Vaira Vīķe-Freiberga

Vikipēdijas raksts

Vaira Vīķe-Freiberga

6. Latvijas Valsts prezidente
Amatā 1999. gada 8. jūlijs – 2007. gada 7. jūlijs
Premjerministrs	Andris Šķēle Andris Bērziņš Einars Repše Indulis Emsis Aigars Kalvītis
Priekštecis	Guntis Ulmanis
Pēctecis	Valdis Zatlers

Dzimš. dati	1937. gada 1. decembris Rīga, Latvija
Politiskā partija	bezpartijiska
Dzīvesbiedrs (e)	Imants Freibergs

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi 1937. gada 1. decembrī Rīgā, Latvijā) ir bijusī Latvijas prezidente. Viņa tika ievēlēta par prezidenti 1999. gadā, bet 2003. gadā ievēlēta atkārtoti, 2007. gadā amatu atstāja.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Vairas Vīķes-Freibergas vecāki bija 2. Pasaules kara bēgļi. Ģimene atstāja Latviju 1945. gadā un pēc tam nonāca Vācijā un Marokā, līdz 1954. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi Kanādā. Vīķe - Freiberga studēja Toronto Universitātē un Makgila Universitātē Monreālā, 1965. gadā iegūstot doktora grādu psiholoģijā. Laika posmā no 1965. līdz 1998. gadam viņa bija Monreālas Universitātes psiholoģijas profesore. Vīķe-Freiberga aktīvi darbojās arī Kanādas trimdas latviešu kopienā. Viņa veica pētījumus latviešu folklorā, šajā laika posmā sarakstot 9 grāmatas.

1998. gadā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās Latvijā, un vadīja Latvijas Institūtu, kas nodarbojās ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs. Gadu vēlāk, 1999. gada jūnijā, kad Saeimai neizdevās vienoties par prezidenta kandidātu, bija skaidrs, ka varēs ievēlēt tikai prezidentu, kurš nav saistīts ne ar vienu no partijām, un Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par prezidenti.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas Valsts prezidentūra

Savu divu prezidentūras termiņu laikā Vīķe-Freiberga ir bijusi ļoti populāra Latvijas iedzīvotāju vidū - viņas popularitātes reitings svārstījās no 70% līdz 85%. Viņa galvenokārt bija aktīva ārpolitikā. Vairai Vīķei-Freibergai bija liela loma Latvijas uzņemšanā Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā. Viņa ir arī stingra ASV politikas Irākā atbalstītāja. Vairākās no savām uzrunām viņa ir aicinājusi Krieviju atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu. Viena no svarīgākajām viņas uzrunām bija 2006. gadā ASV Kongresā.

Vaira Vīķe-Freiberga dažkārt tikusi kritizēta par viņas relatīvo pasivitāti Latvijas iekšpolitikā, lai arī Satversme paredz ierobežotu prezidenta varu valstī. Tomēr vairākas reizes viņa ir iebildusi dažiem Saeimas lēmumiem, piemēram, 2006. gadā divas reizes atdodot atpakaļizskatīšanai Saeimā jautājumu par čekas maisu publiskošanu, pret ko prezidente strikti iebilda. 2007. gada sākumā prezidente atbalstīja ministru prezidenta Aigara Kalvīša valdības lēmumu parakstīt robežlīgumu ar Krieviju.

2005. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans nosauca Vīķi-Freibergu par vienu no pasaules līderiem un minēja viņu kā vienu no iespējamajām kandidatūrām ANO ģenerālsekretāra amatam pēc viņa vadīšanas termiņa beigām. 2006. gada 16. septembrī Latvija, Lietuva un Igaunija izvirzīja Vīķes-Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam. Viņas kandidatūru neatbalstīja ANO Drošības padomes valstis Krievija un Ķīna, savukārt to atbalstīja Rietumeiropas un ASV pārstāvji. Vaira Vīķe-Freiberga ieguva 3. vietu divos no provizoriskajiem ANO dalībvalstu balsojumiem, taču 5. oktobrī atsauca savu kandidatūru. 2006. gada novembra beigās Rīgā notika NATO samits, kura rīkošanas tiesības Latvijai tika piešķirtas lielā mērā pateicoties Vīķes-Freibergas aktivitātei.

[izmainīt šo sadaļu] Ģimene un personīgā dzīve

Kopš 1960. gada Vaira Vīķe-Freiberga ir precējusies ar Imantu Freibergu, Kvebekas Universitātes datorzinātņu profesoru. Viņiem ir divi bērni, Kārlis un Indra, mazbērnu pagaidām nav.