Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Komunisms - Vikipēdija

Komunisms

Vikipēdijas raksts

Komunistu gājiens Francijā 2007. gada 1. maijā.
Komunistu gājiens Francijā 2007. gada 1. maijā.

Komunismsmarksismā nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, ekonomika tiks plānota, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”. Ar šo vārdu apzīmē arī citus sabiedriskās iekārtas bez privātīpašuma redzējumus, kā arī ideoloģiju un kustību, kas tiecas šādu sabiedrību uzbūvēt. Politiskā nozīmē komunisms cenšas rast iespēju ar proletāriskas revolūcijas palīdzību gāzt kapitālismu.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Agrīnais komunisms

Privātā īpašuma noliegšanas idejas atrodamas jau Bībelē, piemēram - aprakstot apustuļu vadītās kristiešu kopienas dzīvi.

16. gadsimts komunisma vēsturē iezimējās ar kristīga komunisma vīzijas, kādas ir — Tomasa Mora "Utopija" un Tomazo Kampanellas "Saules pilsēta".

18.—19. gs. mijā "Utopiskais sociālisms" (Roberts Ovens) aktīvi uzsāka komunistisko kopienu radīšanu uz laicīgā pamata.

Terminu "komunisms" 1840. g. ieviesa Gudvins Barmbijs.

[izmainīt šo sadaļu] Klasiskais marksisms

Līdz šim laikam visietekmīgāko komunisma strāvojumu radīja Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss, kuru zīmīgākie darbi šai ziņā ir "Komunistiskās partijas manifests" (1848) un "Kapitāls" (3 sējumi — 1867., 1885., 1894.).

Uz marksisma teoriju balstījās Ļeņina vadītā Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas pēc Oktobra revolūcijas (1917) pārdēvējās par Komunistisko partiju.

[izmainīt šo sadaļu] Anarhokomunisms

Kreisajam anarhismam mērķis arī ir bezšķiru sabiedrība, tomēr tas skeptiskāk attiecas pret valstiskumu, kuru tradicionālais marksisms uzskata par nepieciešamu vēl ilgāku laiku pēc sabiedrības pārejas no kapitālisma uz sociālismu. Redzamākie teorētiķi - Pjotrs Kropotkins.

[izmainīt šo sadaļu] 20. gs. komunisma teorētiskie un praktiskie virzieni

  • Revizionisms (Eduards Bernšteins, Kārlis Kautskis)
  • Austromarksisms
  • Ļeninisms
    • Spartaka grupa
    • Staļinisms
    • Trockisms
    • Maoisms un citi antirevizionisma strāvojumi (hodžaisms, čučhe)
    • Vēlīnais padomju bloka marksisms (oficiālais; Lukāčs, Iļjenkovs, Džilass)
  • Titoisms
  • Neomarksisms
  • Eirokomunisms

[izmainīt šo sadaļu] Saites

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com