Artūrs Silgailis

Vikipēdijas raksts

Artūrs Mihails Silgailis (dzimis 1895. gada 13. novembrī, miris 1997. gada 15. augustā) - virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.

Apbalvots ar cariskās Krievijas, Latvijas un Trešā reiha militārajiem ordeņiem un goda zīmēm, t.sk. Triju Zvaigžņu ordenis, Aizsargu Nopelnu Krusts, Latvijas Atbrīvošanas Kara Piemiņas Zīme, Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa u.c.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Dzimis „Mežmuižā”, Penkules pagastā, Jelgavas apriņķī. Uzaudzis Rīgā. 2 gadus strādājis kā māceklis grāmatvedībā. Starpkaru periodā bijis virsnieks Latvijas armijā, strādājis kā pasniedzējs kara skolā. No 1942. līdz 1943. gadam nacistiskās Vācijas okupācijas režīma Zemes pašpārvaldes Iekšlietu ģenerāldirekcijas personāllietu departamenta direktors. 1945. gadā emigrējis uz Vāciju. 1953. gadā izceļojis uz Kanādu. Strādājis kā grāmatvedis un firmas vadītājs Halifaksā, Jaunskotijas (Nova Scotia) provincē. Miris 1997. gada 15. augustā Ošavā, Kanādā, 101 gadu vecumā.

Izglītība:

reālskola
Viļņas kara skola, kuru absolvējis 1915. gadā
Absolvējis Augstāko kara skolu (līdz 1935. gadam Augstākie militārie kursi).

[izmainīt šo sadaļu] Militārā karjera

1915. gadā Pirmajā pasaules karā piedalījies cīņās pret vācu armiju, vēlāk pārcelts uz Somiju. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā iestājies pretlielinieciskā somu pagrīdes organizācijā un cīnījies par Somijas neatkarību.
1918. gadā atgriezies Rīgā, iestājies landesvērā, vēlāk ieskaitīts firsta Līvena eskadronā, kura sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem. Pēc tam devies uz Krieviju, kur piedalījies pilsoņu karā ģenerāļa Judeniča baltajā armijā. 1919. gadā atgriezies Latvijā, ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā. Kā rotas komandieris piedalījās cīņās Latgales frontē. Par kaujas nopelniem paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē.

Starpkaru laikā laikā bijis dažādos operatīvos un štāba amatos Latvijas armijas Kurzemes un Vidzemes divīzijās, komandējis bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1939. gadā iecelts par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku un paaugstināts pulkveža dienesta pakāpē.

1940. gadā Pēc Latvijas armijas iekļaušanas PSRS bruņotos spēkos atvaļināts no dienesta. Bijis spiests slēpties (lai izbēgtu arestam par agrāko pret komunistisko darbību) un kā vācbaltietis izceļot uz Vāciju.

Vācijā bijis viens no SD paspārnē dibinātās Latviešu nacionālo karavīru savienības iniciatoriem. Mobilizēts vērmahtā sevišķu uzdevumu virsnieka statusā. Kā zonderfīrers (Sonderführer) piekomandēts vācu vienībai un iesūtīts Latvijā. Piedalījies cīņās Ļeņingradas frontē. 1942. gadā atbrīvots no dienesta armijā, atgriezies Latvijā strādāt okupācijas režīma pašpārvaldē.

1943. gadā kā pulkvedis iecelts par ieroču SS Latviešu leģiona 15. divīzijas štāba priekšnieku (kājnieku komandieri), paaugstināts par virspulkvedi (Standartenführer). Gadu vēlāk kādu laiku pildījis arī 19. divīzijas kājnieku komandiera pienākumus.
1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģen. Kureļa grupas likvidēšanā un tiesāšanā.
Pēc Trešā reiha kapitulācijas nonāca britu spēku gūstā, turēts karagūstekņu nometnēs Vācijā un Belģijā. 1946. gadā atgriezies pie ģimenes Vācijā.
No 1948. gada bijis Lielbritānijas Reinas armijas visu no baltiešiem komplektēto sardzes un transporta vienību sakaru virsnieks.

[izmainīt šo sadaļu] Sabiedriskā darbība

Kad lai veicinātu latviešu karavīru kaujas sparu, 1945. gada 20. februārī ar reihsfīrera H. Himlera rīkojumu Potsdamā tika sasaukta Latvijas Nacionālā padome. Tā ievēlēja Latvijas nacionālo komiteju, par komitejas locekli tika apstiprināts virspulkvedis Arturs Silgailis kā prezidenta vietnieks un militārās komisijas vadītājs.

Viens no Daugavas Vanagu organizācijas dibinātājiem, un līdz izceļošanai bijis Vācijas organizācijas centrālās valdes loceklis. Nodibinājis Daugavas Vanagu Halifaksas nodaļu un bijis tās priekšsēdis līdz aiziešanai pensijā.

Aktīvi darbojies Kanādas rezerves virsnieku apvienībā.

1967. gada 3. jūnijā uzņemts par studentu korporācijas Fraternitas Imantica goda filistru.

Dzīvojot Kanādā, publicējis presē daudzus rakstus par militāriem jautājumiem pirms un pēc 2. Pasaules kara. Sarakstījis plašu pētījumu "Latviešu leģions", kam 1986. gadā bija izdevums angļu valodā "Latvian Legion".