Mēness

Vikipēdijas raksts

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Zemei tuvākais debess ķermenis ir Mēness, tas ir tikai 4 reizes mazāks par zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, salīdzinājumā ar sauli, tas pats gaismu neizstaro. Izrādās, ka Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Nīls Ārmstrongs un Bazs Aldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (27 dienās , 7 stundās un 43 minūtēs).

Satura rādītājs 1 Fizikālie parametri 2 Mēness klimats un uzbūve 3 Mēness kustība un fāzes 4 Mēness fāzes 5 Paisums un bēgums 6 Aptumsums 7 Mēness rašanās teorija 8 Mēness izpēte 9 Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Fizikālie parametri

Ķermenis	Diametrs,km	Masa,kg x 1024	Vidējais blīvums,kg/m3	Raksturīgā temperatūra,0C
Mēness	3475	7,3753	3340	-170 līdz +130
Merkurs	4879	0,33	5440	-180 līdz +430
Venēra	12104	4,869	5240	+470
Zeme	12756	5,974	5515	+15
Marss	6794	0,642	3940	-60

Masa(kg)	7.349*1022
Masa(attiecībā pret Zemi)	1.2298*10-02
Ekvatoriālais rādiuss(km)	1,737.4
Vidējais blīvums(gm/cm3)	3.34
Vidējais attālums no Zemes(km)	384,400
Rotācijas periods(dienas)	27.32166
Orbitālais periods(dienas)	27.32166
Vidējais orbitālais ātrums(km/sec)	1.03
Ass slīpums(grādos)	0.0549
Ekvatoriālās virsmas gravitāte(m/s2)	1.62
Vidējā virsmas temperatūra dienā	107°C
Vidējā virsmas temperatūra naktī
Maksimālā virsmas temperatūra	123°C
Minimālā virsmas temperatūra

[izmainīt šo sadaļu] Mēness klimats un uzbūve

Uz Mēness nav ūdens tvaika, gaisa, vēja, nokrišņu, bet vēl Mēnesim nav atmosfēras,jo tā gravitācijas spēks ir pārāk mazs,lai noturētu gāzes molekulas. Tā kā uz Mēness nav atmosfēras, tādā gadījumā cilvēkiem tā ir pavisam nepiemērota vide dzīvošanai. Uz Mēness dzīve bez skafandriem nav iedomājama, jo cilvēka organisms nav piemērots dzīvošanai bez atmosfēras,spiediena un tik lielām temperatūras izmaiņām. Pārvietošanās uz Mēness arī ir pavisam savādāka, nekā uz Zemes. Mēness cilvēka ķermeni pievelk ar 6 reizes mazāku gravitācijas spēku, nekā uz Zemes, tāpēc tur visi cilvēki ir vieglāki, arī kosmonauti, kas neskatoties uz to nēsā aptuveni 115 kg smagus skafandrus. Neskatoties uz atmosfēras trūkumu, Mēness nav pasargāts no spēcīgās Saules staru iedarbības un no kosmosā klīstošiem lieliem un maziem meteorīdiem. Mēness virsmu klāj dažus centimetrus biezs tumšu putekļu slānis. Tas nosaka gan Mēness krāsu, gan Albero. Mēness virsmas īstā krāsa ir brūnpelēka, tā atstaro tikai 7% saules un tā ir ļoti tumša. Tomēr raugoties uz Mēnesi naktīs, tas liekas spožs un sudrabains. Grunts paraugi, kas tika atvesti no Mēness uz Zemi, pierādīja to, ka Mēness sastāv no tiem pašiem ķīmiskajiem elementiem no kā Zeme. Mēness griežas diezgan lēni, jo diena uz Mēness ilgst divas nedēļas, bet nakts otras divas nedēļas. Neskatoties uz to, ka Mēness pagriež pret Sauli te vienu te otru pusi, šajā laikā Mēness virsma pagūst gan sakarst, gan atdzist. Dienā uz Mēness ir ļoti karsts, bet naktī gluži pretēji - ļoti auksts. Temperatūra uz ekvatora svārstās vidēji no +130°C dienā līdz -170°C naktī. Mēness virsmai ir slikta siltumvadītspēja, tāpēc tā virsmas slānī Saules siltums neuzglabājas. Dažu centimetru dziļumā temperatūras svārstības nav tik lielas kā virspusē, arī tāpēc, ka Mēness iežu ārējais slānis, ko sauc par regolītu, ir porains un tāpēc darbojas kā labs siltumizolators. Viena metra dziļumā temperatūra uz Mēness ir nemainīga, aptuveni -50°C. Izņēmumi ir tikai daži ieži, kuru lielās īpatnējās siltumietilpības dēļ siltums saglabājas ilgāk. Viskarstākais ir Mēness ekvatoriālais rajons.

[izmainīt šo sadaļu] Mēness kustība un fāzes

Mēness, tāpat kā Saule pārvietojas pa zodiaka zvaigznājiem no labās uz kreiso pusi(no rietumiem uz austrumiem), tikai ātrāk. Gravitācijas spēku iedarbībā tas riņķo Zemei apkārt un pilnu apriņķojumu veic 27,3 dienās (27dienas un 8 stundas). Mēness, riņķodams ap Zemi, kopā ar to pārvietojas ap Sauli un gada laikā veic vienu pilnu apriņķojumu. Mēness orbīta, tāpat kā citiem Saules sistēmas ķermeņiem, ir līdzīga nedaudz saspiestam riņķim-elipsei, tāpēc attālums līdz Mēnesim mēdz būt mainīgs. Tas griežas pa savu asi un pilnu riņķojumu izdara 27,3 dienās, tāpēc pret Zemi pavērsta viena un tā pati Mēness puse, otra nav redzama, jo Saule apgaismo tikai vienu Mēness pusi, bet otra paliek ēnā. Mēness redzamais izskats ir atkarīgs no tā, no kuras puses spīd Saule, kad mēs uz to skatamies. Mēness ir otrs spožākais spīdeklis pie debess pēc Saules, tikai atšķirība ir tāda, ka tas pats gaismu neizstaro. Tas ir redzams, jo to apspīd Saule. Nakts debesīs būtu vajadzīgi apmēram 500 000 pilnmēnešu, lai to gaisma līdzinātos Saules gaismai. No Mēness nākošā gaisma vislabāk ir saskatāma kaut kur ārpus pilsētas, jo pilsētās ir pārāk spēcīgs apgaismojums. Mēness fāzes ir: jaunmēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness un pēdējais ceturksnis. Tā fāzes mainās, jo Saule apspīd tikai vienu tā pusi un Mēnesim riņķojot ap Zemi, tā redzamā un neredzamā puse redzama dažādās proporcijās.

[izmainīt šo sadaļu] Mēness fāzes

Vecs mēness

Mēness fāzes un to apraksts:

Fāze	Raksturojums	Mēness vecums,d
Jaunmēness	Mēness fāze,kurā Mēness atrodas starp Sauli un Zemi.Tād pret zemi vērsta Mēness neapgaismotā puse un Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.	7,4
Pirmais ceturksnis	Mēness fāze,kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz labo pusi(uz Saules pusi).Nākamās dienās Mēness fāze turpina augt.	14,8
Augošs Mēness	No jaunmēness līdz pilnmēness fāzei Mēnesi sauc par augošu.
Pilnmēness	Mēness fāze,kurā Mēness atrodas aiz Zemes un Saule pilnībā apgaismo visu Mēness redzamo daļu.	22,2
Pēdējais ceturksnis	Mēness fāze,kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz kreiso pusi.Pēc šīs fāzes atkal iestājas jaunmēness.	29,5
Dilsotšs Mēness	No pilnmēness fāzes līdz jaunmēness fāzei Mēnesi sauc par dilstošu.

[izmainīt šo sadaļu] Paisums un bēgums

Mēness pievilkšanās spēks izraisa Zemes okeānsos bēgumus un paisumus.Zemes ūdens apvelks izstiepjas Mēness virzienā.Uz līnijas, kas iet caur Zemes centru un Mēnesi, ir paisums-okeānos un jūraās ceļas ūdens līmeneis.Perpendikulāri šim virzienam ūdens līmenis pazeminās,jo no turienes Mēness pievilkšanās spēks aizvelk ūdeni prom.Dažās vietās uz Zemes ūdens līmenis paceļas līdz pat 18m.Tad paisuma vilnis iet atpakaļ un nāk bēgums.Paisumu un bēgumu parādības ietekmē kontinentu izraisītā berze,sarežģītā krastu līnija,okeānu dibenu profils.Iekšējās jūras-Baltijas jūrā,paisums ir tik niecīgs,ka to nemaz neievēro.Ir ostas,kurās kuģu ieiešana un iziešana stingri pakļaujas paisumam un bēgumam. Zeme rotējot ap savu asi,tiecas pagriezt sev līdz arī paisuma vilni.Zeme ap savu asi rotē ātrāk, nekā Mēness ap Zemi. Rodas paisuma berze,kas bremzē Zemes dienakts rotācijau un pagarina Zemes dienaktsi.Zemes dienakts pagarināšana notiek ļoti lēni,simts gados dienakts kļūst garāka tikai par 0,001 sekundi. Paismuma spēki izraisa arī pārmaiņas Mēness cietajos iežos.Paisuma viļņi spēj saārdīt gabalos par asteroīdus un planētu pavadoņus.Tā var notikt tikai ar nelielas masas debess ķermeņiem,kam iekšējie gravitāciajs spēki ir pārāk mazi.

[izmainīt šo sadaļu] Aptumsums

Mēness aptumsums ir samērā reta,neparasta parādība,kas visos laikos piesaistījusi pastiprinātu uzmanību.Mēness aptumsums notiek tikai tad, kad visi trīs debess ķermeņi-Zeme,Mēness,Saule atrodas tieši vai gandrīz uz vienas līnijas.Saules aptumsums notiek tad,kad Mēness atrodas starp Zemi un Sauli un aizsedz Saules disku,tas nozīmē, ka Saules aptumsums iespējams tikai jaunmēness fāzēs.Aptumsumi nenotiek katrā jaunā Mēnesī,jo Mēness orbīta attiecībā pret Zemi ir slīpa. Saules aptumsums var būt pilns,gredzenveida vai daļējs.Pilnais Saules aptumsums vienlaikus redzams tur,kur Mēness ēna skar Zemes virsmu,izveidojot lielu,ovālu plankumu.Zemei griežoties,Mēness ēnas plankums pārvietojas pa Zemes virsmu,izveidojot garu joslu.Ārpus pilnā aptumsuma joslas tur,kur uz Zemi krīt Mēness pusēna,novērojams tikai daļējs Saules aptumsums. Daļējā aptumsuma josla ir ir platāka par pilno joslu, bet tomēr Saules aptumsums novērojams tikai noteiktā Zemes apgabalā. Moteiktā pilnā Saules aptumsuma gaita ir šada:Mēness,kas nav saskatāms lēni virzās virsū Saulei no labās uz kreiso pusi,kamēr pieskaras Saules diskam,sākas daļējais aptumsums.Tad uz spožā Saules diska parādās tumšs rombs,tas aug aizvien lielāks,tomēr Saules gaismas pavājināšanās kļūst jūtama tika tad,kad Saule izskatās kā šaurs sirpis,tad seko pilnais Saules aptumsums,kura laikā kļūst tumšs un ir redzamas spožākās zvaigznes un palnētas.Pamale kļūst sārta,bet ārpus Mēness ēnas joprojām spīd Saule.Saule nepazūd pilnībā.Apkārt melnajam Mēness diskam redzams rožains aplis,kas ir Saules atmosfēra.Pilnā Saules aptumsuma vidējais ilgums ir no 2-3 minūtes.Pilnajai fāzei beidzoties,sāk iemirdzēties pirmie Saules stari un atkal kļūst gaišs.Mēness tad pakāpeniski noiet no Saules diska,līdz beidzot pazūd arī pēdējais rombs,tad aptumsums ir beidzies.Ja Mēness atrodas apogeja tuvumā,tad tā leņķiskais diametrs ir nepietiekams,lai pilnībā sosegtu Saules disku,tāpēc ir novērojams gredzenveida Saules aptumsums.Šī aptumsuma gaita ir tāda pati kā pilnam Saules aptumsumam,vienīgi maksimālās fāzes laikā Saule redzama kā spožs gredzens.Reizēm mēdz gadīties,ka Mēness ēna atrodas Zemes tuvumā,bet tomēr neskar tās virsmu,tad uz Zemes vērojams daļējs Saules aptumsums,kam pilnās fāzes nav. Mēness aptumsums notiek tad,kad Zeme atrodas starp Sauli,Mēnesi un Mēness ieiet Zemes ēnā.Mēness aptumsums ir iespējams pilnmēness fāzē,taču aptumsums nenotiek katrā pilnā Mēnesī,izšķir pusēnas,daļēju un pilnu Mēness aptumsumu atkarībā no tā,kurai Zemes ēnas daļai Mēness iet cauri.Ja Mēness ieiet tikai Zemes pusēnā,tas notiek tikai pusēnas Mēness aptumsums,kura laikā Mēness spožums gandrīz nemaz nesamazinās.Ja Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā,tad redzams daļējs Mēness aptumsums,bet ja Mēness ieiet pilnībā Zemes ēnā,tad novērojams pilns mēness aptumsums.

Aptumsuma veidi:

Aptumsuma tips	Aptumsuma veids	Raksturojums	Saules vai Mēness izskats
	Daļējs	Mēness daļēji aizsedz Sauli	Saules diskā redzams melns lokveida rombs
Saules	Gredzenveida	Mēness aizsedz Sauli,taču tā ēnas konuss nesasniedzas līdz Zemes virsmai	Saule izskatās kā spožsgredzens
	Pilns	Mēness pilnīgi aizsedz Sauli	Melns aplis,ko apņem rozā vainags
	Pusēnas	Mēness atrodas Zemes pusēnā	Manāms neliels Mēness diska aptumsums
Mēness	Daļējs	Mēness daļēji atrodas Zemes ēnā	Mēness diksā redzams melns,lokveida rombs
	Pilns	Mēness pilnīgi atrodas Zemes ēnā	Mēness disks sarkans un košs

Aptumsumu kalendārs no 2004g.-2005g.

Datums	Aptumsumu tips	Redzamības apgabals	Redzmība Latvijā
19.04.2004	Daļējs Saules aptumsums	Atlantijas okeāna dienvidu daļa,Āfrikas dienvidu daļa	-
04.05.2004	Pilns Mēness aptumsums	Eiropa,Āfrika,Austrālija,Āzija	+
14.10.2004	Daļējs Saules aptumsums	Japāna,Āzijas ziemeļaustrumu daļa,Klusā okeāna ziemeļu daļa	-
28.10.2004	Pilns Mēness aptumsums	Ziemeļamerika,Dienvidamerika,Eiropa,Āfrika	+
08.04.2005	Gredzenveida-pilns Saules aptumsums	Klusā okeāna dienvidrietumu daļa,Panama, Kolumbija,Venecuēla	-
24.04.2005	Pusēnas Mēness aptumsums	Austrālija,Klusais okeāns	-
03.10.2005	Gredzenveida Saules aptumsums	Atlantijas okeāna ziemeļu daļa, Spānija,Āfrika,Indijas okeāns,Eiropa	+
17.10.2005	Daļējs Mēness aptumsums	Āzijas austrumu daļa,Austrālija, Klusais okeāns,Ziemeļamerikas rietumu daļa	-

[izmainīt šo sadaļu] Mēness rašanās teorija

Izpētot no Mēness vestos grunts paraugus,tika secināts,ka to vecums ir tāds pats,kā Zemei,tādēļ var secināt,ka Mēness radies aptuveni tad pat,kad Zeme.Par Mēness izcelšanos pastāv vairākas teorijas. Populārākā teorija ir tāda,ka pirms 4,5 milijardiem gadu atpakaļ Zeme sadūrās ar kādu lielu debess ķermeni, un tā rezultātā izveidojušies gabali savākušies uz orbītas ap Zemi.Pēc tam tie nepārtraukti sadūrušies,drupinšjušies un izveidojusies auksta masa,kura ar laiku sablīvējusies līdz beigās kļuvusi par Mēnesi.tagad Mēnesim ir garoza, bet nav šķidra kodolsa,magnētiskā lauka,savukārt tā ģeoloģiskā attīstība beigusies pirms vairākiem milijardiem gadu. Otrā teorija ir tāda,ka Zemei garām lidojis kāda debess ķermenis,kuru piesaistījusi Zemes gravitācija. Trešā teorija.Mēness ir veidojies vienlaicīgi ar Zemi,sablīvējoties putekļu un gāzu mākoņiem. Ceturtā teorija ir tāda,ka Mēness ir no zemeslodes atdalījies fragments.

[izmainīt šo sadaļu] Mēness izpēte

Mēness ir pats piemērotākais apskates objekts gan lielā,gan mazā teleskopsā.Mēness dažādās detaļas var pats saskatīt caur binoklis,bet tam ir vajadzīgs ilgs laiks.Pilnā Mēness fāzē tas ir spožāks,tāpēc uz to ir jāskatās caur speciālu,pelēku filtru. 1957.gada 4.oktobrī PSRS palaida kosmosā pirmo Zemes mākslīgo pavadonis-Sputņik1. Tas uz Zemi raidīja regulārus radiosignālus-pīkstienus.Pēc mēneša pirmajam pavadonim sekoja otrais-Sputņiks2.Ar Sputņiku2 orbitālē devās pirmā dzīvā būtne,suns-Laika.1958.gadā PSRS palaida kosmossā jau trešo pavadoni,kura masa jau sasniedza 1,3 tonnas.1958.gada 31.janvārī amerikāņu palaida savu pirmo pavadoni kosmosā,kura nosaukums bija Explorer 1,tā masa bija tikai 5 kilogrami, bet ar tā palīdzību tikai veikti nozīmīgi atklājumi.Panākumu iedvesmoti amerikāņi 1958.gadā mēģināja palaist pirmo zoni uz Mēness, bet panākumus pirmā guva PSRS.1959.gadā 2.janvārī palaida pirmo zondi-Luna1,kas Mēnesim palidoja garām 5000km attālumā.Tai sekoja Luna 2,kas 1959.gada septembrī beidzot sasniedza Mēness virsmu,precīzāk, ietriecās tajā.Ar šīs zondes palīdzību tikai noskaidrots,ka Mēnesim nav magnētiskā lauka un radiācijas joslu.Līdz pat 1959.gadam Mēness redzamo virsmu nebija iespējams aplūkot.1959.gada oktobrī ar starpplanētu satacijas Luna 3 palīdzību tika veikti pirmie Mēness neredzamās puses fotoattēli.No 1959.gada sākās aktīva Mēness izpēte un 17 gadu laikā uz Mēness tika palaisti apmēram 50 dažādu tipu starpplanētu staciju.kurām bija dažāda nozīmē,jo dažas no tām fotogrāfēja tā virsmu un veikt dažādus mērījumus uz tā,bet dažas mēģināja kļūt par tā pavadoņiem. 1966.gadā PSRS starpplanētu stacija Luna 9 pirmo reizi lēni nosēdās uz Mēness,taču tajā pašā gadā ASV sāka realizēt programmu Apollo,kuras galvenais mērķis bija nogādāt uz Mēness cilvēku.1968.gada oktobrī kosmosā devās pirmais pilotējamais kuģis-Apollo 7.Amerikāņi šim notikumama gatavojās ļoti ilgi un uzmanīgi, viņi iepriekš sūtīja 3 kosmosa kuģus,kuri nenolaidās uz tā. 1969.gada 21.jūlijā uz Mēness nolaidās ASV kosmosa kuģijs-Apollo 11.Amerikāņu astronauts Nils Ārmstrongs,kas bija pirmais cilvēks,kas spēris kāju uz Mēness.Viņa pievienojās arī E.Oldrins.Viņi kopā uzstādīja dažādas zinātniskas iekārtas,savāca Mēness iežiu paraugus,fotogrāfēja tā apkārtni un pārraidīja televīzijas reportāžu.Viņi uz Mēness apvadīja veselu dienakti un tad devās atpakaļ uz Zemes.Viņi veica nozīmīgu darbu gan zinātnei,gan tehnikai.Viņiem ar kosmosa kuģi bija jāveic sarežģīts ceļš,jo bija jāveic dažādi sarežģīti manervi un darba uz Mēness bija nepieciešani izturīgi skafandrai.Nākamajos gados vēl tika veiktas vēl 5 veiksmīgas ekspedījijas uz Mēness.līdz 1972.gadam uz Mēness bija pabijuši jau 12 cilvēksi.Kata lidojuma laikā espedīcijā piedalījās trīs cilvēki, bet drošības apsvērumu dēļ uz Mēness varēja izkāpt tikai divi no tiem,bet trešajam nācās palikt kosmosa kuģī Apollo,kas riņķoja apkārt Mēnesim.Pēdējo ekspedīciju uzturēšanās laiks ilga līdz pat trim diennaktīm,kuru laikā astronauti veica nozīmīgus,zinātniskus pētījumus. Vienīgā neveiksmīgā ekspedīcija uz Mēness bija,Apollo 13 avārīja.Tam ceļā uz Mēness sprāga skābeklisļa balons,kā rezultātā sabojājās orbitālā bloka elektropiegāde.Astronautiem nācās pāriet uz ekpedīcijas bloku, un viņi ar pūlēm atgriezās uz Zemes.Pēc 1976.gada izpēte uz Mēness ar kosmiskajiem aperātiem izsīka.Neraugoties uz to,ka Mēness ir sastingusi pasaule arī uz tā pa reizei notiek kādas izmaiņas,paretam kāds no novērotājiem ziņo,ka kādam no krāteriem mainījies krāsa vai spožums.

^{[1] [2] [3] [4]}

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces