Madona

Vikipēdijas raksts

Madona karte
Madona ieteiktais autoceļš no Rīgas

Madona
rajona centrs

Iedzīvotāji (2005)

9394

Citi nosaukumi

vācu - Madohn

Pilsēta

no 1926.g

Rajons

Madonas rajons

Mājaslapa

www.madona.lv

Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas rajona administratīvais centrs. Pēc iedzīvotāju skaita 25. lielākā pilsēta Latvijā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Madonas apkārtne bijusi apdzīvota jau senākos laikos, ko apliecina atrastie senkapi pilsētas apkārtnē. Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. g., kad virsbīskaps Silvestrs viņam piederošo Biržu muižas zemi sāka iznomāt. Taču zviedru valdība to atkal pārņēma valsts īpašumā. Pēc Ziemeļu kara Madona kļuva par Krievijas impērijas īpašumu. Imperatore Elizabete (Елизавета Петровна - 29.12.1709.- 05.01.1762.) Biržu muižu, līdz ar dažām citām Vidzemes muižām uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (граф Александр Борисович Бутурлин; 1694–1767).

Imperatore Katrīna II dāvātos novadus vēlāk atpirka, bet tikai tādēļ, lai uzdāvinātu citam galma pietuvinātajam - serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam. Arī XIX-XX gs. mijā Madonas pilsētas vietā vēl bija Biržu muižas lauki.

Pēc vienas versijas Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera. Pēc citas, savu nosaukumu Madona ieguvusi no Biržu muižas, ko vāciski sauca Madohn vai Modohn; tāpat to saukuši arī krievi. Tādēļ arī jauno dzelzceļa staciju, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Valka nosauca par Madonu. Tā sāka saukties arī apdzīvota vieta, kas sāka augt pēc Madonas stacijas uzcelšanas 1903. g.^[1]

Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķirtas 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925.gada 1.aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. g. Madonā bija 1357 iedzīvotāji.

[izmainīt šo sadaļu] Daba

Skats uz Madonu no Saieta nama

Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi, tādas kā Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas - Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

[izmainīt šo sadaļu] Apskates vietas un objekti

Madonas novadpētniecības muzejs - dibināts 1944. g., tajā savākts vairāk nekā 107000 muzeja vienību. Muzejs ierīkots bijušās Biržu muižas vēsturiskajā centrā.

Madonas strūklaka

Mīlestības grava. Cauri Mīlestības gravai tek Madonas upīte, gar kuras krastiem vijas parka taciņas. Gravas piekājē atrodas aizsprosts ar strūklaku.

Madonas 2. vidusskola - pirmā trīsstāvu ēka Madonā, celta 1924.-1926. g.

Poruka iela Madonā, 2006. g.

Bijusī viesnīcas ēka - viena no vecākajām pilsētas ēkām, celta 1901. g. no laukakmeņiem un ķīeģeļiem. Atrodas Poruka un Saules ielu krustojumā.

Lazdonas luterāņu baznīca - būvēta 1802.-1805. g., iesvētīta 1806. g. Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca - 1863.-1866.g. Madonas katoļu baznīca - 1931.-1934. g.