Led Zeppelin
Vikipēdijas raksts
Grupas dalībnieki 1969. gadā.
|
||
Galvenā informācija | ||
Izcelsmes vieta | Londona, Lielbritānija | |
Žanrs | smagais roks, folkroks, blūzroks | |
Darbības gadi | 1968 - 1980 | |
Izdevējkompānija | Atlantic, Swan | |
Mājas lapa | ledzeppelin.com | |
Bijušie dalībnieki | ||
Roberts Plānts Džimijs Peidžs Džons Pols Džonss Džons Bonhems (miris) |
Led Zeppelin bija britu rokgrupa, kura muzicēt sāka 1968. gada septembrī. Tajā bija četri dalībnieki: Roberts Plānts (vokālists, mutes harmonikas), Džimijs Peidžs (ģitāra), Džons Pols Džonss (basģitāra, taustiņinstrumenti) un Džons Bonhems (bungas, perkusija). Led Zeppelin izjuka 1980. gadā pēc Džona Bonhema nāves. Grupa tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām.[1][2]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Pirmsākumi: The New Yardbirds (1966-1968)
1966. gadā Džimijs Peidžs pievienojās The Yardbirds, lai spēlētu basģitāru, jo sākotnējais grupas basģitārists, Pols Semvels Smits, pameta grupu. Neilgi pēc tam Peidžs sāka spēlēt otro vadošo ģitāru. Pēc Džefa Beka aiziešanas no grupas, The Yardbirds, kuri bija noguruši no nepārtrauktām koncerttūrēm un ierakstiem, sāka izjukt. Peidžs vēlējās izveidot supergrupu ar viņu un Beku kā ģitāristiem, kā arī ar diviem The Who dalībniekiem (Kītu Mūnu kā bundzinieku un Džonu Entvistlu kā basģitāristu). Šī grupa tā arī netika izveidota, tomēr Peidžs, Beks un Mūns kopā ierakstīja vienu dziesmu - "Beck's Bolero". Ierakstu sesijā klāt bija arī Džons Pols Džonss, ar kuru Peidžs sadarbojās turpmākajos projektos. Pēdējais The Yardbirds koncerts notika 1968. gada jūlijā, tomēr grupai vēl vajadzēja vairākas reizes uzstāties Skandināvijā, tādēļ Peidžam tika atļauts lietot grupas nosaukumu šajā koncertturnejā un atrast citus grupas dalībniekus. Peidža pirmais kandidāts uz vokālista vietu, Terijs Rīds, atteicās no piedāvājuma, bet ieteica Robertu Plāntu. Plānts piekrita šim piedāvājumam un ieteica Džonu Bonhemu kā bundzinieku. Džons Pols Džonss, pēc sievas ieteikuma, sazinājās ar Peidžu un kļuva par grupas ceturto biedru. Jaunā grupa aizvadīja koncertturneju ar nosaukumu "The New Yardbirds", tomēr pēc tam viņi domāja jaunu, jo Kīts Mūns pateica, ka "ar šādu nosaukumu grupa izgāztos kā svina dirižablis" (angļu: Lead Zeppelin). Grupa apzināti nosaukumā noņēma nost burtu "a", lai "resnie amerikāņi neizrunātu šo grupu kā Līd Zeppelin" (angļu: Leed Zeppelin).
[izmainīt šo sadaļu] Pirmie gadi (1968-1971)
Led Zeppelin debijas koncerts norisinājās 1968. gada 15. oktobrī, bet pirmā koncerttūre sākās 26. decembrī. Grupas debijas albums ar nosaukumu "Led Zeppelin" tika laists klajā 1969. gada 12. janvārī. Džimijs Peidžs intervijā 1990. gadā pateica, ka albuma ierakstīšana un samiksēšana aizņēma tikai 35 stundas. Pīters Grānts apgalvoja, ka albums izmaksāja 1 750 £ kopā ar vāka dizainu.[3] 1975. gadā albums bija nopelnījis 7 000 000 $.[4] Pirmajā darbības gadā grupa bija paspējusi pabeigt četras koncerttūres ASV un Lielbritānijā, kā arī ierakstīt otro albumu - Led Zeppelin II. Sākotnēji grupa uzstājās dažādos klubos, vēlāk jau lielākās koncertzālēs un tad stadionos, līdz ar popularitātes pieaugumu. Koncerti dažkārt ilga vairāk par trim stundām, jo dziesmu repertuārs tika papildināts ar improvizētu materiālu.[5] Trešajā albumā, Led Zeppelin III, tika lietots vairāk akustiskās mūzikas. Šis solis izpelnījās dalītas atsauksmes no faniem.
[izmainīt šo sadaļu] Ziedu laiki (1971-1975)
Šajā laika periodā Led Zeppelin iegādājās privātu Boeing 720B lidmašīnu, kuru nosauca par "The Starship"[6] un izīrēja veselus viesnīcu sektorus. Džons Bonhems kādreiz ar motociklu brauca "Continental Hyatt House" viesnīcas koridoros. Grupa kļuva slavena ar viesnīcu izvandīšanu un televizoru mešanu ārā pa logiem. Grupas ceturtais albums tika laists klajā 1971. gada 8. novembrī. Tam nebija nosaukuma. Bija izdrukāti četri simboli - (). Uz albuma nebija nekādas norādes par to, kas tā ir par grupu, lai pierādītu žurnālistiem, ka viņi var pārdot savus albumus arī neizmantojot savu vārdu. Atlantic Records katalogā tika izmantoti nosaukumu "Four Symbols" (Četri simboli) un "The Fourth Album" (Ceturtais albums). Citas nosaukuma variācijas ir "IV", "Untitled" (Bez nosaukuma), "Zoso" (par godu pirmajam simbolam), "Runes" (Rūnas), "Sticks" (Žagari), "Man With Sticks" (Vīrietis ar žagariem) un "Four" (Četri). Oficiāli albums joprojām ir bez nosaukuma, tomēr to visbiežāk sauc par "Led Zeppelin IV". Intervijā žurnālam "Rolling Stone" Plānts pateica, ka tā nosaukums ir vienkārši "The Fourth Album".[7] 2006. gada 31. jūlijā ASV šis albums bija pārdots 23 miljonos eksemplāru.
Nākamais albums, "Houses of the Holy", tika izlaists 1973. gadā. Tā vākā ir redzami kaili bērni. Lai gan viņi nav redzami no priekšas, tolaik šis attēls izraisīja neizpratni un dažviet, piemēram, Spānijas "Bībeles jostā", albumu aizliedza.[8][9] 1974. gadā grupa atpūtās no koncertturnejām un izveidoja savu ierakstu kompāniju - Swan Song. 1975. gada 24. februārī tika laists klajā pirmais Led Zeppelin dubultalbums - Physical Graffiti, kurš bija arī pirmais, kura izdevējkompānija ir Swan Song. Tas sastāvēja no piecpadsmit dziesmām. Neilgi pēc tam visi iepriekšējie Led Zeppelin albumi atgriezās 200 pārdotāko albumu topā[3] un uzsāka vēl vienu koncertturneju ASV, ar rekordlieliem cilvēku pūļiem.
[izmainīt šo sadaļu] Beigu gadi, Bonhema nāve un grupas izjukšana (1975-1980)
1976. gadā grupas popularitāte pieauga un viņi pārdeva vairāk ierakstu nekā jebkura cita tālaika grupa, ieskaitot The Rolling Stones.[3] Šovos tika lietotas lielākas skatuves un sarežģītāki gaismu šovi. Lai gan grupa tolaik piedzīvoja lielus komerciālus un muzikālus panākumus, problēmas kā Plānta dēla nāve, Peidža heroīna lietošana,[10] muzikālās gaumes mainīšana un, visbeidzot, bundzinieka Džona Bonhema nāve noveda pie grupas izjukšanas 1980. gadā.
1975. gada augustā Roberts Plānts un viņa sieva Morīna piedzīvoja smagu autoavāriju, kamēr viņi bija brīvdienās Rodas salā, Grieķijā. Plānts salauza potīti, bet Morīna bija ļoti nopietni ievainota. Viņas dzīvību izglāba asiņu pārliešana.[3] Nespējīgs koncertēt, Plānts devās uz Džērsijas salu, kur pavadīja divus mēnešus atveseļojoties, kopā ar Bonhemu un Peidžu. Šīs pauzes laikā bija sarakstīta liela daļa materiāla albumam "Presence". Tas tika laists klajā 1976. gada martā. Lai gan šis albums ieguva platīna statusu, tas izpelnījās dalītas atsauksmes no fanu un kritiķu puses. 1977. gadā grupa sarīkoja kārtējo Ziemeļamerikas koncertturneju. 30. aprīlī grupa uzstādīja līdz šim nepārspētu rekordu koncerta apmeklētībā - to noskatījās 76 229 cilvēki. Koncerts Oklendā, kas norisinājās jūlija beigās, bija grupas pēdējais ASV. Neilgi pēc tam tika paziņots par R. Plānta dēla nāvi no vēdera vīrusa. Atlikusī turnejas daļa uzreiz tika atcelta.[3]
1978. gada decembrī grupa atkal sāka ierakstīt dziesmas. Tās tika iekļautas albumā "In Through The Out Door", kas, par spīti jauktām kritiķu atsauksmēm, jau otrajā nedēļā sasniedza pirmo vietu ASV un Lielbritānijā "Billboard" pārdotāko albumu topā. No 27. oktobra līdz 1979. gada 3. novembrim visi Led Zeppelin albumi bija Billboard 200 pārdotāko albumu topā.[11] 1979. gada augustā grupa sniedza divus koncertus Knebvortas mūzikas festivāla ietvaros. Par spīti lielajam cilvēku daudzumam, kas atnāca noskatīties britu mūziķus, Roberts Plānts nevēlējās doties pasaules turnejā un pat apsvēra iespēju pamest grupu. Viņu no tā atturēja Pīters Grānts. Īsa Eiropas turneja norisinājās no 1980. gada jūnija līdz jūlijam. 27. jūnijā, koncerts Nirembergā pāragri beidzās, jo Džons Bonhems saļima uz skatuves un tika aizvests uz slimnīcu. Prese apgalvoja, ka incidenta iemesls bija pārmērīga alkohola un narkotiku lietošana, tomēr grupa apgalvoja, ka viņš vienkārši bija pārēdies. Turneja turpinājās un noslēdzās 7. jūlijā, Berlīnē.[3]
1980. gada 24. septembrī Bonhems kopā ar grupas asistentu Reksu Kingu devās uz studiju, lai piedalītos ASV turnejas mēģinājumos. Brauciena laikā Bonhems palūdza apstāties, lai pabrokastotu. Brokastu laikā viņš iedzēra četrus četrkāršos degvīnus (apmēram 400 ml) kopā ar šķiņķa ruleti. Pēc iekošanās šķiņķī viņš pateica savam asistentam: "Brokastis." Nokļūstot studijā Bonhems turpināja daudz dzert. Vēlu vakarā mēģinājumi beidzās un grupa devās uz Peidža māju. Pēc pusnakts Bonhems aizmiga un tika aizvests uz gultu. Bendži Lefevrs (kurš aizvietoja Ričardu Koulu kā turnejas menedžeri) un Džons Pols Džonss atrada Bonhemu mirušu nākamajā rītā. Viņš bija 32 gadus vecs.[12] Nāves iemesls bija nosmakšana, jo viņa vēmekļi bloķēja elpceļus. Viņš tika kremēts 10. oktobrī. Par spīti baumām, ka Bonhemu kāds aizvietos, atlikušie grupas biedri nolēma beigt Led Zeppelin darbību līdz ar Bonhema nāvi.
[izmainīt šo sadaļu] Pēc Led Zeppelin (1980-pašlaik)
1982. gadā tika laista klajā mēģinājumu sesiju ierakstu kolekcija ar nosaukumu "Coda". Albuma bija iekļauta dziesma, kura sastāvēja no Bonhema bungu solo un Peidža pievienotiem elektroniskiem efektiem - "Bonzo's Montreux". 1985. gada 13. jūlijā Plānts, Peidžs un Džonss piedalījās Live Aid koncertā, JFK stadionā, ASV. Bungas spēlēja Tonijs Tompsons un Fils Kolinss. Kolinss spēlēja arī pirmajos divos Plānta solo albumos. Kad 2004. gada nogalē Live Aid koncerta ieraksts tika izlaists DVD formātā, grupa vienbalsīgi nolēma neļaut iekļaut Led Zeppelin uzstāšanos, jo tā nebija atbilstoša viņu standartiem.[13]
1995. gada 12. janvārī Led Zeppelin tika iekļauti Rokenrola slavas zālē. Ceremoniju apmeklēja arī Džona Bonhema bērni - Džeisons un Zoja, pārstāvot savu mirušo tēvu. 2005. gadā tā ieguva "Grammy" balvu par mūža ieguldījumu. 2004. gadā, Rolling Stone 100 labāko mūziķu sarakstā grupa ieguva 14. vietu.[14] 2006. gada novembrī grupa iekļuva Lielbritānijas mūzikas slavas zālē.
[izmainīt šo sadaļu] Atkalapvienošanās (2007)
2007. gada 10. decembrī grupa apvienojās uz vienu koncertu O2 stadionā, Londonā, lai pieminētu Ahmetu Ertegūnu - Atlantic Records (Led Zeppelin izdevējkompānijas) līdzdibinātāju, kurš nomira 2006. gada 14. decembrī. Sākotnēji koncerts bija paredzēts 26. novembrī, tomēr 1. novembrī tika paziņots, ka Džimijs Peidžs ir savainojis mazo pirkstiņu un koncerts būs jāatliek. Džona Bonhema vietā bungas spēlēja viņa dēls Džeisons.
[izmainīt šo sadaļu] Diskogrāfija
(1969. gada 12. janvāris) |
(1971. gada 8. novembris) |
||
(1973. gada 28. marts) |
(1975. gada 24. februāris) |
(1979. gada 15. augusts) |
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Smagā metāla hronoloģija (angliski)
- ↑ BBC.com (angliski)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Stephen Davis (1995). Hammer of the Gods (LPC), 44, 64, 190, 225, 277 ISBN 033043859-X.
- ↑ Billboard diskogrāfija (angliski)
- ↑ Led Zeppelin.com audio gids (angliski)
- ↑ Led Zeppelin.org raksts par Starship (angliski)
- ↑ Rolling Stone žurnāls; Intervija ar Robertu Plāntu (angliski), 2005. gada 5. maijs.
- ↑ Klasiskā roka albumu vāki: Led Zeppelin; Houses of the Holy. Atlantic, 1973. Dizaineris: Hipgnosis (Storms Torgersons, Obrijs Pauels) (angliski)
- ↑ Labākie albumi ar kailfoto uz vāka un stāsti par tiem (angliski)
- ↑ About.com ekspertu lapa (angliski)
- ↑ Dave Lewis (2003). Tight But Loose Files:Celebration II, 49.
- ↑ Roka nāves (angliski)
- ↑ Zeppelin aizstāv izvēli nepiedalīties Live Aid diskā (angliski). BBC Ziņas. BBC.
- ↑ The Immortals: The First Fifty (angliski). Rolling Stone 946. izdevums. Rolling Stone.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Oficiālā mājaslapa (angliski)
- MySpace lapa (angliski)
- Biogrāfija rokenrola slavas zālē (angliski)