Vikipēdijas raksts
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils rajonā, pie Ventas upes vecās gultnes. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi Kurzemes bīskapijas galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence 16. gadsimtā.
- Pirms 13. gs.: vēl pirms Ventspils dibināšanas Piltene veidojusies kā Ventas lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju (vikingu) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas Daugmalē, Jelgavā, Grobiņā un Turaidā. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies Lagzdīnes pilskalnā.
- Ap 1220. gadu: pēc nepierādītām hipotēzēm un tautas teikām Dānijas karalis Valdemārs II (1170-1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II. vadībā iekaroja Tallinu (1219) un Zobenbrāļu ordenis iekaroja Sāmsalu (1227).
- 1230. gads: Kuršu ķēniņa Lamekina līgumā ar Romas pāvesta sūtni Alnas Balduīnu latīņu valodā pieminēta kiligunda Langis, kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes.
- 1309. gads: pirmo reizi pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (Burchard) (1300-1311) pils Piltenē, kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (Stiftsvogt) sēdeklis.
- 1330. gads: lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nav spējis to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (suburbium).
- 1350. gads: mēra epidēmija Piltenē.
Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģērbonis.
- 1557. gads: Piltenei piešķir Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc Aizputes, Kuldīgas un Ventspils namnieku parauga.
- 1559. gads: Dānijas karalis Fridrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena (Johannes von Münchhausen) nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam (Magnus Herzog von Holstein).
- 1578. gads: Pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi Krievijas vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps.
- 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai.
Piltenes kopskats ar pilsdrupām un baznīcu (pēc 1750. gada)
- 1583. gads: Bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos.
- 1585. gads: pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" (Kronborgas miera līgums) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai.
- 1617. gads: Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pāriet uz Aizputi.
- 1585. gads: pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli.
- 1621. gads: pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi.
- ap 1750. gadu: sagāzusies pēdējā pils apdzīvojamā daļa.
