Ivrits
Vikipēdijas raksts
| Ivrits עִבְרִית Ibri't |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), [ʕivˈriθ] (mizrahi), [ˈivʀis] (aškenazi) |
|
| Valodu lieto: | Izraēla un citas zemes, to starpā Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV and Urugvaja. Judaisma liturģiskā valoda vairāk kā 3500 gadu. | |
| Runātāju skaits: | 13 mlj. Izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gs.; 1880. gados sefardu atdzīvināta. |
|
| Valodu saime: | Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Ziemeļrietumsemītu Kanaaniešu Ivrits |
|
| Rakstība: | Ebreju alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Izraēla |
|
| Regulators: | Ebreju valodas akadēmija ivritā: האקדמיה ללשון העברית (HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit) |
|
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | he | |
| ISO 639-2: | heb | |
| ISO 639-3: | ikkurš: heb — Mūsdienu ivrits hbo — Senebreju valoda |
|
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Ivrits (עִבְרִית, ‘Ivrit) ir semītu saimes valoda, kuru kā ikdienas valodu lieto vairāk kā 7 miljoni cilvēku Izraēlā, kā arī jūdaisti citur pasaulē.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Jidišs
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
Ivrita valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
- Ivrita kursi tiešsaistē
- Hebrew is Easy
- Ancient Hebrew Research Centeres
- Ivrita vārdnīcu kolekcija
- Senebreju un mūsdienu ebreju valodas vēsture
|
|
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
