Tjurku valodas

Vikipēdijas raksts

Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, kurās runā ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

• Turku valoda ir valsts valoda Turcijā. Turku valodā runā ~75 miljoni cilvēku pasaulē (~65 miljoniem tā ir dzimtā) un ~10 miljoniem cilvēku tā ir otrā valoda. Turku valodu runā arī Kiprā, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Vācijā, Grieķijā, Kosovā, Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā un citās valstīs, kurās ir ievērojami liela turku diaspora.
• Osmaņu turku valoda bija turku valodas paveids, kas tika lietota kā administratīvā un literārā valsts valoda Osmaņu impērijā. Līdz 1928. gadam lietoja Osmaņu turku alfabētu (lielā mērā tāds pats kā arābu alfabēts). Kopš Turcijas Republikas proklamēšanas, valodā tiek izskausti persiešu un arābu valodas elementi un tiek lietots latīņu alfabēts. Valodai bija trīs paveidi:
  • daiļrunības turku valoda,
  • viduvējā turku valoda un
  • tautas turku valoda.
• Turkmēņu valoda ir valsts valoda Turkmenistānā. Runātāju skaits — apmēram 2 miljoni cilvēku.
• Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valodu runā arī Irānas ziemeļrietumos. Pavisam šo valodu lieto apmēram 5,9 miljoni runātāju.
• Uzbeku valoda ir valsts valoda Uzbekistānā. To lieto apmēram 13 miljoni runātāju.
• Kazahu valoda ir valsts valoda Kazahstānā. Kazahu valodu runā apmēram, 8 miljoni cilvēku. Literārā valoda izveidota uz ziemeļaustrumu (Omskas) dialekta pamatiem.
• Kirgīzu valodu runā apmēram 2 miljoni cilvēku Kirgizstānā, Uzbekistānā un Tadžikistānā.
• Tatāru valodu runā apmēram 6 miljoni cilvēku Tatarstānā un citur.
• Jakutu valodu runā ap 350’000 cilvēku Jakutijā.
• Čuvašu valodu runā apmēram 1,5 miljoni cilvēku Čuvašijā. Rakstu pieminekļi čuvašu valodā saglabājušies no 17. gadsimta. Rakstības pamatā slāvu alfabēts. Par čuvašu valodai tuvu radniecīgām uzskata seno bulgāru un hazāru valodas.
• Baškīru valodu runā ap miljons cilvēku Baškīrijā. Literārā valoda izveidota uz dienvidaustrumu (Kuvakanas un Jurmatas) dialekta pamatiem.
• Karakalpaku valodu runā ap 320’000 cilvēku Karakalpakijā.
• Tuviešu valodu runā ap 180’000 cilvēku Tuvas autonomajā apgabalā.
• Altajiešu valodu runā ap 40’000 cilvēku Kalnu-Altaja autonomajā apgabalā.
• Hakasu valodu runā ap 50’000 cilvēku Hakasijas autonomajā apgabalā.

Satura rādītājs 1 Tjurku tautu valodas Kaukāzā 2 Citas tjurku valodas 3 Mirušās tjurku valodas 4 Vārdu piemēri

[izmainīt šo sadaļu] Tjurku tautu valodas Kaukāzā

• Karačajiešu valodu runā ap 80’000 cilvēku Karačajiešu-Čerkesu autonomajā apgabalā.
• Nogajiešu valodu runā apmēram 35’000 cilvēku Karačajiešu-Čerkesu autonomajā apgabalā, Dagestānā, Čečenijā un Ingušijā.
• Kumiku valodu runā apmēram 135’000 cilvēku Dagestānas ziemeļos.

[izmainīt šo sadaļu] Citas tjurku valodas

• Gagauzu valodu runā ap 120’000 cilvēku Moldovā.
• Uiguru valodu runā apmēram 10 miljoni cilvēku Siņdzjanā (Ķīnā), Uzbekistānā, Kazahstānā un Kirgizstānā.

[izmainīt šo sadaļu] Mirušās tjurku valodas

• Orhoniešu rakstu valoda, kuras pieminekļi no 7.- 8. gs. mē atrasti Jeņisejas baseinā pie Orhonas upes.
• Uigruru rakstu valoda, kas lietota senajā Uiguru valstī 8.-13. gs. mē.
• Džagatajiešu rakstu valoda Vidusāzijā (centrs Bišbalika).

[izmainīt šo sadaļu] Vārdu piemēri

Vārdu salīdzinājums lielākajās tjurku valodās:

Latviešu valoda	Osmaņu turku valoda	Turku valoda	Turkmēņu valoda	Tatāru valoda	Kazahu valoda	Uzbeku valoda	Uiguru valoda
māte	ana	anne	ene	ana	ana	ona	ana
deguns	burun	burun	burun	borın	murιn	burun	burun
roka	qol	kol	qol	qul	qol	qo‘l	kol
ceļš	yol	yol	ýol	yul	jol	yo‘l	yol
zeme	topraq	toprak	topraq	tufraq	topıraq	tuproq	tupraq
asins	qan	kan	gan	qan	qan	qon	qan
pelni	kül	kül	kül	köl	kül	kul	kül
ūdens	sub	su	suw	su	suw	suv	su
balts	aq	ak	ak	aq	aq	oq	aq
melns	qara	kara	gara	qara	qara	qora	qara
sarkans	qızıl	kızıl	qyzyl	qızıl	qızıl	qizil	qizil
debess	kök	gök	gök	kük	kök	ko‘k	kök