Krievu-turku karš (1710–1711)
Vikipēdijas raksts
Krievu-turku karš (1710-1713) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievu-turku kariem un Ziemeļu kara | |||||||
Prutas kampaņas karte |
|||||||
|
|||||||
Karotāji | |||||||
Krievijas impērija | Osmaņu impērija Krimas haniste |
||||||
Komandieri | |||||||
Pēteris I Boriss Petrovičs Šeremetjevs |
Ahmeds III Devlets II Girejs |
Krievu-turku kari |
---|
1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18 |
Krievu-turku karš (1710-1711) bija vistālākā Lielā Ziemeļu kara dienvidu karadarbības zona.
Pēc tam, kad Krievijas impērija Poltavas kaujā bija sakāvusi Zviedriju, izcēlās karš starp Krieviju un Osmaņu impēriju. Ar Austrijas un Francijas diplomātu palīdzību ievainotais Zviedrijas karalis Kārlis XII bija aizmucis no krieviem un patvēries sultāna Ahmeda III galmā, lai pārliecinātu sultānu sākt karu pret Krieviju. Sultāns 1710. gada 20. novembrī pieteica karu.
Kara galvenais notikums bija vāji sagatavotais 1711. gada „karagājiens uz Prutu”, kurā krievi ar Borisu Šeremetjevu priekšgalā gribēja iebrukt Moldovā ar tās valdnieka Dmitrija Kantemira palīdzību. Osmaņu lielvezīra Baltadži Mehmeta pašā karaspēks gājienu 1711. gada 18. jūlijā pārtrauca un sakāva krievus pie Stanileštas.
Par nožēlu Kārlim XII, karš tika izbeigts 21. jūlijā ar Prutas līgumu. Līgums noteica, ka Osmaņu impērija atgūst Azovu un Taganrogu un tiek likvidēti vairāki krievu cietokšņi. Turpretī Krievija ieguva osmaņu apņemšanos turpmāk neiejaukties Polijas-Lietuvas lietās.