Web Analytics

We provide Linux to the World

ON AMAZON:



https://www.amazon.com/Voice-Desert-Valerio-Stefano-ebook/dp/B0CJLZ2QY5/



https://www.amazon.it/dp/B0CT9YL557

We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Indi (lenga) - Wikipèdia

Indi (lenga)

Un article de Wikipèdia, l'enciclopèdia liura.

Pels articles omonims, vejatz Indi. 

Se cèrts caractèrs d'aqueste article s’afichan mal (carrats vuèges, punts d’interrogacion…), consultatz la pagina d’ajuda Unicode.
Indi (lenga) (हिन्दी)
Parlat en :  Índia
Regions :  Asia del sud
Parlat per :  480 millions de personas
Classament :  3ena pus parlada
Tipologia :  SVO [1]
Familha lingüistica :   -  Lengas indoeuropèas

    -  Lengas indoiranianas
       -  lengas indicas
          -  Lengas indicas centralas
             -  Grop indostani
                -  Hindî

Estatut oficial
Lenga oficiala de :  Índia
Acadèmia :  
ISO 639-1  hi
ISO 639-2 (B)  hin
ISO 639-2 (T)  hin(en)
Mòstra:  
Vejatz tanben : Lenga indo-ariana – lenga, lista de lengas


L'indi (nom autoctòn: हिन्दी = hindī) es una lenga indoariana (entre las lengas indoeuropèas) parlada dins una zona plan vasta del nòrd d'Índia e que ten la foncion de lenga comuna e oficiala en Índia. Es gaireben la meteissa lenga de l'ordo: indi e ordo son doas lengas per elaboracion qu'apertenon al diasistèma comun nomenat indostani. L'indi s'escriu amb l'alfabet devanagari mentre que l'ordo utiliza l'alfabet arabi.

L'indi es la mai parlada de las lengas d'Índia : d'aprèp l'edicion de 1999 del World Almanach, mai de 360 milions de personas l'utilizarián coma primièra lenga.

Oficialament, deuriá servir de lingua franca en Índia, çò que, dins los faches, es pas lo cas perque solament 50% de la populacion declara l'utilizar.

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com