Sāmsala

Vikipēdijas raksts

Sāmsala Saaremaa

Koordinātes:	58°25′00″N 22°30′00″E / 58.416667, 22.5
Salu grupa:	Rietumigaunijas arhipelāgs
Jūra, okeāns, ezers:	Baltijas jūra
Valsts:	Igaunija
Iedzīvotāju skaits:	ap 36 960
Lielākā pilsēta, ciems:	Kuresāre
Platība:	2 673 km²
Augstākais punkts:	Vidumegi, 54 m
Garums:	90 km
Platums:	88 km

Sāmsala jeb Sāremā (igauņu val. - Saaremaa - "salas zeme") ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā. Tā atrodas Rietumigaunijas arhipelāgā, uz dienvidiem no Hījumā salas. Blakus, austrumos atrodas Muhu sala, bet dienvidos no Latvijas to šķir Irbes šaurums. Sāmsala ir galvenā sala, kas ietilpst Sāres apriņķī.

Sāmsalas lielākā pilsēta ir Kuresāre, salā dzīvo aptuveni 36 960 iedzīvotāju.

Zviedru un vācu valodās salu sauc Ösel, somu valodā - Saarenmaa.

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Vējdzirnavas pie Ohesāres

Salas krasta līnijas garums - ap 1 300 km, ap salu ir ap 600 mazāku saliņu. Ap 40% salas klāj mežs. Lielākais ezers - Sūrlahts. Salā atrodas ap 10 pirms aptuveni 4 000 gadiem izveidojušies meteorītu krāteri, tai skaitā izcils dabas piemineklis - Kāli meteorīta krāteris.

Pateicoties salīdzinoši siltajam un maigajam klimatam salai raksturīga augsta sugu daudzveidība tai skaitā 35 orhideju sugas. Sāmsalā aug arī viens no ļoti retajiem Ziemeļeiropas endēmiem - augs Rhinanthus osiliensis, kas nav sastopams citur pasaulē. Austrumos no salas atrodas Vilsandi nacionālais parks (daļa rezervāta ir arī uz Sāmsalas), dienvidrietumu daļā - Vīdumē rezervāts.

Salā ir šādi ģeogrāfiski objekti:

Kibasāres pussala - salas ziemeļaustrumos, vistuvāk Igaunijas pamatdaļai;
Pammanas pussala - salas ziemeļos;
Rietumsāmsalas augstiene - atrodas salas ziemeļrietumos;
Serves pussala - dienvidos, vistuvāk Kurzemei;
Vetas pussala - dienvidaustrumos;
Tagameizas pussala - ziemeļrietumos.

Daži no Sāmsalas ciematiem un pilsētām:

Kihelkonna
Kuresāre - vienīgā pilsēta, ap 16 000 iedzīvotāju
Leizi
Orisāre - otra lielākā apdzīvotā vieta Sāmsalā
Sēre - Serves pussalā
Vēre

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Vācu flote ieņem Sāmsalu, pirmais pasaules karš

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5 000 gadus ilgi. Senās skandināvu sāgās salu dēvē Eysysla, kas devis salai tās nosaukumu zviedru, vācu dāņu un latīņu valodās. Igaunijas pamatdaļu pretstatā salām igauņi dēvēja Suuremaa - "lielā zeme", senie skandināvi to tulkoja savā valodā kā Adalsysla.

Skandināvu sāgas liecina par biežām sadursmēm starp saliniekiem un vikingiem, arī paši salinieki nereti devās vikingu gaitās. Sāmsala bija turīgākā senās Igaunijas daļa.

1227. gadā Sāmsalu ieņēma Livonijas ordenis, taču šeit saglabājās vietējo iedzīvotāju pretestība. Kad 1236. gadā Livonijas ordeni sakāva lietuvieši ("Saules kauja"), arī Sāmsalā sākās dumpis, kurš beidzās ar salinieku un ordeņa mestra vienošanos. 1270. gadā salu izpostīja lietuvieši.

Daļu no salas tieši pārvaldīja Livonijas ordenis, daļu - Sāmsalas bīskapija. 1560. gada 15. aprīlī bīskapiju un Sāmsalu pārdeva Dānijai. 1645. gadā Sāmsala tika nodota Zviedrijas pakļautībā. 1721. gadā Sāmsala, tāpat kā pārējā Igaunija, kļuva par Krievijas impērijas daļu.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada oktobrī Igaunijas salas ieņēma vācu armija un turēja kontrolē līdz kara beigām. Pēc pirmā pasaules kara kopā ar pārējo Igauniju ieguva neatkarību no Krievijas impērijas. Otrā pasaules kara laikā un pēc tam uz Vāciju un Krieviju tika izsūtīti ap 30% salinieku.

Kuresāres viduslaiku pils

Padomju laikā, pateicoties tam, ka sala ir izolēta, to maz skāra rusifikācija. Ap 98% salas iedzīvotāju ir igauņi.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Salu var sasniegt pa dambi no Muhu salas, ar prāmi no Pērnavas, Hījumā un Ventspils. Kuresārē ir lidosta, regulāri reisi uz Tallinu un Rīgu, sezonāli lidojumi - uz Pērnavu, Helsinkiem un Stokholmu.

Tiek pētīta iespēja savienot Sāmsalu ar Igaunijas pamatdaļu ar liela tilta palīdzību. Ar Muhu salu jau savieno 1896. gadā uzcelts dambis. Paredzams, ka tilts netiks uzcelts ātrāk par 2014. gadu.

Salā, Kārmas karjerā, iegūst dolomītu, kuru izmanto dekoratīvajai apdarei. Rīgā ar Sāmsalas dolomītu apdarinātas Stacijas laukuma tuneļu ieejas un citas celtnes.

[izmainīt šo sadaļu] Dabas un kultūras pieminekļi

Kāli meteorīta krāteris

Kāli meteorīta krāteris - krāteris ar 110 metrus lielu diametru, izveidojies vēsturiskajā laikā - aptuveni pirms 4 000 gadiem.
Karjas baznīca - 14. gadsimtā celta, maza baznīca ar greznu, autentisku interjeru
Kuresāres viduslaiku pils - 1380. gadā celta labi nocietināta un labi saglabājusies pils
Pangas klints - ap 22 metrus augsta kaļķakmens klints salas rietumu krastā.
Undvas klints - klints salas ziemeļrietumos
vējdzirnavas - salas kultūrainavu veido daudzas senatnīgas vējdzirnavas.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojami cilvēki

Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) - viens no pirmajiem cilvēkiem, kas sasniedza Antarktīdu
Luijs Kāns (1901-1974) - ievērojams ASV arhitekts
Arnolds Rītels (1928- ) - agrākais Igaunijas prezidents