Oktobra revolūcija
Vikipēdijas raksts
Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas. Komunisti to sauca par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju. Komunistu pretinieki - par valsts apvērsumu. Revolūcijas (apvērsuma) rezultātā tika gāzta mēreno sociālistu izveidotā Pagaidu valdība un pie varas nāca boļševiku kontrolētā Tautas komisāru padome Ļeņina vadībā.
Revolūcija (apvērsums) notika 1917. gada 25. oktobrī pēc tolaik Krievijā lietotā Jūlija kalendāra, jeb 7. novembrī pēc šobrīd lietotā Gregora kalendāra.
Pagaidu valdības nespēja ātri un izlēmīgi risināt aktuālas iekšpolitiskas problēmas par zemes īpašumu, mazākumtautību jautājumu, kā arī Krievijas turpmākā dalība Pirmajā pasaules karā noveda pie politiskās situācijas saasināšanās, kas tikai stiprināja galēji kreisās partijas. Visaktīvākie bija boļševiki kas par savu mērķi bija izvirzījuši sociālistiskās revolūcijas īstenošanu valstī. 1917. gada vasaras beigās viņi aktīvi sāka plānot valsts apvērsumu, kas sakristu ar viņu kontrolētā 2. Viskrievijas Padomju kongresa atklāšanu.
Boļševiku pretinieki ātri tika apspiesti, dažas opozīcijas partijas aizliegtas. Par spīti nākšanai pie varas un opozīcijas iebiedēšanai, 24. novembrī notikušajās Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās boļševiki ieguva tikai apmēram 25% balsu.
Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ boļševiku ar Ļeņinu priekšgalā nākšana pie varas jau 1918. gada otrajā pusē izraisīja Pilsoņu karu, kurš turpinājās līdz 1920. gadam. Pēc uzvaras Pilsoņu karā, komunisti 1922. gada 22. decembrī izveidoja Padomju Savienību, kura pastāvēja līdz 1991. gada decembrim.
