Alūksne

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skat. rakstu Alūksne (upe).

Alūksne karte
Alūksne ieteiktais autoceļš no Rīgas

Alūksne
Alūksnes rajons

Iedzīvotāji (2004)

9435

Citi nosaukumi

vācu - Marienburg
igauņu - Alulinn

Pilsēta

no 1920.g.

Rajons

Alūksnes rajons

Mājaslapa

www.aluksne.lv

Alūksne (vācu: Marienburga) ir pilsēta Latvijā, Alūksnes rajona centrs. Alūksne atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, 202 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk novietotā Latvijas pilsēta, kas atrodas 200 metrus jūras līmeņa.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Alūksnes apvidus kopš seniem laikiem bijusi baltu, somu un slāvu cilšu savstarpējās cīņas objekts. Pilsētas nosaukums būs cēlies no latgaļu vārda olūksna (meža strauts), bet Pleskavas krievi to sauca Олыста.
Taču 8. gadsimtā tagadējās Alūksnes teritoriju iekaroja latgaļu ciltis un tā tika iekļauta Atzeles valstī.
13. gadsimtā Alūksni iekaroja Zobenbrāļu ordenis un pārdēvēja to par Marienburgu. Vēstures avotos tā pirmoreiz minēta 1284. gadā.

1342. gadā Alūksnē Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilevana vadībā tika nojaukta seno iedzīvotāju uz Alūksnes ezera salas uzceltā koka pils un pabeigta ordeņa pils celtniecība.
Livonijas kara laikā Alūksni uz laiku iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks.
Vēlāk Alūksnē pārmaiņus valda gan Krievija, gan Livonijas ordenis, gan Polija-Lietuva, gan Zviedrija.
Pēc bezcerīgas cīņas 1702. gada 26. augustā kapitulēja Alūksnes cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 zviedru armijas latviešu bataljonu cīnītāji. Trimdā tika aizvesti visi Valkas un Alūksnes pilsoņi. Aiastāvji uzspridzināja ordeņa pili, kad tie bija spiesti to atdot krievu karaspēkam grāfa Borisa Šeremetjeva (1652-1719) vadībā.
Krievu gūstā krita arī Alūksnes luterāņu mācītājs Ernsts Gliks ar savu ģimeni, tai skaitā audžumeitu Martu, Latgales (pēc citiem avotiem Lietuvas) zemnieka Samuela Skavronska meitu, kura vēlāk kļuva par Krievijas carieni Katrīnu I (15.04.1684.-17.05.1727).

Pēc 1721. gada Alūksne tika iekļauta Krievijā Vidzemes guberņas sastāvā. Taču nopostīta un saimnieciski maznozīmīga Alūksne palika līdz 1753. gadam, kad Krievijas cariene Elizabete (Елизавета Петровна - 29.12.1709.- 05.01.1762.) grāfam M.Voroncovam (1714-1767) Alūksnes tuvumā uzdāvināja muižu. Taču grāfs to drīz vien pārdeva baronam Fītinghofam.

Alūksne par nozīmīgu tirdzniecības centru kļuva 19. gadsimtā. Tās saimnieciskā nozīme nostiprinājās pēc 1903. gada, kad tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Ape-Valka.

1920. gadā Alūksnei tika piešķirtas pilsētas tiesības un tā kļuva par lielāko Valkas apriņķa pilsētu.
Lielākais rūpnieciskais uzņēmums Alūksnē līdz Otrajam pasaules karam bija Šlossa tvaika dzirnavas ar vilnas un linu vērptuvi. Dzirnavu sastāvā darbojās arī gateris. Dzirnavas apgādāja Alūksni arī ar elektrību.