Valodu saime

Vikipēdijas raksts

Galvenās valodu saimes

Par valodu saimi sauc valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča - protovalodas.

Valodu saimju koncepcija ir pamatota pieņēmumu, ka laika gaitā valodas pamazām diverģē (sadalās) dialektos, kuri tālāk attīstās jaunās valodās. Tomēr lingvistiskā izcelsme ir mazāk skaidra, nekā bioloģiskā, jo jāņem vērā tādi aspekti, kā valodu sajaukšanās tirdzniecības un citu kontaktu rezultātā, kurpretī bioloģijā starpsugu sajaukšanās normāli nenotiek. Kreolisko un citu jaukto valodu veidošanās procesā var būt vairāki tiešie priekšteči no ļoti atšķirīgām valodu saimēm. Daudzas zīmju valodas attīstās pilnīgā izolācijā un tām var vispār nebūt priekšteča. Tomēr šādi gadījumi ir relatīvi reti un lielākoties valodas ir iespējams nešaubīgi klasificēt.

Valodu saimes kopējais priekštecis reti ir zināms tieši, jo lielākajai daļai valodu zināmā vēsture ir relatīvi īsa. Tomēr, pateicoties lingvista Augusta Šleihera 19.gs. izstrādātajai salīdzinošajai metode, daudzas protovalodu iezīmes ir iespējams rekonstruēt. Piemēram, rekonstruētais indoeiropiešu valodu saimes kopējais priekštecis saucas protoindoeiropiešu valoda. Šāda valoda nav pārbaudāma vai pierādāma ar rakstu pieminekļu palīdzību, jo šajā valodā runāja pirms rakstību izgudrošanas.

Dažreiz protovalodu ir iespējams identificēt ar vēsturiski zināmu valodu. Latīņu valodas provinciālais dialekts ("tautas latīņu valoda" - sermo vulgaris) kļuva par mūsdienu romāņu valodu priekšteci, tādējādi kā protoromāņu valodu var identificēt ar latīņu valodu. Līdzīgi sennorvēģu valoda (tās dialekti) ir mūsdienu norvēģu, zviedru, dāņu, fēriešu un islandiešu valodu protovaloda.

Urāliešu valodu ciltskoks

Valodu saimes var tikt sadalītas smalkākās filoģenētiskās vienībās, ko parasti sauc par saimes grupām vai zariem, jo valodu saimes vēsture bieži tiek attēlota kokveidīgas diagrammas veidā. Termins saime nav ierobežots ne ar vienu šāda "koka" līmeni. Baltu valodu saime, piemēram, ir indoeiropiešu valodu saimes atzars.

Valodas, kuras nav iespējams droši klasificēt kā kādai saimei piederošas, sauc par izolētajām valodām. Valodu saimes robežās izolētu valodu (kā piemēram, grieķu valodu indoeiropiešu valodu saimē) arī sauc par izolētu, bet parasti paskaidrojot izolētības pakāpi. Šajā gadījumā grieķu valodu var saukt par izolētu indoeiropiešu valodu. Par klasiski izolētu valodu uzskata basku valodu, jo tās leksikas, fonētikas un sintakses vēsture nav zināma, neskatoties uz to, ka valoda ietekmējusies no kaimiņu romāņu valodām.

Saiknes valodu saimju iekšienē un starp valodu saimēm kombinācijā ar DNS analīzi un fosilajie pierādījumiem bieži izmanto antropologi, lai rekonstruētu aizvēsturiskās tautu staigāšanas, kā arī citus vēsturiskus notikumus, kā, piemēram, lauksaimniecības izplatību.