Rakstība
Vikipēdijas raksts
Rakstība ir cilvēku savstarpējās komunikācijas sistēma ar ar redzamu zīmju palīdzību. Mūsdienās par rakstību tiek uzskatīta rakstu valoda.
[izmainīt šo sadaļu] Rakstības izcelšanās
Pirmā zināmā rakstība pasaulē ir šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas Divupes tautas. Tā radās ap 3500. g. p.m.ē. no piktogrammām - dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem.
Rakstības izveidošanās pamatā bija praktiska nepieciešamība. Mezopotāmijas, tāpat kā citu upju ieleju civilizāciju saimnieciskās sistēmas pamatā bija lauksaimniecība. Tā balstījās uz sarežģītu kanālu sistēmu, kuras pareiza funkcionēšana prasīja lielu cilvēku masu kolektīvu darbu, tātad arī precīzu centralizētu plānošanu un regulēšanu. Tas savukārt radīja nepieciešamību pēc pastāvīgas administrācijas. Lai administrācija varētu pildīt savus pienākumus, bija nepieciešama rakstība, kas Mezopotāmijā pirmo rakstīto dokumentu veidā parādījās vēl 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Tā bija vēl viena cilvēces attīstībā nenovērtējama inovācija, kuru varētu uzskatīt arī par tehnoloģiju, kuras izmantošanas rezultātā zināšanu uzkrāšana, to izplatīšana tālāk sabiedrībā un nodošana nākamajām paaudzēm kļuva par vairāk vai mazāk organizētu un stabilu sistēmu.
No šumeriem rakstību visai drīz pārņēma Ēģipte, Persija, Sīrija. Tiesa, ap 3400g. p.m.ē. ēģiptieši patstāvīgi izveidoja savu atsevišķu numerācijas sistēmu, kas balstījās uz vieninieku un desmitnieku kombinētu apzīmējumu. Tā, ja agrāk lai apzīmētu skaitli 34, bija nepieciešams ievilkt 34 svītras, tad kombinētajā vieninieku desmitnieku sistēmā bija vajadzīgas vairs tikai 7 zīmes (3 desmitnieki + 4 vieninieki). Rakstība bija nepieciešama ne tikai praktiskām lietām. Tā deva iespēju attīstīties arī literatūrai. Vecākais no zināmajiem literatūras darbiem - Gilgameša eposs - ir radīts ap 2500g. p.m.ē. Šumerā.
Savukārt, labi organizēta valsts pārvalde nebija iespējama bez likumiem un valdnieka rīkojumiem. Senākais zināmais likumu krājums ir Babilonijas valdnieka Hammurapi (1792-1750.g. p.m.ē.) likumi.