir 14 kvadrātkilometri. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir 56°47'Zp 24°37'Ag. 59% Ogres iedzīvotāju ir latvieši, 29,9% ir krievi, 4,4% baltkrievi, 2,1% ukraiņi un 1,4%- poļi. Bezsala periods pilsētā ilgst 140 dienas. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 600-650 mm. Nokrišņi izkrīt vidēji 185 dienas gadā. Ogrē ir samērā mazs apmākušos dienu skaits gadā, vidēji 126 (Rīgā- 160, Ķemeros- 146). Gruntsūdeņi pilsētas teritorijā atrodas līdz 30 m dziļi. Sevišķi dziļi gruntsūdeņi ir zem pauguriem, savukārt osu ziemeļu nogāzu pakājēs tie vietām iznāk pat zemes virspusē, izraisot apkārtnes pārpurvošanos, sevišķi pilsētas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Ogre ir viena no "zaļākajām" Latvijas pilsētām. Vairāk par pusi no pilsētas kopplatības klāj meži vai parki, nomales aizaugušas ar krūmiem un mazvērtīgiem kokiem. Galvenā koku suga pilsētā ir priede, kuras īpatsvars ir 37%, otra izplatītākā koku suga pilsētā ir egle- 29%, bet bērzu īpatsvars sasniedz 20%. Pilsētas centrā aug daudz liepu- tās labi padodas veidošanai, apgriešanai. Viena no lielākajām apsēm pilsētā aug iepretim stacijas laukumam.
Ogre sāka veidoties 19.gs. 2.pusē kā kūrorts. Pilsētas izaugsme sākās pēc dzelzceļa Rīga - Daugavpils atklāšanas 1861. gadā. Daugavpils dzelzceļa valde 1862. gadā no Rīgas pilsētas iznomāja zemes gabalu, uz kura tā uzbūvēja paviljonu, pie kura sāka piestāt vilcieni. Taču no tā Ogres pilsēta vēl nesāka attīstīties, jo paviljons 1864. gadā nodega un vairs netika atjaunots. Saimnieciska rosība šeit atsākās tikai 1874. gadā, kad kāds aptiekārs A.Ēde no Rīgas pilsētas uz 40 gadiem iznomāja zemes gabalu, kas bija pazīstams, kā Ogres parks. Nomniekam šajā parkā nebija atļauta uzņēmumu, viesnīcu vai kāda cita veida sabiedrisku būvju attīstība. Iespējams tādēļ, viņš šo līgumu 1875. gadā iznomāja tālāk. Pēc vairākkārtējiem nomas darījumiem 1873.-83. gadu laikā Ogres parkā un tā tuvumā tika uzbūvētas 18 vasarnīcas, ar kuru īpašniekiem gala rezultātā tika noslēgti individuāli nomas līgumi.[1]
Pirmā Pasaules kara laikā daļa vasarnīcu tika izpostīta. Tomēr pēc kara lielākā daļa vasarnīcu ne tikai tika atjaunotas, turpinājās jauna atpūtas mājokļu būvniecība. Līdz ar to Ogre sāka pieņemt arvien konkrētākas atpūtas pilsētiņas aprises. Taču pēc Otrā Pasaules kara, Latvijā masveidā ieplūstot imigrantiem no dažādām PSRS republikām, Ogres tālākās attīstības koncepcija radikāli mainījās - tā izveidojās par rūpniecības pilsētu, ar trikotāžas uzņēmumu "Ogre" [1], kā vienu no lielākajiem ne tikai Ogres pilsētā, bet Latvijā kopumā.
Tiesa, vēl pirms Otrā Pasaules kara sākuma, Ogres upes kreisajā krastā, bija sācis veidoties jauns vasarnīcu rajons - Pārogre. Tādēļ te tika ierīkota arī dzelzceļa stacija Ogre II, tagad Pārogre.
- 1920. gadā 600 iedzīvotāju
- 1925. gadā 800 iedzīvotāju
- 1930. gadā 1300 iedzīvotāju
- 1935. gadā 1700 iedzīvotāju
- 1939. gadā 1700 iedzīvotāju
- 1959. gadā 7500 iedzīvotāju
- 1970. gadā 15700 iedzīvotāju
- 1979. gadā 26100 iedzīvotāju
- 1981. gadā 27000 iedzīvotāju
- 1989. gadā 29900 iedzīvotāju
- 1990. gadā 29900 iedzīvotāju
- 1991. gadā 30025 iedzīvotāju
- 1992. gadā 29200 iedzīvotāju
- 1993. gadā 28800 iedzīvotāju
- 1994. gadā 28400 iedzīvotāju
- 1995. gadā 28300 iedzīvotāju
- 2001. gadā 27700 iedzīvotāju
- 2003. gadā 26570 iedzīvotāju
- 2004. gadā 26170 iedzīvotāju
- 2006. gadā 26148 iedzīvotāju
Motelis "Grīva" - Ogrē, Rīgas ielā 8, tel. 5044960, 26547513; lauku māja "Carakalni" - Ogrē, Kreimeņu ielā 7, tel. 29193936, 26296879; brīvdienu māja - Ogrē, Tīnūžu ielā 1a, tel. 29432237, 26136443; viesu māja - "Jaunogres nams" - Ogrē, Zilokalnu prospektā 2b, tel. 29241868; naktsmītnes Ogres profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā - Ogrē, Upes prospektā 18, tel. 5045561, 29454995.
- 1)Ogres vēstures un mākslas muzejs - Ogrē, Kalna prospektā 3, tel. 5024345; muzeja filiāle Kranciema ielā 3. Divstāvu ēka celta kā savrupmāja 1927.g. pēc būvinženiera Teodora Hermanovska projekta konstruktīvisma stilā. Muzejā skatāma pastvīga ekspozīcija par Ogres novada senvēsturi un pilsētas attīstību. Viena izstāžu zāle atvēlēta periodiskām mākslas izstādēm. Muzeja salonā var iegādāties iespieddarbus par Ogri un dekoratīvi lietišķās mākslas izstrādājumus.
- 2)Latvijas gaidu un skautu muzejs - Ogrē, Mālkalnes prospektā 10, tel. 5023993, 5023383. Vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs, tā ekspozīcijā atspoguļota gaidu un skautu organizāciju atjaunošana un vēsture Latvijā un pasaulē. 1991.g. dibinātā muzeja kolekcijā ir ap 8000 eksponātu.
- 3)Dendroloģiskais parks "Lazdukalni" - Ogres Zilo kalnu turpinājumā otrpus Ogres upei, tā sauktajos Grantskalnos, atrodas dendroloģiskais parks "Lazdukalni", tautā saukts par Špakovska parku, ar takām, skatu vietām un torni. Parkā aug vairāk nekā 400 dažādu koku un krūmu sugu un šķirņu. Tā ir iecienīta ogrēniešu atpūtas vieta (tel. 5067503).
- 4)Ogres luterāņu baznīca - Ogrē, Brīvības ielā 51. Celta 1930.g. vietā, kur atradusies neogotikas stila Meža kapela (arhitekts A.Kundziņš); kas būvēta pirms 1. pasaules kara.
- 5)Sv. Meinarda katoļu baznīca - Ogrē, Meža prospektā 1. Celta 1997.g.
- 6)Ogres Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo baznīca - Ogrē, Krasta ielā 15, tel. 5067961. Dievnams izveidots kādreizējā Ogres vasarnīcā. Pašreizējo izskatu dievnams ieguva 90. gadu beigās (projekta autore L.Klešina). Daļa dievnama ikonu izgatavota Lietuvā.
- 7)Ogres zilie kalni - Ogres Kangaru daļa, vaļņveida pauguru virkne, kas izstiepusies līdztekus Daugavai un kas paceļas virs tuvākās apkārtnes līdz 38 m. Zilo kalnu piekājē izvietojusies Ogres pilsēta. Jaunogrē, iepretim Zilokalnu rajonam, Ogres Zilajos kalnos atradies lībiešu pilskalns, kura vietā mūsdienas izveidota slēpošanas trase (tel. 29135939). Zilie kalni un to apkārtne ir populāra aktīvās atpūtas un slēpošanas vieta.
- 8)Keramikas darbnīca - Ogrē, Viestura alejā 6, tel. 5044476, 29846704. Iespējams apskatīt, izzināt un pašiem izmēģināt darināt dažādus keramikas izstrādājumus un piedalīties cepļa atvēršanā. Keramiķe strādā lustras apdedzināšanas tehnikā.
- 9)Arkveida gājēju tilts pāri Ogres upei - 1966.g. celtais kājnieku tilts, autori V.Salcēvičs, J.Mēness, T.Vitkuss, savieno pilsētas centrālo daļu ar Pārogri, kur atrodas brīvdabas estrade un dzīvojamie nami. 94 m garais tilts ir vienīgais lokveida tilts Latvijā.
- 10)Dzīvojamo ēku un preču tirgotavu bijušais komplekss - Ogrē, Brīvības ielā 2,4,12,13,18,20,21,23,25. Nozīmīgākā ēka Brīvības ielā 11 ir bijusī viesnīca-restorāns "Esplanāde", no 1928.g. pilsētas pamatskola, tagad mākslas skola.
- 11)Ogres brāļu un pilsoņu kapi - Ogrē, Turkalnes ielā. Kapos apbedīti 1.pasaules karā kritušie karavīri, 1941. gada ebreju genocīda upuri, 2. pasaules karā kritušie Sarkanās armijas karavīri.
- 12)Piemiņas akmens - Ogrē, Upes un Meža prospekta krustojumā. 1989.g. atklatais piemiņas akmens, autors J.Lapsa; veltīts 1940 - 1949.g. represētajiem Ogrēniešiem.
- 13)Rehabilitacijas slimnīca "Ogre" - Ogrē, Gaismas prospektā 2/6. Ēkai raksturīgs īpatnējs funkcionālisma un nacionālā romantisma savienojums. Ēdamzāles sienu rotājumus darināja A.Cīrulis, un tie ir vienīgie Latvijā saglabājušies mākslinieka sienu gleznojumi, kas restaurēti 1988.- 1990.g.
- 14)Rehabilitācijas slimnīca "Saulstari" - Ogrē, Saulstaru ielā 2. Celta 1930.g., arhitekts K.Bikše, viens no pirmajiem funkcionālisma paraugiem Latvijas arhitektūrā.
Ogres klimats
| Mēnesis |
Vidējā diennakts gaisa temperatūra, °C |
Nokrišņi, mm |
| Janvāris |
-6 |
24 |
| Februāris |
-5,8 |
22 |
| Marts |
-2,6 |
26 |
| Aprīlis |
4,8 |
32 |
| Maijs |
11,3 |
60 |
| Jūnijs |
14,8 |
64 |
| Jūlijs |
17,2 |
87 |
| Augusts |
16,0 |
74 |
| Septembris |
11,2 |
69 |
| Oktobris |
5,6 |
74 |
| Novembris |
0,3 |
49 |
| Decembris |
-3,7 |
28 |
| Gadā |
5,258 |
609 |
- ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 45.lpp
Šis raksts ir par Ogri - pilsētu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Ogre nozīmēm.
