Laiks
Vikipēdijas raksts
Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību. Laiks ir bijis gan reliģijas, gan filozofijas, gan zinātnes galvenais temats, bet pat visizcilākie dažādu nozaru zinātnieki vēl nav vienojušies par to, kāda tad īsti ir laika definīcija. Laiks pēc būtības ir ātrums, ar kādu notiek izmaiņas. Laiku uzskata par ceturto dimensiju (blakus trim telpas dimensijām), un parasti to iedala pagātnē, tagadnē un nākotnē. SI laika pamatvienība ir sekunde (s).
Pastāv arī ģeoloģiskais laiks (ģeoloģiskās ēras, kas tiek mērītas miljonos gadu), gramatiskie laiki utt. Par "laiku" sarunvalodā mēdz dēvēt arī laikapstākļus.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Laiks fizikā
Klasiskajā fizikā laiks ir mainīgs lielums, kas (blakus telpai) nepieciešams, lai precīzi nodefinētu priekšmeta vai kustības pozīciju. Šis pieņēmums ir saskaņā ar Kanta filozofiskajām idejām, kurās laiks un telpa tiek uzskatīti par nepieciešamiem jebkurai cilvēka pieredzes uztveršanai. Relativitātes teorijā laiks ir atkarīgs no novērotāja, un dažādiem novērotājiem notikumi "A" un "B" var norisināties vienlaicīgi, A pirms B vai B pirms A atkarībā no novērotāja. Tikai tad, ja divus notikumus saista cēloņsakarība, visi novērotāji vienu notikumu redz kā "cēloni" un otru kā "sekas". Arī procesa ilgums atkarīgs no novērotāja (skat. Dvīņu paradokss). Relativitātes teorijā laiks ir no telpas neatdalāma dimensija, tāpēc šīs teorijas ietvaros jāstrādā ar jēdzienu "laiktelpa".
[izmainīt šo sadaļu] Brīdis
Brīdis (dažreiz arī moments) ir ļoti īss laika sprīdis. Dažreiz to pat definē kā nulle sekundes garu, kaut gan labāk ir apgalvot, ka tā ir daļa no sekundes.
Brīdis ebreju kalendāra ir arī mērvienība. Viņi šo mērvienību sauc par regu.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Citāti
"Laiks ir tas, kas neļauj visam notikt vienlaicīgi. Telpa ir tā, kas neļauj visam notikt ar mani." (Džons Ārčibalds Vīlers)
