Arhimēds
Vikipēdijas raksts
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Arhimēds (grieķu: Άρχιμήδης 287. gadā p.m.ē. – 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis un inženieris. Viņs ir veicis svarīgus atklājumus matemātikā un ģeometrijā, izgudroja mehānismus.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
Arhimēds dzimis un gandrīz visu mūžu nodzīvojis Grieķijas pilsētā Sirakūzās Sicīlijā. Viņa tēvs Feidijs bija pilsētas valdnieka Hierona galma astronoms. Arhimeds mācījās Aleksandrijā, kur Ēģiptes valdnieki bija sapulcinājuši labākos grieķu zinātniekus un domātājus, kā arī izveidojuši pasaulē lielāko bibliotēku. Pēc mācībām Aleksandrijā Arhimeds atgriezās Sirakūzās un mantoja tēva amatu. Aizstāvot pilsētu pret romiešiem Otrā pūniešu kara laikā, Arhimeds uzbūvēja vairākas kaujas mašīnas, ar kurām kartāgieši spēja atvairīt spēka ziņā pārākos romiešu uzbrukumus. Viena no tādām ierīcēm bija spoguļu sistēma, ar kuras palīdzību pūnieši nodedzināja romiešu floti. Pilsētas ieņemšanas kaujā Arhimeds gāja bojā; viņu esot nogalinājis kāds romiešu karavīrs.
[izmainīt šo sadaļu] Atklājumi
[izmainīt šo sadaļu] Astronomija
Interesants ir Cicerona, senatnes dižā oratora, atzinums sakarā ar "Arhimēda sfēru" — modeli, kurā attēlota debess spīdekļu kustība ap Zemi: "Šim sicīlietim piemita ģenialitāte, kādu, šķita, cilvēks nav spējīgs sasniegt."
[izmainīt šo sadaļu] Matemātika
Arhimēda galvenie darbi bija veltīti praktiskajai matemātikai (ģeometrijai), fizikai, hidrostatikai un mehānikai. Sacerējumā "Kvadratūras parabolas" Arhimeds pamatoja paraboliska segmenta laukuma aprēķināšanas metodi, to viņš veica divtūkstoš gadu pirms integrālu atklāšanas. Darbā "Par riņķa līnijas aprēķināšanu" Arhimeds pirmo reizi aprēķināja skaitli π — riņķa līnijas garuma attiecību pret diametru — un pierādīja, ka tas ir viens un tas pats jebkurai riņķa līnijai.
[izmainīt šo sadaļu] Fizika
Viņš atklāja likumu, kurš noteic, ka uz šķidruma iegremdētu ķermeni iedarbojas augšupējs spēks, kurš ir vienāds ar šā ķermeņa izspiestā šķidruma svaru.
Leģenda stāsta, ka reiz Hierons, Sirakūzu valdnieks, licis Arhimēdam pārbaudīt, vai zelta kroņa svars atbilst tam atvēlētā zelta svaram. Arhimeds izgatavojis divus stieņus, vienu no zelta, otru no sudraba, un katra svars bijis vienāds ar kroņa svaru. Viņš stieņus pēc kārtas iegremdējis traukā ar ūdeni un atzīmējis, par cik paceļas ūdens līmenis. Iegremdējot ūdenī kroni, Arhimeds konstatējis, ka tā tilpums pārsniedz stieņa tilpumu. Tā tika pierādīts meistara negodīgums.
[izmainīt šo sadaļu] Izgudrojumi
Arhimeds kļuva slavens ne tikai kā teorētiķis, bet arī kā praktiķis, kurš izgudrojis daudzus noderīgus mehānismus. Viens no tādiem ir Arhimēda skrūve - ūdens ceļamā ierīce, kura sastāvēja no galos vaļēja cilindra un koka ass ar tai piestiprinātām spirālribām. Arhimēda dzīves laikā to izmantoja Nīlas deltā. Vēlāk šie mehānismi tika plaši lietoti dažādās pasaules valstīs. Arhimēda skrūves pilnveidots variants 20. gs. sākumā atradās klosterī Valaamas salā Krievijas ziemeļos. Mūsdienās Arhimēda skrūves princips tiek izmantots, piemēram, gaļas maļamā mašīnā.
Romieši, iekarojuši Sirakūzās, tā arī neieguva savā īpašumā Arhimēda darbus. Arī Plūtarhs, kurš viens no pirmajiem aprakstīja Arhimēda dzīvi, ar nožēlu konstatēja, ka zinātnieks nav atstājis pēctečiem nevienu savu sacerējumu. Tikai pēc daudziem gadsimtiem tos atklāja Eiropas zinātnieki.
