Astana

Vikipēdijas raksts

Astana (Астана)

Valsts

Kazahstāna

Apgabals

Astanas pilsēta

Mērs

Askars Mamins

Platība

710,2 km²

Iedzīvotāji

- Kopā (2007)

597 500

Iedz. blīvums (iedz./km²)

841

Dibināta

1830

Laika zona

BTT+6

Koordinātes

51°10′0″N 71°26′0″E

Tālsarunu kods

7 7172

Pasta indekss

010000 - 010015

Mājaslapa

http://www.astana.kz

Astana (kazahu: Астана - "galvaspilsēta"; kādreiz saukta Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati ar 597 500 iedzīvotājiem (2007. gada 1. novembrī)^[1]. Tā atrodas Kazahstānas ziemeļu-centrālajā daļā, Akmolas apgabala vidū, bet ir politiski un administratīvi neatkarīga no apgabala, kam ir sava galvaspilsēta (Kokšetau).

1997. gada 10. decembrī Kazahstānas galvaspilsētu pārcēla no Almati uz Astanu.

Šībrīža Astanas mērs ir Askars Mamins, agrākais satiksmes ministrs. Amatā ir kopš 2006. gada 25. septembra.^[2]

Satura rādītājs

1 Nosaukums
2 Vēsture
- 2.1 Priekšvēsture
- 2.2 Kazahstānas jaunā galvaspilsēta
3 Demogrāfija
4 Ģeogrāfija
- 4.1 Klimats
5 Ekonomika
6 Cilvēki un kultūra
7 Sports
8 Transports
9 Sadraudzības pilsētas
10 Atsauces
11 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums

Vārds Astana kazahu valodā nozīmē galvaspilsēta, tika izvēlēts ar nodomu, jo ir viegli izrunājams vairumā valodu^{[nepieciešama atsauce]}.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Priekšvēsture

1824. gadā Sibīrijas kazaku vienība no Omskas uzbūvēja lielu cietoksni pie Išimas upes, kurš vēlāk ieguva Akmoļinskas nosaukumu. 20. gadsimta sākumā pilsēta kļuva par svarīgu dzelzceļa pieturu, iztaisot ekonomikas bumu, kas ilga līdz Krievijas pilsoņu karam.

Staļina represiju laikā Kazahstānas stepēs nodibināja daudzas GULAGa ieslodzījuma un nometinājuma vietas. Astanas apkārtnē tādas bija vienpadsmit. Ārpus Astanas atradās ALŽIR nometnes (krievu saīsinājums no Akmoļinskas nometne Dzimtenes nodevēju sievām; АЛЖИР - Акмолинский лагерь для жён изменников Родины).^[3]

1961. gadā to pārsauca par Ceļinogradu un padarīja par Padomju neskarto zemju galvaspilsētu. 1950-os gados pilsēta bija Hruščova plāna sastāvdaļa, kas paredzēja padarīt Kazahstānu par otru (aiz Ukrainas) graudaugu audzēšanas centru Padomju Savienībai. Tas izraisīja lielu imigrācijas vilni no Krievijas, kas radīja etnisko saspīlējumu. Josifs Staļins 2. pasaules kara sākumā uz šejieni pēc Nacistiskās Vācijas uzbrukuma pārvietoja daļu no Krievijas vāciešiem.

Pēc Kazahstānas neatkarības iegūšanas 1991. gadā pilsēta un reģions ieguva nosaukumu Akmola. To bieži tulko burtiski kā "Baltais kapakmens", bet patiesībā tas nozīmē "svētā vieta".

[izmainīt šo sadaļu] Kazahstānas jaunā galvaspilsēta

Jaunās Astanas simbols - Bajterek tornis.

1994. gadā pilsēta tika izvēlēta par nesen neatkarību ieguvušās valsts nākotnes galvaspilsētu un atkal pārsaukta par Astanu pēc oficiālā statusa pārņemšanas no Almati 1997. gadā. Par spīti izolētajai atrašanās vietai kazahu stepes vidū un aukstajām ziemām, pilsēta ir daudz sasniedzamāka pārējai Kazahstānai, salīdzinot ar Almati, kas atrodas pie dienvidaustrumu robežas ar Kirgizstānu.

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

2007. gadā Astanas iedzīvotāju skaits bija vairāk kā dubultojies kopš pārvietošanas līdz 600 000 un līdz 2030. gadam ir plānots sasniegt miljonu. Galvenokārt pienesumu sniedz migrējošie strādnieki no Kazahstānas un kaimiņu zemēm - Uzbekistānas un Kirgizstānas. Tas ir mainījis pilsētas nacionālo sastāvu, piesaistot agrāk vairāk slāviskajai pilsētai etniskos kazahus. Kazahu īpatsvars ir pieaudzis no 17 procentiem 1989. gadā līdz 60 procentiem tagad.^[4]

1999. gadā Astanā bija 281 000 iedzīvotāji. Etniskais sastāvs bija aptuveni 60% kazahi ap 30% krievi, ukraiņi un vācieši.^[5]

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Astana no kosmosa

Pilsēta atrodas centrālajā Kazahstānā uz Išimas upes ļoti līdzenā pustuksnešainā stepē, kas pārklāj lielāko daļu valsts teritorijas. Astanas augstums ir 347 metri virs jūras līmeņa. Vecākie pilsētas rajoni atrodas upes ziemeļos, jaunākie uz dienvidiem no tās.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Klimata ziņā Astana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē (pēc Ulanbatoras Mongolijā) un temperatūras no -35 līdz -40 °C vēlā rudenī nav retums. Katru gadu sešus mēnešus pilsētā ir sals. Kopumā valda kontinentālais klimats ar īpaši aukstām ziemām un vidēji karstām un sausām vasarām.

Vidējā gada temperatūra Astanā ir 1 grāds Celsija. Aukstākais mēnesis ir Janvāris ar aptuveni -16 °C. Jūlijs ir karstākais ar vidējo temperatūru 20 °C.

Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā vidēji
Vidējā augstākā temperatūra °C	-12	-11	-4	9	19	25	27	24	18	8	-2	-9	7
Vidējā zemākā temperatūra °C	-21	-21	-15	-2	5	11	13	11	5	-1	-11	-18	-3
Nokrišņu daudzums mm	22	14	19	21	31	40	50	37	26	27	20	22	32.7

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Galvenās aktivitātes galvaspilsētā ir politika un valsts pārvalde, kas veido speciālo ekonomisko zonu. Kopš galvaspilsētas pārvietošanas Astana ir kļuvusi par vienu no lielākajiem būvlaukumiem pasaulē, jo naftas nauda ir izdota par valdības ēkām, masīvu prezidenta rezidenci, mošeju, parkiem un pieminekļiem. Projekts paredz padarīt Astanu par visas Centrālāzijas centru.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki un kultūra

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētplānošana

Astanu var sadalīt pāris atšķirīgās daļās. Uz ziemeļiem no dzelzceļa līnijas, kas šķērso Astanu rietumu-austrumu virzienā, atrodas industriālie un nabadzīgākie dzīvojamie rajoni. Starp dzelzceļa līniju un Išimas upi ir pilsētas centrs, kur šobrīd notiek aktīva pilsētbūvniecība. Uz rietumiem un austrumiem ir nedaudz augstāki dzīvojamie rajoni ar parkiem. Uz dienvidiem no Išimas ir jaunie valdības rajoni. Šeit notiek aktīva būvniecība, piemēram, diplomātiskais rajons un jaunās valdības būves. Šos rajonus plānots pabeigt līdz 2030. gadam. Astanas galvenais plānotājs Vladimirs Laptevs vēlas uzbūvēt Berlīni Eirāzijas stilā. Viņš ir uzsvēris, ka tīri administratīva galvaspilsēta kā Kanbera nav viņa plānos.

[izmainīt šo sadaļu] Arhitektūra

Sakaru ministrija Astanā

Jauno ēku arhitektoniskā kvalitāte pēc vairuma kritiķu skatījuma ir salīdzinoši augsta.

2006. gada decembrī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs atklāja plānus būvēt Khan Shatyry, "milzīgu caurspīdīgu telti" virs pilsētas teritorijas. Telts būs 150 metrus augsta un to veidos britu arhitekts Normans Fosters.^[6] Tās būve varētu aizņemt aptuveni gadu.^[7]

[izmainīt šo sadaļu] Apskates objekti

Šobrī aktīvi notiek daudzu objektu būvniecība - vēstniecību būves, Išimas krastu apbūve, transporta un sakaru infrastruktūra. Centrā galvenā aktivitāte notiek ap Republikas avēniju. Pie tās ir daudz veikalu, kafejnīcu, restorānu, klubu un arī kāds kazino.

Apmeklēšanas vērti ir:

Modernais valdības kvartāls
Išimas krasti
Okeānijs
Astanas centrālā nacionālā mošeja
Islama centrs
Romas katoļu katedrāle
Tirgus ēkas
Bajterek tornis

[izmainīt šo sadaļu] Sports

Astana ir mājvieta futbola klubam FC Astana, kas pēdējos gados ir uzvarējis nacionālajā čempionātā. Tāpat pilsētā ir vietējā līmenī veiksmīgi basketbola un hokeja klubi. Team Astana ir augstākā līmeņa profesionāla riteņbraukšanas komanda, kas piedalās UCI ProTour. Viņi piedalījās Tour de France, nesot nacionālās krāsas, bet izstājās no sacensībām pēc Aleksandra Vinokurova dopinga skandāla. Barys Astana spēlēs Kontinentālajā hokeja līgā.

Klubs	Sports	Dibināts	Līga	Arēna
FC Astana	Futbols	1964	Kazahstānas superlīga	Kazhimukana Munaitpasova stadions
Team Astana	Riteņbraukšana	2006	UCI ProTour
Astana-Tigers	Basketbols	–	Kazahu basketbola līga	-
Barys Astana	Hokejs	1999	Kazahu hokeja līga, Kontinentālā hokeja līga