Dzelzava
Vikipēdijas raksts
Dzelzava ir apdzīvota vieta Madonas rajonā un Dzelzavas pagasta administratīvais centrs.
Dzelzavā vēl ir estrāde, veikali, pasta nodaļa, skola, bērnudārzs, internātskola, aptieka, ambulance, Dzelzavas pagasta pašvaldība un vairāki uzņēmumi. Netālu no ciemata atrodas Bakanu ezers (Bakans), kas ir iecienīta atpūtas vieta. Dzelzava nodrošināta ar regulāru autobusu un dzelzceļa satiksmi.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Senāki laiki
Senākos laikos Dzelzava piederējusi pie Cesvaines pilsnovada un Jersikas zemes. Iedzīvotāji pilskungam maksāja nodevas, ko sauca par pagastu. Vēlāk par pagastu sāka saukt noteiktu apvidu, kurā ietilpa viens vai vairāki ciemi. Iebrūkot vācu krustnešiem, Dzelzavas apkārtne nonāca Rīgas virsbīskapijas valstī. Vēlāk 14. gs. netālajā Cesvainē bīskapam tika uzcelta mūra pils.
[izmainīt šo sadaļu] 1559. - 1721.
Livonijas karā, 1559. gadā pie Cesvaines tika sakautas bīskapa un ordeņa karaspēka vienības. Pēc kara ordenis beidza pastāvēt. Kara rezultātā Dzelzava kopā ar pārējo Vidzemi un Latgali nonāca Polijas - Lietuvas (Žečpospolitas) pakļautībā.
Pēc Polijas - Zviedrijas kara 1629. gadā noslēgtā Altmarkas pamiera Vidzeme līdz Aiviekstei nonāca Zviedrijas varā. Pēc Ziemeļu kara 1721. (de facto 1710.) gadā Dzelzava kopā ar Vidzemi nonāk Krievijas impērijas valdījumā.
[izmainīt šo sadaļu] Jaunie laiki
18. gs. vidū Dzelzavā darbojās Kaļķu ceplis. 1767. gadā tiek uzbūvēta Dzelzavas muiža.
Lielāka saimnieciska attīstība tika veicināta ar šaursliežu Pļaviņu - Valkas šaursliežu dzelzceļa būvi, kas tika pabeigta 1903. gadā. (pārbūvēts par platsliežu dzelzceļu 1. pasaules kara laikā).
1905. gada revolūcijas laikā Dzelzavā darbojās sociāldemokrātiski pulciņi "Svece" un "Negaiss", kurus vadīja tautskolotājs Pēteris Doks (1869.-1921.). Revolūcijas laikā Dzelzavas apkārtnē darbojās arī mežabrāļi. Par pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Andreju Kažoku (1865.-1941. g.). 1905. gada novembrī notika A. Kažoka un R. Mālīša vadītais uzbrukums Dzelzavas muižai. Rezultātā daļēji izdega pils, ko atjaunoja, nedaudz pārbūvējot pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Nemieros un sadursmēs ar soda ekspedīciju bojā gājuši 8 dzelzavieši.
[izmainīt šo sadaļu] Jaunākie laiki
Pirmā pasaules kara laikā vairums pagasta spēcīgo vīriešu iestājās latviešu strēlnieku rindās. 1917.-1920. gadam ļoti bieži mainās Dzelzavas amatpersonas.
Pēc 1. pasaules kara un Brīvības cīņām Dzelzavā un tās apkārtnē izveidojas daudzas jaunsaimniecības un attīstās arī tirdzniecība. Vairāki veikali tiek atvērti Dzelzavas centrā. Pasta kantorī darbību uzsāk telefona centrāle. Darbojas ļoti dažādas saimnieciskas un kulturālas biedrības un partiju nodaļas. 1928. gadā sākas līdzekļu vākšana tautas nama būvniecībai, ko pabeidz celt 1935. gadā.
Līdz 1925. gadam Dzelzava ietilpa Cēsu apriņķī, bet no 1925. gada jaunizveidotajā Madonas aprņķī.
[izmainīt šo sadaļu] Okupācijas laiki
Deportācijās no Dzelzavas apkārtnes izvestas 2 ģimenes 1941. gadā un vairāk nekā 40 ģimeņu (vairāk kā 140 cilvēku) - 1949. gadā.
1949. gadā tika likvidēts Dzelzavas pagasts, kuru atjauno 1990. gadā.
Administratīvo pārkārtojumu laikā Dzelzavai vairākkārt mainījās piederība noteiktiem rajona centriem - 1947.-1949. g. Gulbenes, 1950.-1956. g. Cesvaines, visbeidzot 1956. gadā Dzelzava tiek pievienota Madonas rajonam, kurā ietilpst vēl mūsdienās.
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas
[izmainīt šo sadaļu] Attālumi līdz dažām Latvijas pilsētām |
