Volejbols

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir jāuzlabo, lai tas ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu.
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Volejbola spēles mirklis - trīs spēlētāju bloks

Volejbols ir sporta veids, kurš radies Amerikas Savienotajās Valstīs 1895. gadā. Volejbols (no angļu valodas - volleyball cēlies no volley — «cēliens», «gremde», un ball — «bumba») — sporta veids, komandu sporta spēle, kurā divas komandas sacenšas speciāli tam paredzētā laukumā, kurš laukuma vidū pārdalīts ar tīklu uz pusēm, cenšoties nogādāt bumbu pretinieka laukuma pusē un lai tā piezemētos tajā, kā arī cenšoties piespiest pretinieku kļūdīties. Spēlētāji nedrīkst pieskarties bumbai savā laukuma pusē, izveidot vairāk kā trīs saspēles.

Volejbola galvenā pārvalde ir FIVB (franču: Fédération Internationale de Volleyball), Starptautiskā volejbola federācija. Olimpisko spēļu programmā volejbols pirmo reizi tika iekļauts 1964. gadā, Tokijā.

Volejbols - kombinacionāls sporta veids, kur katram spēlētājam ir sava noteikta vieta laukumā. Svarīga nozīme ir spēlētājiem, kuri spēlē pie tīkla un bloķē pretinieku raidītās bumbas. Reakcija, koordinācija un fiziskais spēks ir vieni no svarīgākajiem elementiem priekš efektīga uzbrukuma. Iesācējiem volejbols ir ļoti labs brīvā laika pavadīšanas kavēklis.

Pastāv volejbola spēles dažādas variācijas, tās atšķiras no tradicionālā volejbola spēles - pludmales volejbols (no 1996. gada arī iekļauts olimpisko spēļu programmā), minivolejbols un pionierbols.

[izmainīt šo sadaļu] Pēc 2. pasaules kara

Pēc otrā pasaules kara (1939—1945) sāka atrisināties starptautiskās attiecības. No 1947. gada 18.—20. aprīlim Parīzē notika Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) dalībnieku pirmais kongress, kur bija pārstāvētas 14 valstis: ASV, Beļģija, Brazīlija, Čehoslovakija, Dienvidslāvija, Ēģipte, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Ungārija un Urugvaja, kuras arī kļuva par pirmajām oficiālajām FIVB loceklēm. FIVB izdeva oficiālos starptautiskos noteikumus un tās sastāvā bija izglītotu tiesnešu komisija, kā arā starptautiski atzīta spēles noteikumu komisija. Par pirmo FIVB prezidentu tika iecelts franču arhitekts Pols Libo, kurš teicami pildīja savus pienākumus līdz 1984. gadam.

1984. gadā prezidenta amatā Polu Libo nomainīja FIVB direktors Rubens Akosta, advokāts no Meksikas. Pēc Rubena Akostas iniciatīvas tika ieviestas ļoti daudz izmaiņu spēles noteikumos, kā arī tika mainīts sacensību rīkošanas nolikums. Pēc 1988. gada Olimpiskajām spēlēm Seulā notika 21. FIVB kongress, kurā tika pieņemtas un apstiprinātas izmaiņas spēles nolikuma reglamentā, kas noteica, ka volejbola spēlei jānotiek līdz trīs setu uzvarai, t.i. ja četri seti beigušies pa 2:2, tad jāizspēlē 5. sets, līdz tā sauktajam uzvaras punktam. Šāda sistēma darbojas kopš 1988. gada. Tajā pašā gadā ieviests arī libero spēlētāja nosaukums.

1980. gada sākumā parādījās jauna spēles maniere - piespēle gaisā, un pati spēle kļuva vēl skatāmāka un interesantiem momentiem bagātāka. Bija redzams straujš volejbolistu prasmes un fiziskais pieaugums. Ja 1970. gada komandā spēlētājs nedrīkstēja būt garāks par 2 metriem, tad kopš 1990. gada augstas klases komandas volejbolistus, kuri bija augumā 195-200 cm, parasti iecēla par libero spēlētājiem. Arī sieviešu volejbolistu augums virs 2 m tiek uzskatīts par normālu parādību.

1990. gada sāka izveidoties arī pasaules līga volejbolā, tā izpaudās kā ikgadējs spēļu cikls un uzvarētāja cildināšana pasaules mērogā. Kops 1993. gada notiek arī sieviešu volejbola grand prix.

Sacensības	Pirmo reizi notika		Nākamās		Piezīmes
	vīrieši	sievietes	vīrieši	sievietes
Pēc līmeņa FIVB
Olimpiskās spēles	1964 Tokija	1964 Tokija	2008 Pekina	2008 Pekina	Notiek reizi 4 gados
Pasaules čempionāts	1949 Prāga	1952 Maskava	2010 Itālija	2010 Japāna	Notiek reizi 4 gados
Pasaules līga	1990 Osaka		2008 Rio De žaneiro		Notiek reizi gadā, 2006. gadā balvu fonds = 20 miljoni dolāru
Grand prix		1993 Hongkonga		2008 Jokohama	Notiek reizi gadā, 2004. gadā balvu fonds = 1.9 miljoni dolāru
Pēc līmeņa CEV
Eiropas čempionāts	1948 Roma	1949 Prāga	2009	2009	Notiek reizi 2 gados