Kaukāza operācija
Vikipēdijas raksts
| Kaukāza fronte | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Karadarbība Tuvajos Austrumos (I. pasaules karš) | |||||||||
 Tālākā robeža krievu karaspēkam Anatolijā |
|||||||||
|
|||||||||
| Karotāji | |||||||||
 Osmaņu impērija Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika Ziemeļkaukāza kalnu republika |
.svg/20px-Flag_of_Russia_(bordered).svg.png){kind=small} Krievijas impērija Armēnijas Demokrātiskā Republika Centālās Kaspijas Diktatūra Baku komūna Lielbritānijas impērija.svg/22px-Flag_of_Georgia_(1990-2004).svg.png){kind=small} Gruzijas Demokrātiskā Republika |
||||||||
| Komandieri | |||||||||
 Envers pašā Vehips pašā Kerims pašā Kemals pašā Kazims Karabekirs Kress fon Kressenšteins |
Ilarions Voroncovs-Daškovs Nikolajs Judeničs Andraniks Ozanians Drastamats Kanajans Garegins Njdehs Movsess Silikyans Stepans Šahumjans Laionels Danstervils |
||||||||
| Spēki | |||||||||
| •3. armija •2. armija |
•Krievijas Kaukāza armija •Atsevišķā armēņu brīvprātīgo vienība |
||||||||
| Krievu-turku kari |
|---|
| 1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18 |
Kaukāza operācija - apzīmējums karadarbībai Kaukāza frontē (krievu valodā: Кавказский фронт, turku valodā: Kafkasya Cephesi), 1. Pasaules kara laikā starp Krievijas impērijas un Osmaņu impērijas armijām. Krievu historiogrāfijā to uzskata par atsevišķu fronti (tāpēc nelieto apzīmējumu "operācija", jo karadarbība ilga 3 gadus plašā teritorijā, un ietvēri virkni operāciju), savukārt lielākā daļa Rietumu vēsturnieku to uzskata par operāciju Pirmā pasaules kara Tuvo Austrumu karadarbības zonā.
1914. g. 29. oktobrī osmaņu kara flote apšaudīja Krievijas Melnās jūras ostu pilsētas (Odesu, Teodosiju, Novorosijsku). 2. novembrī Krievijas impērija pieteica karu Osmaņu impērijai.
- 1914. gada decembra - 1915. gada janvāra Sarikamiškas operācijā (Сарыкамышская операция) Krievijas Kaukāza frontes armija apturēja osmaņu armijas uzbrukumu Karsas virzienā.
- 1915. gada 23. augustā par Kaukāza frontes virspavēlnieku imperators Nikolajs II iecēla kņazu Nikolaju (Николай Николаевич Младший - lielkņaza Nikolaja dēls).
- 1915. gada jūlijā smagas kaujas Vana ezera apkaimē - t.s. Alaškertas operācija (Алашкертская операция), kurā osmaņu uzbrukums gan tika apturēts, taču Krievija zaudēja plašas iepriekš ieņemtās teritorijas.
Krievijas karaspēka virzību Kaukāza frontē apturēja 1917. gada revolūcija un krievu karaspēku frontē nomainīja jaundibinātās Armēnijas Demokrātiskās Republikas brīvprātīgo vienības un neregulārais karaspēks, kuru bija izveidojis un vienu brīdi komandēja pulkvedis Voldemārs Ozols.
1918. gada 30. oktobrī Osmaņu impērija parakstīja pamiera vienošanos.
Osmaņu impērija kopā ar Vāciju parakstīja Brestļitovskas līgumu ar Krievijas impēriju, kura atzina Osmaņu varu Ardahanā, Karsā un Batumā. Vēlāk tika arī pārtraukts īslaicīgais karš starp Osmaņu impēriju un Armēnijas Demokrātisko Republiku un tika noslēgts Batumas līgums. Šis līgums zaudēja savu spēku, jo Osmaņu impērija, parakstot Mudrosas pamiera līgumu, bija atzinusi savu sakāvi Pirmajā pasaules karā.
|
|
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
