Einars Repše
Vikipēdijas raksts
| Einars Repše | |
 |
|
|
|
|
| Amatā 2002. gada 7. novembris – 2004. gada 9. marts |
|
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
|---|---|
| Priekštecis | Andris Bērziņš |
| Pēctecis | Indulis Emsis |
|
|
|
| Amatā 2004. gada 2. decembris – 2005. gada 23. decembris |
|
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | Atis Slakteris |
| Pēctecis | Linda Mūrniece |
|
|
|
| Dzimš. dati | 1961. gada 9. decembris Jelgava, Latvija |
| Politiskā partija | Jaunais laiks |
Einars Repše (dzimis 1961. gada 9. decembrī, Jelgavā, Latvijā) ir Latvijas politiķis.
Viņš ienāca politikā 1988. gadā kā viens no Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) dibinātājiem. 1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā Padomē.
No 1991. līdz 2001. gadam Repše bija Latvijas Bankas prezidents. Šajā laikā tika ieviesta Latvijas nacionālā valūta - lats. Repšes vadībā Latvijas Banka ieturēja stingru monetāro politiku, kā rezultātā lata kurss bija stabils kopš 1990.-to gadu sākuma. Lata panākumi padarīja viņu populāru Latvijā.
2001. gadā Repše atstāja Latvijas Bankas prezidenta posteni un atgriezās politikā. Viņš nodibināja konservatīvu pretkorupcijas partiju Jaunais laiks. Pēc 2002. gada vēlēšanām Repše kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Viņš vadīja Jaunā laika, Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīciju. Repšes valdība kļuva pazīstama ar savu cīņu pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu. Vairākas augstas valsts amatpersonas tika atbrīvotas no ieņemamā amata. Pretkorupcijas pasākumi deva zināmus panākumus, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 30%. Taču ieņēmumi no citiem nodokļiem palika praktiski nemainīgi, salīdzinot ar citām valdībām. Repšes valdība arī ieviesa stingru budžeta izdevumu kontroli, samazinot budžeta deficītu no 3 % no IKP 2002. gadā uz 1,8% 2003. gadā.[nepieciešama atsauce]
2003. gada septembrī izcēlās konflikts starp Repši un vienu no koalīcijas partnerēm - Latvijas Pirmo partiju. Repše konflikta izraisīšanā apsūdzēja spēkus, kas bija pret viņa pretkorupcijas plāniem. Koalīcijas partneri savukārt apsūdzēja Repši autoritatīvā vadības stilā. 2004. gada janvārī Latvijas Pirmā partija atstāja valdību un tā zaudēja vairākumu Saeimā. 2004. gada februārī Repšes valdība demisionēja.
Induļa Emša valdības laikā Jaunais laiks atradās opozīcijā, taču pēc šīs valdības krišanas iesaistījās Aigara Kalvīša valdībā un Repše kļuva par aizsardzības ministru. 2005. gada decembrī, pēc tam, kad Ministru prezidents Kalvītis paziņoja presei, ka pret Repši uzsākta izmeklēšana, sakarā ar viņa finanšu darījumiem,)[1][2][3] viņš atkāpās no Aizsardzības ministra posteņa, ko viņa vietā ieņēma cita Jaunā laika pārstāve Linda Mūrniece.
Einars Repše brīvajā laikā aizraujas ar lidaparātu būvēšanu un glezniecību.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Liepnieks: Repše ir maksātnespējīgs, LETA, raksts portālā apollo.lv (06.01.2006)
- ↑ Laikraksts: Repše ievērojamu peļņu no darījumiem ASV vērtspapīru tirgū gūs tikai šogad, LETA, raksts portālā delfi.lv (23.12.2005)
- ↑ Repše noliedz, ka dzīvo pāri līdzekļiem, Edgars Galzons, raksts laikrakstā Diena, publicēts portālā apollo.lv (31.03.2005)
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Personas dati JL mājaslapā
| Priekštecis: Andris Bērziņš |
Latvijas Ministru prezidents 2002.gada 7.novembris–2004.gada 9.marts |
Pēctecis: Indulis Emsis |
| Priekštecis: Atis Slakteris |
Latvijas Aizsardzības ministrs 2004.gada 2.decembris–2005.gada 23.decembris |
Pēctecis: Linda Mūrniece |
|
|
 |
| 1918 - 1940 | |
|---|---|
| Ulmanis · Meierovics · Pauļuks · Meierovics (2.) · Zāmuels · Celmiņš · Ulmanis (2.) · Alberings · Skujenieks · Juraševskis · Celmiņš (2.) · Ulmanis (3.) · Skujenieks (2.) · Bļodnieks · Ulmanis (4.) | |
| 1993 - šodiena | |
| Birkavs · Gailis · Šķēle · Šķēle (2.) · Krasts · Krištopans · Šķēle (3.) · Bērziņš · Repše · Emsis · Kalvītis · Kalvītis (2.) · Godmanis | |
