2001: Kosmosa odiseja (filma)
Vikipēdijas raksts
| 2001: Kosmosa odiseja | |
|---|---|
 |
|
| Nosaukums oriģinālvalodā | 2001: A Space Odyssey |
| Režisors | Stenlijs Kubriks |
| Producents | Stenlijs Kubriks |
| Scenārija autors | Artūrs Č. Klārks, Stenlijs Kubriks |
| Galvenajās lomās | Kīrs Dallijs, Garijs Lokvuds, Viljams Silvestrs, Duglass Reins (ierunājis HAL) |
| Mūzika | Rihards Štrauss u.c. |
| Operators | Džefrijs Ansvorts |
| Ilgums | 148 min (DVD, Kubrika versija), 156 min (kinoteātru versija) |
| Valsts | Lielbritānija, ASV |
| Valoda | angļu |
| Budžets | $10 500 000 |
| IMDb profils | |
"2001: Kosmosa odiseja" (2001: A Space Odyssey, 1968) ir nozīmīga XX gadsimta zinātniskās fantastikas filma. Tās režisors ir Stenlijs Kubriks, un pati filma ir kļuvusi par kulta filmu. Filma balstīta uz atsevišķu Artūra Klārka īso stāstu motīviem. Kubriks un Klārks sadarbojās kinoscenārija rakstīšanā, un filmēšanas laikā Klārks uzrakstīja arī romānu ar šādu pašu nosaukumu. Filma no grāmatas tomēr ievērojami atšķiras.
"2001: Kosmosa odiseja" tiek uzskatīta par lēnu un meditatīvu filmu. Liela nozīme filmā ir mūzikai, pie tam Kubriks inovatīvi izmanto klasisko mūziku. Ar filmu īpaši asociē Riharda Štrausa simfonisko poēmu Also Sprach Zarathustra ("Tā runāja Zaratustra"), kuras mūzika filmā izmantota vairākkārt.
Neparasta filmas iezīme ir dialoga trūkums - lielāko daļu filmas personāži nesarunājas.
"2001: Kosmosa odiseja" ieguva Akadēmijas balvu (Oskaru) par labākajiem vizuālajiem efektiem. Tā bija nominēta arī kategorijās "Labākā mākslas režija", "Labākais režisors" (Kubriks) un "Labākais oriģinālais kinoscenārijs" (Kubriks, Klārks). Filma tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām kino vēsturē.
[izmainīt šo sadaļu] Īss satura izklāsts
- Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!
Filmu nosacīti var iedalīt četrās daļās.
Pirmās daļas darbības laiks ir aizvēsture. Tiek rādīti cilvēka senči, pie kuriem kādu dienu parādās milzīgs, melns monolīts, mīklainā veidā kāpinot viņu inteliģenci.
Otrā daļa norisinās pēc četriem miljoniem gadu. Uz Mēness tiek izrakts līdzīgs monolīts (tas tiek nodēvēts par TMA-1 - Tiho Magnētisko Anomāliju 1), kas rada lielu apjukumu un neizpratni cilvēkos, kuri tobrīd jau regulāri pārvietojas pa Saules sistēmu.
Trešajā daļā - pēc 18 mēnešiem - amerikāņu kosmosa kuģis Discovery 1 dodas uz Jupiteru (pirmo reizi vēsturē ar apkalpi).
Ceturtajā daļā viens no kosmonautiem sasniedz Jupiteru un dodas prātam neaptveramā ceļojumā citā laikā un dimensijā.
Ar "2001: Kosmosa odiseja" bieži saista mākslīgā intelekta paraugu datoru HAL, kurš kontrolē visus procesus uz kosmosa kuģa.
